Ja jūsu mājās vēl ir Lieldienās krāsotas, iemainītas, dāvinātas olas, tās jāsteidz apēst. Citādi, lai arī cik skaistas, drīz tās par sevi sāks atgādināt ar negantu smaku, nu apmēram tā, kā dvako Ķemeru sēravots.
Ja jūsu mājās vēl ir Lieldienās krāsotas, iemainītas, dāvinātas olas, tās jāsteidz apēst.
Citādi, lai arī cik skaistas, drīz tās par sevi sāks atgādināt ar negantu smaku, nu apmēram tā, kā dvako Ķemeru sēravots.
Jauku padomu Otrajās Lieldienās vienā no televīzijas raidījumiem deva slavenais pavārs Mārtiņš Rītiņš. Cieti vārītu olu noloba, apliek tai apkārt pikantu malto gaļu un cep šādus bumbuļus cepeškrāsnī tāpat kā viltoto zaķi. Var veidot arī vienu lielu maltās gaļas klaipu, kam vidū ieliek vismaz piecas olas.
Īpašus salātus var pagatavot no saldētām garnelēm. Tās atkausē un kopā ar Pekinas kāpostu, svaigiem gurķiem un sakapātām cieti vārītām olām maisa salātos ar majonēzi. Garneļu vietā labi noder krabju nūjiņas.
1966. gadā izdotajā pavārgrāmatā «Garšīgi un veselīgi ēdieni» atradu interesantu recepti. Cieti vārītas olas sagriež ripiņās, liek ietaukotā veidnē (tagad zinām, ka tauku vietā veidnē var ieklāt cepamo papīru!) kārtām ar iztīrītām ķilavām. Vienu olu sakuļ ar ēdamkaroti skābā krējuma, pārlej kārtojumam un cep uzkarsētā cepeškrāsnī apmēram desmit minūtes. Ķilavu vietā var lietot žāvētu gaļu, desu vai speķi. Ēd ar vārītiem kartupeļiem.
Pirms Lieldienām sinoptiķi solīja, ka ap Jurģiem līšot un pat snigšot. Ja nu šodien tiešām būs šāds laiks, tad jāvāra vistas buljons vai sarkano biešu zupa un katram ēdējam šķīvī jāiegriež viena cieti vārīta ola.
