Pirmais zināmais mediķis Stīverhauzens Bauskā minēts 1562. gada dokumentos. Viņš, tāpat kā nākamais zināmais mediķis Reineks, minēti kā dziednieki.
Pirmais zināmais mediķis Stīverhauzens Bauskā minēts 1562. gada dokumentos. Viņš, tāpat kā nākamais zināmais mediķis Reineks, minēti kā dziednieki.
Pirmais ārsts ar izglītību
Pirmais medicīnisko izglītību ieguvušais mediķis Bauskā parādījās 1664. gadā, un tas bija ārsts Johans Rozens. Arī vēlāk pilsētā praktizēja vairāki medicīnisko izglītību ieguvuši ārsti. 18. gs. beigās pilsētā pacientus pieņēma ebreju tautības ķirurgs Lohmans.
1835. gadā Bauskas slimnīcas galvenais ārsts bija vācietis Roberts Tīlings, šajā gadā medicīnas iestādē Bauskā stacionāri bija ārstējušies 117 cilvēki. Slimnīcā tajā laikā bija 20 gultasvietu, maksa par ārstēšanos – 15 kapeikas dienā. Ap 1840. gadu Bauskā pastāvēja arī cietuma slimnīca ar piecām gultasvietām. Pilsētas tuvumā atradās leprozorijs. Kopš 1881. gada Bauskā dzīvoja un praktizēja pirmais latviešu tautības ārsts Jēkabs Bullis.
Vācu militāro iestāžu pārziņā
1914. gadā Bauskas slimnīcas galvenais ārsts bija vācietis Kārlis Fridrihs Beiers (Carl Friedrich Beier; 1863–1927; apbedīts Bauskas vecajos kapos). Viņa asistenti bija ārsti Gertners (Gertner) un Guitarskis (Guitarsky), Sarkanā Krusta māsas pienākumus pildīja latviete Jūlija Strazdiņa. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam Bauskas slimnīca atradās vācu militāro iestāžu pārziņā un tika izmantota arī kā kara hospitālis.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 17. decembrī Bauskas pilsētas pagaidu Dome slimnīcu pārņēma savā pārziņā. Tajā laikā galvenais ārsts joprojām bija K. F. Beiers, feldšera pienākumus veica latvietis Oskars Pļavenieks. Vēl tobrīd slimnīcas štatu sarakstā iekļauta saimniecības pārzine, pavāre, divas istabmeitassanitāres un sētnieks. Pārskatos par 1919. gada rudenī bermontiešu nodarītiem zaudējumiem minēts, ka slimnīcai rekvizēts sterilizators, kas bija iegādāts par pilsētnieku ziedotiem līdzekļiem.
Priekšroka pilsētniekiem
Pirmajā darbības gadā Bauskas slimnīcā palīdzību bija meklējuši tikai desmit cilvēki, bet jau 1920. gadā – 867. Vēlāk vidēji katru gadu slimnīcā pēc palīdzības griezās vairāk nekā 300 pacientu. 1929. gada noteikumu par Bauskas slimnīcu 1.§. norādīts, ka pilsētas slimnīcā ārstēšanu var saņemt Bauskas iedzīvotāji, bet citu pilsētu un lauku iedzīvotāji ārstniecību var saņemt, ja slimnīcā ir brīvas vietas.
Praktizē vairāki zobārsti
20. gadu sākumā slimnīcā bija ķirurģiskā nodaļa, dzemdību nodaļa, iekšķīgo slimību nodaļa un lipīgo jeb infekcijas slimību nodaļa. Šeit darbojās pilsētas ambulance, kuru, piemēram, 1930. gadā bija apmeklējuši 2184 cilvēki. Pilsētā praktizēja vairāki ebreju tautības zobārsti.
Kopš 1921. gada novembra pilsētas slimnīcas galvenais ārsts bija ķirurgs Emīls Treijs, vecmāte – Līze Helmans, vecākā medicīnas māsa – Emīlija Mūrnieks. Kopš 1933. gada šo iestādi vadīja ārsts Rūdolfs Paeglis.
