Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu purvu atjaunošanā vārda tiešā nozīmē glābj, ko var. Piemēram, Nīderlandē cilvēki pat īsti vairs nezina, kāds purvs izskatās.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu purvu atjaunošanā vārda tiešā nozīmē glābj, ko var. Piemēram, Nīderlandē cilvēki pat īsti vairs nezina, kāds purvs izskatās.
Latvija vēl var justies visai droša par savas dabas bagātības – purva – pastāvēšanas nākotni. Ar piebildi, ja vien mācīsimies no Eiropas kļūdām un ievērojami nepalielināsim neskarto purvu izmantošanu.
Saimniekojot zaudējuši lielāko daļu
Eiropas Savienībā vidēji purvu platības samazinājušās par vairāk nekā 70 procentiem. Lielākajā daļā valstu tie tā jau bijuši maz, sarukuši arī saimnieciskās darbības dēļ. Vairumā valstu saglabājies tikai viens procents no agrāko purvu platības, vienīgie izņēmumi ir Zviedrija un Somija. Piemēram, Zviedrijas teritorijas 15% klāj purvi. Kūdras resursi Eiropas Savienības valstīs praktiski jau ir izmantoti.
Purvi zaudēti cilvēka saimniekošanas dēļ. Kopš seniem laikiem tie izmantoti kūdras ieguvei, cilvēki centušies tos nosusināt un pārveidot, lai iegūtu vairāk aramzemes un pļavu. Zāļu purvi ir bijuši īpaši derīgi lauksaimniecības zemju veidošanai, jo tos ir vieglāk nosusināt nekā augstos purvus, arī barības vielu tur ir vairāk.
Jāmin arī purvu apmežošana, kas gan neizrādījās īpaši produktīva, jo tajos meži aug nelabprāt. Teju anekdotes cienīgu piemēru min bioloģijas doktore Māra Pakalne – Skotijā savulaik lieli līdzekļi ieguldīti purvu apmežošanai, savukārt tagad milzīgas naudas summas tiek tērētas šo koku ciršanai un purva atjaunošanai.
Latvijā atjauno ūdens līmeni
Tikai piecus procentus Latvijas teritorijas klāj purvi, 4,2 procentus no tiem sedz kūdras lauki, savukārt 12 procenti purvu platību ir aizsargājamas dabas teritorijas.
Apmēram pusi Latvijas purvu ietekmējusi cilvēku darbība. Tie pārveidoti par lauksaimniecības zemi, mežiem, iegūta kūdra. Noraktos purvos tiek audzētas dzērvenes. Arī labi zināmā Teiču purva apkārtne pagājušajā gadsimtā tika meliorēta, tam apkārt izrakti grāvji, lai padarītu vērtīgākus apkārtējos mežus. Šajos grāvjos tagad tiek veidoti aizsprosti, lai atjaunotu iepriekšējo ūdens līmeni purvā. Arī citiem nozīmīgākajiem purviem, piemēram, Oļļas un Kodu-Kapzemes purvos Ziemeļvidzemē, Stiklu purvos Rietumlatvijā, Klešniku un Orlovas purvos Austrumlatvijā un citos ir jāizvērtē, vai nav nepieciešama ūdens līmeņa atjaunošana.
Pēc nosusināšanas samazinās klajās purvu platības, kas savukārt negatīvi ietekmē tur ligzdojošu putnu skaitu, mainās arī purvu veģetācija. Susinātos purvos straujāk aug priedes, palielinās viršu īpatsvars, izzūd purva akači un ieplakas. Purvs vietām kļūst līdzīgs ciņainam viršu klajumam ar retām priedēm.
Latvijas Dabas fonda eksperte Liene Salmiņa norāda, ka kūdras ieguvei izmantotu purvu pilnībā atjaunot ir praktiski neiespējami. Turklāt tas arī ir ļoti dārgi. Piemēram, ārvalstu pētījumos minēts, ka sfagnu atjaunošana simt kvadrātmetru platībā izmaksā aptuveni simt latu vai dārgāk, ja sfagni nav pieejami tuvumā. Pilnībā purvus atjaunot nav iespējams, taču kūdras laukos var uzplūdināt ūdeni un veidot putniem nozīmīgas vietas.
Patīkamākas rūpes
Jautāta, kas jādara, lai purvus saglabātu, M. Pakalne teic: «Lai purvus saglabātu, nevajag darīt neko!» Var secināt, ka Latvijas lielā priekšrocība ir tā, ka neesam vēl pārkāpuši slieksni, kad jāsāk purvus atjaunot, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs. Ir vēl kāds svarīgs aspekts – augsto kūdras purvu Latvijā ir ļoti daudz un ES biotopu direktīvā tie ir prioritāri aizsargājams biotops. Tas palīdzēs Latvijai šīs teritorijas aizsargāt arī nākotnē.
Kopumā jāteic, ka, atšķirībā no vairuma ES valstu, speciālisti situāciju Latvijā vērtē kā labu. Kamēr Eiropas zemēs nodarbojas ar dārgu purvu atjaunošanu, Latvija veic krietni patīkamāku darbu – purvu biotopu aizsardzību un pat plāno to aizsargājamo purvu biotopu palielināšanu, iekļaujot tos Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju «NATU-RA 2000» sistēmā.
***
Uzziņai
Zinātnieki pierādījuši teoriju, ka purvi palīdz cīnīties ar globālo sasilšanu. Tie piesaista ogļskābo gāzi, kas pastiprināti izdalās, dedzinot fosilos kurināmos, un veicina atmosfēras sasilšanu. Purvi ogļskābo gāzi piesaista uz tūkstošiem gadu, un tā neizdalās, kamēr vien purvus mākslīgi nenosusina.
Purvi ir arī dzīves vide daudzām specifiskām augu sugām, piemēram, rasenēm. Atklātās purvu platības ir nozīmīgas atpūtas vietas gājputniem, ērgļi purvos medī zaķus un putnus.
