Maija sākumā rajona Tiesa sodīja Viesturu pagasta iedzīvotāju Igoru Zemļanski par O. Š. nogalināšanu, šaujamieroča un munīcijas neatļautu glabāšanu un nēsāšanu.
Maija sākumā rajona Tiesa sodīja Viesturu pagasta iedzīvotāju Igoru Zemļanski par O. Š. nogalināšanu, šaujamieroča un munīcijas neatļautu glabāšanu un nēsāšanu.
Neapzinās, cik bīstams kaimiņš
Igors Zemļanskis ir cilvēks pusmūža gados, kuram iegūt savā īpašumā ieroci šķita īsta vīrieša cienīga rīcība. Zinādams, ka, nelegāli tiekot pie ieroča, viņš izdara noziegumu, I. Zemļanskis izmeklēšanas darbiniekiem neatklāja tā izcelsmes avotu.
Viņa nelegālais personiskais ierocis bija pneimatiskā pistole «Baikal Iž-538 M». Tā bija pārveidota un piemērota 5,6 milimetru kalibra mazkalibra patronu izšaušanai un līdz ar to pieskaitāma vienlādējamam gludstobra šaujamierocim. Tāpat kā ieroci, I. Zemļanskis iegādājās arī ne mazāk kā 20 Somijā rūpnieciski izgatavotas 5,6 milimetru kalibra sporta medību patronas un šaujamo pulveri. Ieroci un munīciju I. Zemļanskis glabāja pie sevis mājās un bieži nēsāja līdzi, tā kļūstot par bīstamu kaimiņu sava ciemata iedzīvotājiem. Pērn, 25. maijā, viņš savu šaujamieroci izmēģināja Bērsteles ciematā, kopā ar draugiem pie savas mājas šaujot pa tukšām pudelēm. Tiem, kas tobrīd apskauda Igora veiksmi, pat prātā nenāca, cik tuvu ir nelaime.
Traģēdija notika dzimšanas dienā
Izmēģinājis pagalmā ieroci, I. Zemļanskis pie vie- na gribēja nosvinēt arī savu dzimšanas dienu. Uz svinībām viņš ielūdza draugus, starp tiem arī O. Š. Pēc liecinieku liecībām svinības ritēja savstarpējā saskaņā, taču saimnieks savu ieroci neizlaida no rokām. Kad kompānija bija jau paklīdusi, viņš, stāvot pretim O. Š., pistoles stobrā ielika lodi. Rokas bija zaudējušas veiklību, un I. Zemļanskis, nejauši atliecot pistoli, nospieda gaili. Lode tiešā trāpījumā ietriecās netālu sēdošā O. Š. krūtīs.
Nezinādami, ko darīt, Igora ciemiņi iznesa cietušo pagalmā, lai viņam būtu vairāk gaisa, bet pats negadījuma vaininieks ar divriteni brau- ca pie tuvākā telefona, lai izsauktu neatliekamo palīdzību. Kad viņš atgriezās, O. Š. no gūtajiem miesas bojājumiem bija jau miris. Nekas vairs nebija līdzams, ierocis tika iemests krūmos, kur to vēlāk atrada izmeklēšanas darbinieki.
Ļaunprātība netiek pierādīta
Lai Tiesa I. Zemļanski atzītu par vainīgu, pierādījumu netrūka. Bija arī viņa paša vaļsirdīga atzīšanās, taču dažas neskaidrības palika uz izmeklēšanas un pagasta padomes darbinieku sirdsapziņas. Pēc aizturēšanas tajā pašā dienā aizdomās turētajam netika veikta alkohola pārbaude, kas ir nopietns vainu pastiprinošs apstāklis. Kaut gan I. Zemļanskis agrāk nebija sodīts, dzīvesvietas izdotais raksturojums bija negatīvs un pauda, ka dzērumā Igors kļūst nesavaldīgs, ir histērisks un izraisa kautiņus. Taču pie administratīvas atbildības viņš ne reizi nebija saukts, nebija veikti arī citi audzinoši pasākumi. Pārdomas raisīja arī viņa liecību maiņa tiesas sēdē, taču tiesas procesā neatradās liecinieks, kurš apstiprinātu tiesājamā ļaunprātīgu rīcību pret cietušo.
Tiesas spriedums – uz slēgtu cietumu
Līdz ar to I. Zemļanska noziedzīgais nodarījums no tīšas slepkavības tika pārkvalificēts uz nogalināšanu aiz neuzmanības, kas atbilst Krimināllikuma 123. panta 2. daļai. Par smaga nozieguma izdarīšanu tika atzīta neatļauta šaujamieroča un munīcijas glabāšana un nēsāšana, kas izraisīja cilvēka nāvi. Šāds noziegums paredzēts Krimināllikuma 233. panta 3. daļā.
Tiesa atzina, ka sods par noziedzīgajiem nodarījumiem Igoram Zemļanskim jāizcieš slēgtā cietumā. Viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, soda izciešanā ieskaitot apcietinājumā pavadīto laiku no 2002. gada 26. maija līdz šī gada 9. maijam.
