Dažus gadus pēc neatkarīgas Latvijas izveidošanas valdībā sāka spriest, ka daudzi pagastu nosaukumi latviski nav labskanīgi un tos vajadzētu aizstāt ar daiļākiem.
Dažus gadus pēc neatkarīgas Latvijas izveidošanas valdībā sāka spriest, ka daudzi pagastu nosaukumi latviski nav labskanīgi un tos vajadzētu aizstāt ar daiļākiem.
Arī Bauskas apriņķī vairākiem pagastiem bija vācis- ki nosaukumi. Daudziem lasītājiem nav noslēpums, ka Grienvaldes pagasts ieguva Zālītes vārdu, Budbergas pagasts kļuva par Panemuni, Bornsmindes pašvaldības teritorija tika pārdēvēta par Īslīci, bet Šēnber- ga – par Skaistkalni.
Tomēr tas nemaz nebija tik vienkārši. Pagastu iedzīvotāji bija pieraduši pie vecajiem nosaukumiem un neko negribēja mainīt. Var teikt, ka pašvaldību jaunvārdi tika uzspiesti «no augšas». Nebija jau arī tā, ka pirmos izdomātos latviskotos pagastu nosaukumus, kādus gribēja vietējās pašvaldības, apstiprinātu augstākas instances. Šo procesu labi raksturo Bauskas apriņķa valdes sēžu protokoli.
1924. gada 12. novembrī:
«Pagastu nosaukumu grozīšana. No visiem pagastiem ienākuši pagastu padomju lēmumi par to, ka neviens pagasts nav uz mieru nosaukumu grozīt. Apspriežot jautājumu, apriņķa pašvaldību likvidācijas valde atrod, ka būtu iznīcināmi saliktie pagastu nosaukumi: Liel-Iecava un Kroņa Misa, kuru pagasti pēdējā laikā jau ir paši pārdēvējušies par Iecavas un Misas pagastiem; ka nosaukumi būtu latviskojami pagastiem ar vācu vārdiem, kādi ir: Bornsminde, Grienvalde, Šēnberga un Budberga, nolēma: 1) Liel-Iecavas un Kroņa Misas pagastus uz priekšu saukt par Iecavas un Misas pagastiem; 2) uzdot Bornsmindes, Grienvaldes, Šēnbergas un Budbergas pagastu padomēm iesūtīt projektus par savu pagastu vācisko nosaukumu latviskošanu.»
1925. gada 10. februārī:
«Pagastu nosaukumu pārdēvēšana. (..) Pagastu padomes ir paziņojušas, ka vēlas pārdēvēties:
1) Grienvaldes pagasts par Zālītes jeb Zemgales pagastu; 2) Bornsmindes pagasts par Lielupes pagastu; 3) Budbergas pagasts par Zemgales jeb Upes pagastu. Šēnbergas pagasts atsakās no pārdēvēšanas. (..)
Apspriežot jautājumu, apriņķa pašvaldību likvidācijas valde nolemj: atzīt: 1) ka Grienvaldes pagasts pārdēvējams par Zālītes pagastu. Motīvi: pagastā ir vieta, kura nes šo nosaukumu; tā saucas arī dzelzceļa piestātne pagastā; bez tam ar nosaukumu var atzīmēt arī mūsu pirmā apsardzības ministra (Jāņa Zālīša – R. Ā.) piemiņu; 2) ka Budbergas pagasts pārdēvējams par Upītes pagastu. Motīvi: pastāv nostāsts, ka pirms apmēram 300 gadiem pagasts nesis šo nosaukumu un vēlāki pārdēvēts līdzšinējā vārdā. 3) ka Bornsmindes pagasts pārdēvējams par Lielupes pagastu. Motīvi: pagasts piekļaujas pie minētās upes sākuma. 4) Šēnbergas pagasts pārdēvējams par Krusas pagastu. Motīvi: pagastā viena agrākā daļa nes šo latvisko nosaukumu un šo pašu nosaukumu var atstāt arī nākamam miestam – pilsētai.
(..) No Budbergas un Grienvaldes pagastiem projektētais Zemgales nosaukums jāatmet, jo tas jau aizņemts no citiem. Kā otrs variants Budbergas pagasta nosaukumam atzīmējams «Robežnieku pagasts» aiz motīviem, ka pagasts radies Lietuvas–Latvijas robežu novelkot; šo nosaukumu varētu pagastam dot, ja «Upītes» nosaukums liktos nepieņemams.»
No šiem piedāvājumiem «izdzīvoja» tikai Zālītes nosaukums. Par citiem pagastu jaunvārdiem vēl ne mazums šķēpu tika lauzts, līdz pieņēma šī raksta sākumā minētos nosaukumus.
