1918. gadā, rakstīdams par padomju varas kārtējiem uzdevumiem, boļševiku vadonis Vladimirs Uļjanovs-Ļeņins uzsvēra, ka, kapitālistiskās iekārtas nomākts, cilvēks precīzi nevar iedomāties, kādi gara spēki viņā slēpjas.
1918. gadā, rakstīdams par padomju varas kārtējiem uzdevumiem, boļševiku vadonis Vladimirs Uļjanovs-Ļeņins uzsvēra, ka, kapitālistiskās iekārtas nomākts, cilvēks precīzi nevar iedomāties, kādi gara spēki viņā slēpjas, un tikai sociālistiskajā iekārtā cilvēku kultūras veidojumi sasniegs nepieredzētu uzplaukumu.
Vadoties pēc šīs atziņas, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts visā Latvijā pagājušā gadsimta 40. gadu otrajā pusē rīkoja folkloras un etnogrāfijas zinātniskās ekspedīcijas. To mērķis bija vākt šos «sociālistiskās iekārtas kultūras gara veidojumus».
Interesējas par lielajiem varoņiem
1951. gada sākumā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā tika plānota 5. zinātniskā ekspedīcija Bauskas rajonā (Bauskā, Bārbelē, Skaistkalnē, Īslīcē, Bruknā, Vecsaulē, Rundālē). Tā risinājās no 1951. gada 11. jūnija līdz 9. jūlijam. Piedalījās 22 cilvēki, to vadīja Materiālu krāšanas un kārtošanas sekcijas vadītājs prof. Pēteris Birkerts.
Ekspedīcijas teorētiskajā pamatojumā un daudzajās instrukcijās teikts, ka interese par padomju tautu, tās lielajiem varoņiem Ļeņinu un Staļinu, par Lielo Tēvijas karu, par dzīvi pēc tā, par ikdienu kolhozos, par darbu rūpnīcās un fabrikās, par tautu draudzību un cīņu pret kara kurinātājiem – tā ir jaunā padomju cilvēka gara pasaule, kas jāvāc, jāapkopo un jāsistematizē.
Zinātņu akadēmijas krātuvēs
Līdztekus ekspedīcijai notika plaša propagandas kampaņa. Pilsētā un laukos tika lasīti referāti par padomju folkloru, Bauskas radiomezglā popularizēja paziņojumus par ekspedīciju, par to informēja kolhozu sienas avīzes un laikraksts «Bauskas Darbs» (savā stilā daiļi ir rakstu nosaukumi – «Bauskas darbaļaužu padomju daiļradē», «Darbs un skaistums Bauskas darbaļaužu daiļradē», «Kolhozu folklora Bauskas rajonā»).
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā kopš tā laika atrodami ekspedīcijas pārskati un savākto materiālu apraksti, bet viss vākums – vairāk nekā 3000 folkloras vienību, 350 etnogrāfisku aprakstu, ap 100 fotogrāfiju un nepilns simts zīmējumu – glabājas Zinātņu akadēmijas krātuvēs.
Sacer dziesmas
Skatot šo padomju pseidofolkloru, brīžiem šķiet, ka tā radusies tieši šīs ekspedīcijas dēļ. Tā, piemēram, Ļeņina kolhoza deju kolektīvs no Īslīces M. Tumbiles vadībā bija iestudējis «Slaucēju deju» un «Cukurbiešu kaplētāju deju», bet Bauskas Rūpkombināta deju kolektīvs M. Purvas vadībā – «Vērpēju deju» (muzeja materiālos atrodas pierakstīta to horeogrāfija). Savukārt tā paša Rūpkombināta vīru koris diriģenta Z. Purva vadībā bija sacerējis ekspedīcijas īpaši novērtētu dziesmu «Svešu zemju bagātnieki»:
«..Svešu zemju bagātnieki ceļas jaunu karu sākt…
Velti, velti jūs, kundziņi, atombumbas viciniet!
Neļausim mēs savu zemi kara briesmām izpostīt.»
Skolēni priecājas par Staļinu
Padomju folkloras materiālu vākšanā vai, pareizāk, jaunradīšanā aktīvi piedalījās skolēni. Par to laikrakstā «Bauskas Darbs» ir komentārs, ka viņi nav redzējuši, kā līst strādnieku un zemnieku asinis 1905. gadā, jo dzimuši gaišajā Staļina laikmetā, tāpēc par to pauž patiesu prieku. Ieskatīsimies dažās šo dzejojumu rindiņās.
«Jauki dzied lakstīgalas par visiem putniņiem;
Vēl jaukāki kolhoznieces kopējā tīrumā.»
(7. klases pionieris Gunārs Buners)
«Teicamnieks teic slinkajam: nederi tu it nekam.
Netīk Tevim mācīties, labāk skriet un dauzīties.»
(6. klases skolnieks Tālivaldis Strautzelis)
«Labi, teica tēvs, māmiņa, labi, teica bāleliņš,
Kad es viņiem pasacīju, šodien kļūšu komjauniete.»
(bez autora)
«Baušķenieki uzbūvēja staltu skolu pilsētā,
Lai mācās visi ļaudis – visi darba darītāji.»
(bez autora)
«Paldies saku Staļinam par to lielo devumiņu.
Labi bija šai zemē ilgu mūžu nodzīvot.»
(bez autora)
Jūsmo par padomju valsti
Ekspedīcijas materiālos atzīmēts arī Bauskas rajona strādnieku un kolhoznieku veikums, kuri dziesmās pauž prieku par padomju valsts lielajiem sasniegumiem dižo vadoņu Ļeņina un Staļina vadībā. Bauskas vilnas fabrikas strādniece Inta Untāle dzejoli veltījusi Staļinam:
«Mēs sveicam Tevi, Staļin, dienā šajā! Mums rītdiena kā mirdzošs staru tilts
Un komunisma ausmā jaukā iet padomjtauta – lielā darba cilts.»
Arī citi Bauskas vilnas fabrikas strādnieki nav palikuši malā:
«Starp Mēmeles un Mūsas skaisto krastu, pāri Bauskai līdz pat Lielupei
Dun fabrika: mums darbs šeit nav nasta, bet velte mūsu Dzimtenei.»
«Audējiņas, vērpējiņas čakli savu darbu dara.
Astoņstundu darba dienu dziedādama nostrādāju.»
Vairāk «pareizas ideoloģijas»
Ekspedīcijas savāktos materiālos var lasīt dažādus stāstus par notikumiem Bauskā un laukos no 20. gs. sākuma, kuros ir vairāk «pareizas ideoloģijas», nevis patiesības.
Laikmetu raksturo sakāmvārdi un parunas: «Dīkdieņi un sliņķi – kolhozu grāvēji», «Turīgs kā kolhoznieks», «Nepietiek mieru tikai gribēt, par to ir jācīnās». Īpašs žanrs šajos folkloras materiālos ir par tolaik nīsto «buržuāzisko Latviju». Bauskas vilnas fabrikas strādniece Anna Zvejniece pārveidojusi pazīstamo Ziemassvētku dziesmiņu:
«Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt’, jo mārciņai maizes trīs santīmi klāt.
To prieku lai katrs nu sirsniņā jūt, ka Ulmaņpapus mums gādību sūt.»
Ekspedīcijas noslēguma pārskatā minēts, ka vietējās sabiedrības atbalsts bijis visnotaļ pozitīvs. Ekspedīcijas rezultāti publicēti centrālajos laikrakstos «Literatūra un Māksla» un «Padomju Jaunatne», kur atzīmēts, ka uz Bauskas rajona darbaļaužu māksliniecisko aktivitāti pilnā mērā attiecināmi vārdi: «Laimīga dzīve rada laimīgu dziesmu.»
