Ko Latvijā varēs veikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem?
Ko Latvijā varēs veikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem?
Kohēzijas jeb izlīdzināšanas fonds Eiropas Savienībā tika izveidots 1993. gadā, lai finansētu vides un satiksmes projektus nabadzīgākajās valstīs. Pašlaik fonds tiek izmantots tikai četru nabadzīgāko dalībvalstu (Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Portugāles) atšķirību samazināšanai no pārējās ES.
Mazināt atšķirību no bagātajiem
Lai saņemtu Kohēzijas fonda finansējumu, dalībvalsts nacionālajam kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju jābūt mazākam par 90 procentiem no ES vidējā.
Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisārs Mišels Barnjē uzsvēris, ka Latvija ir to valstu skaitā, kurai visvairāk pienāktos ES Kohēzijas fonda līdzekļi, jo IKP ir zemākais starp topošajām dalībvalstīm. Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 33 procenti no ES vidējā. Eiropas Savienība par nabadzīgu uzskata valsti, kuras IKP ir zem 75 procentiem no ES līmeņa.
Izlīdzināšana nenozīmē, ka Kohēzijas līdzekļus novirzīs pabalstiem. Šī fonda mērķis ir mazināt atšķirības starp ES reģioniem, veicinot Transeiropas transporta tīkla (TEN) attīstību, kā arī atbalstot ES noteikto mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā. Kohēzijas fonda «priekšspēle» ir pašlaik Latvijā īstenotie ISPA projekti.
Kohēzijas fonda līdzekļu puse izmantojama ceļu izbūvei, puse – vides aizsardzībai.
Brauktuvju būvei
Satiksmes ministrija, pēc Investīciju departamenta direktora Anduļa Židkova teiktā, Kohēzijas fonda finansējumu paredzējusi izmantot «Via Baltica» tālākai rekonstrukcijai (no Rīgas robežas līdz Ādažiem), 22 km gara Saulkrastu apvedceļa izbūvei, Rēzeknes šķirošanas stacijas izbūvei, Eiropas platuma dzelzceļa sliežu līnijas celtniecībai (projekts «Rail Baltica» Tallina–Berlīne), pievedceļu izbūvei lielākajām ostām un lidostai «Rīga».
Vides uzlabošanai
Vides ministrija «savu pusi» plānojusi tērēt atbilstošas ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai valsts lielākajās pilsē- tās – Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā. Tā informē ministrijas Investīciju departamenta ES fondu nodaļas vadītājas vietniece Anita Bišofa. Līdz 2010. gadam jāsakārto to pilsētu ūdenssaimniecības, kurās dzīvo vairāk nekā desmit tūkstoš iedzīvotāju, bet līdz 2015. gadam ūdenssaimniecības projekti jāpabeidz visās 72 Latvijas pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000.
No vides sakārtošanai paredzētiem 244 miljoniem eiro plānota arī reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide.
