20. maijā kopā ar citiem Latvijas žurnālistiem Briselē tikos ar ANDRI PIEBALGU, Latvijas vēstnieku ES.
20. maijā kopā ar citiem Latvijas žurnālistiem Briselē tikos ar ANDRI PIEBALGU, Latvijas vēstnieku ES.
Lasītājiem esmu apkopojusi dažas viņa izteiktas atziņas par pašreizējo situāciju un tuvo nākotni Eiropas Savienībā.
Vēl visu informāciju nesaņemam
Pašlaik Latvijas un ES attiecībās esam informācijas un konsultāciju procedūrā. Latvija saņem visu informāciju par ES no Eiropas institūcijām, izņēmumi – daļēji saņemam ziņas, kas skar kadru lietas Eiropas Komisijā vai Eiropas Padomē, un ziņas par ES paplašināšanos. Šajās jomās visu informāciju nesaņemam, jo neesam dalībvalsts.
Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Latvijas pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas (EK) darba grupās, jo tur top ES likumdošanas iniciatīva.
Pēc Konventa – starpvaldību konference
Eiropas pamatlīguma modelim būtu jābūt izstrādātam un apstiprinātam līdz 20. jūnijam, ir cerība un vēlme to pieņemt uz consensus (visu piekrišana) pamata. Šajā lēmumā Latvijas pozīcijai ir tāda pati nozīme kā jebkurai no ES dalībvalstīm.
Konvents, kā zināms, ir pagaidu institūcija, kad tas beigs darbu, tiks pasludināta starpvaldību konference. Tai būtu jāsanāk pēc pēdējā referenduma kandidātvalstīs (tas ir – pēc 20. septembra Latvijā). Reāli konference varētu sanākt oktobrī.
Muitas sistēma nebūs savietojama
Mums ļoti svarīgs būs novembrī publicējamais monitoringa ziņojums. Tiks novērtēts, kā kandidātvalstis pilda sarunās dotos solījumus.
Ir jau skaidrs, kas Latvijā nav izdarīts – nākamā gada 1. maijā Latvijas muitas sistēma nebūs savietojama ar ES muitas sistēmu. Tas ir liels risks, kam var būt nepatīkama ekonomiskā ietekme. Ja muitas sistēma nefunkcionē, pastiprina interesi tie, kas pelna no muitas vājuma. Iemesli, kāpēc muitas sistēma nav sakārtota, – datorprogrammu nodrošinājuma problēma, apmācītu cilvēku un naudas trūkums. Kaimiņi Lietuvā ar šīm problēmām tikuši galā, viņiem muitas sistēma ar ES sistēmu būs savietojama paredzētajos termiņos. Latvijai un Polijai ir drauds, ka varētu tikt piemēroti drošības pasākumi par «mājasdarba nepildi», piemēram, var nedot mums tranzītu.
Ekspertu darbs
Latvijas misijā ES Briselē šī gada laikā jau būs 36 darbinieki. Nākamgad vajadzētu būt 62 (Austrijas misijā, piemēram, ir 135 cilvēki).
Ļoti nozīmīgs ir ekspertu veikums un klātbūtne EK darba grupās. Tieši tur top likumi un direktīvas. Mūsējiem tur jāstrādā. Tikai viens piemērs. Darba grupā tika lemts par cauruļvadu izbūvi Alpu kalnos, kas bija svarīgs jautājums Austrijai, Itālijai, Francijai. Austrijas eksperts šajā darba grupas sēdē nepiedalījās. Itālija un Francija panāca sev izdevīgus nosacījumus, bet Austrija vispār tika atbīdīta. Pašiem jāstrādā un jāatbild par sevi.
No kā nedrīkstam atteikties?
Komisāru katrai valstij – tā ir galvenā iespēja mazai valstij kā Latvija lemt un iespaidot Eiropas Savienības likumdošanu un lietu virzību Eiropā. No tā nedrīkstam atteikties, jaunajā, paplašinātajā ES jābūt 25 komisāriem.
Ja mēs nenobalsosim par ES?
Aptaujas rādījušas, ka Latvijā bijis viens no lielākajiem procentiem eiroskeptiķu visu kandidātvalstu vidū. Kāpēc tā? Pārmaiņas latviešos rada piesardzību. Mēs gluži vienkārši esam piesardzīgāki par citiem.
«Vai piekrītu tam, ka Krievija izrādīs noteiktu interesi par Latviju tūlīt pēc tam, ja mūsu valsts referendumā būs nobalsojusi negatīvi? Jā, piekrītu.
Kas notiks ar Latvijas misiju Briselē negatīva scenārija gadījumā? Tā kļūs par trešās valsts pārstāvniecību. Atgriezīsimies pie tā darbinieku skaita, ar ko es sāku: četriem – pieciem,» tā A. Piebalgs.
