Polija 7. un 8. jūnijā notikušajā referendumā ir pateikusi jā Eiropas Savienībai.
Polija 7. un 8. jūnijā notikušajā referendumā ir pateikusi jā Eiropas Savienībai (ES).
Šis fakts guvis plašu atbalsi vispirms jau Polijā, kā arī ES dalībvalstīs un kandidātu grupā, jo šī taču ir lielākā no desmit pretendentēm, kuras 2004. gadā gatavojas pievienoties ES. Iekšpolitikas problēmas saglabājas
Latvijas žurnālisti, kuriem bija iespēja vērot referendumu, arī šīs publikācijas autore, redzēja, cik saviļņoti par pozitīvo rezultātu bija Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, premjerministrs Lešeks Millers. Prezidents, runājot televīzijā un pateicoties balsošanas dalībniekiem, sacīja: «Patiesais uzvarētājs ir tauta, kas pateikusi jā. Tas izdarīts demokrātiskā formā.»
Mūsu valsts žurnālisti arī piedalījās svētkos, ko atsevišķi savās rezidencēs rīkoja prezidents un premjers. Šāds svinību scenārijs iezīmē politisko krīzi, kas Polijā ir ieilgusi, bet pirms referenduma pieklusa. Pēc referenduma sniegtajā intervijā laikraksta «Gazeta Wyborcza» žurnālistiem A. Kvasņevskis neslēpa, ka iespējama premjera demisija korupcijas skandālu dēļ. Nevar nerunāt par šiem apstākļiem, jo referenduma pozitīvais rezultāts iekšpolitisko spriedzi nespēj kliedēt.
Pārsteidz aktivitāte
Saskaņā ar Polijas vēlēšanu likumu referendumā bija jāpiedalās 50% balsstiesīgo iedzīvotāju, lai balsojums būtu spēkā. Pie vēlēšanu kastēm bija ieradušies 58,9%, no kuriem 77,5% atbalstīja dalību ES. Skaitļi pārliecinoši, bet tie neatklāj situāciju, kāda bija balsošanas otrajā dienā. Tikai lielā aktivitāte pāris stundu pirms referenduma beigām noteica pozitīvu rezultātu. No atpūtas mājās atgriezās daudz pilsētnieku un steidzās balsot. Starp citu, sestdien un svētdien Polijā bija ļoti jauks, saulains un silts laiks.
Neilgi pirms pulksten 20, uzturoties Polijas informācijas centrā, kur sanāca žurnālisti un politiķi, ar nepacietību tika gaidīti iespējamie dati. Ilggadējā žurnāliste Ludmila Ļvova izteicās: «Dod, Dievs, lai notiktu brīnums! Lietuvā un Slovākijā pirmajā balsošanas dienā tomēr bija lielāka aktivitāte.» Tik lielas bija viņas šaubas par pozitīvu balsojumu. Daži politiķi izteicās cerīgāk. Kāpēc prognozes piesardzīgas?
Pirms referenduma tika aplūkota aktivitāte, kāda tā bija 2001. gadā, vēlot parlamentu, un 2002. gadā – pašvaldības, attiecīgi: 46,29% un 44,23%. Tātad vērā ņemams pamats bažām, kaut arī pirms abām vēlēšanām bija prognozēts, ka balsot varētu doties nedaudz vairāk par 60% iedzīvotāju.
Kampaņā iesaistās autoritātes
«Bauskas Dzīves» pirmdienas numurā jau vēstīts, kāda loma aktivitātē bija Romas pāvestam Jānim Pāvilam II un garīdzniecībai kopumā. Vakara mises svētdien pat tika saīsinātas, lai ļaudis pagūtu apmeklēt balsošanas iecirkņus. Taču viena daļa konservatīvo priesteru nerosināja ticīgos balsot par ES. Ņemot vērā, ka 92 procenti Polijas iedzīvotāju ir katoļi, noraidoša nostāja nebija pietiekami ietekmīga.
Mēnesi pirms referenduma Valsts prezidents A. Kvasņevskis, kuram sabiedrībā ir ļoti augsts reitings, brauca uz Polijas lielākajām pilsētām un tikās ar iedzīvotājiem, lai pārliecinātu viņus par iestāšanos ES. Pirmsreferenduma aģitācijas plakātos bija redzama prezidenta smaidošā kundze Jolanta Kvasņevska, kura arī kļuvusi ļoti populāra. Jāsecina, ka autoritāšu aktivitāte bijusi svarīga.
Opozīcijas pārstāvis Antonijs Mečerevics Latvijas žurnālistiem sacīja, ka pirmsreferenduma propagandas kampaņa nav bijusi objektīva, netika parādītas alternatīvas. Radikālo katoļu raidstacija «Maryja», kas aptver piecus miljonus plašu auditoriju, arī izvērsa aģitāciju pret ES.
Pirmie secinājumi
Politisko zinātņu institūta profesors Staņislavs Gebetners nākamajā dienā pēc referenduma Latvijas žurnālistiem sacīja, ka Polijas balsstiesīgie pilsoņi ir sapratuši, cik svarīgs lēmums viņiem bijis jāpieņem. Viņaprāt, likumsakarīgi, ka Polijas austrumu robežai tuvajos novados aktivitāte ir bijusi zemāka. No ES baidās sīkražotāji, amatnieki, tirgotāji, mazie zemnieki, kuru ievērojams īpatsvars ir šajā valsts daļā. Profesors uzskata – aģitācijas kampaņas laikā nav izdevies veiksmīgi pievērsties šim elektorātam. Vairāk nekā 3,7 miljoni referenduma dalībnieku balsoja pret iestāšanos ES. Profesors spriež, ka tas ir maz un daudz vienlaikus. Tātad šie ļaudis nav apmierināti ar gaidāmajām pārmaiņām. 16,3 miljoni referenduma dalībnieku balsoja par.
«Bauskas Dzīve» ievēroja, ka netālu no Lepenes vēlēša- nu iecirkņa uz staba arī bija izvietoti eiroskeptiķu aģitācijas materiāli, kuros bija šādi vārdi: «Tauta ir kāra uz delikatesēm, kad nogaršos, nožēlos.» Polijā redzētais, sarunās ar referenduma dalībniekiem uzklausītais liek secināt, ka ļaudis vēlas tiešu skaidrojumu, kādi būs viņu ieguvumi un zaudējumi ES. Dažs sastaptais raustīja plecus un izteicās, ka būs vien jāpiedalās referendumā. Īslaicīgi vērojumi neļauj izdarīt visaptverošus secinājumus, bet bija jaušams – sabiedrība vēsturiski nozīmīgā situācijā jūtas atbildīga. Balsojums par iestāšanos ES tomēr ir īpašs, un tas nebūtu saistāms ar to, cik laba vai slikta ir mūsu pašu valdība. Poļi to apstiprināja, jo uzskata, ka viņu valsts jau tagad ir piederī- ga Eiropai. Lai tā būtu arī 20. septembrī Latvijā, kad Eiropas Savienības referendums notiks pie mums.
P. S. «Bauskas Dzīves» redakcija pateicas Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupai, kas rīkoja braucienu uz Poliju, Latvijas vēstniecības un Latvijas kultūras un informācijas centra Varšavā darbiniekiem par lielisko izdevību sekot balsošanas norisei, par iespēju tikties ar politiķiem, ar Lodzas un Varšavas iedzīvotājiem.
