Kultūras ministre Inguna Rībena piektdien, 13. jūnijā, plānojusi ierasties Bauskas rajonā. Viņa apmeklēs arī Grenctāles kultūras namu.
Kultūras ministre Inguna Rībena piektdien, 13. jūnijā, plānojusi ierasties Bauskas rajonā. Viņa apmeklēs arī Grenctāles kultūras namu (KN).
Šāda izvēle pamatota ar vairākām vēstulēm, ko ministrija saņēmusi no Grenctāles. Tajās izteikts lūgums palīdzēt risināt jautājumu par kultūras nama uzturēšanu.
Līdz bojāejai nav tālu
Par grūtībām, ar kādām jau ilgus gadus cīnās Grenctāles KN, vairākkārt rakstījusi arī «Bauskas Dzīve». Šis rajona lielākais un modernākais kultūras objekts darboties sāka 1982. gadā. Padomju laikos ar vērienu būvētās ēkas ekspluatācija ir ļoti dārga, daudzviet nepieciešams kapitālais remonts. Kultūras nams patiesībā ir neizmantots, ēkā ir tikai bibliotēka, nedēļā reizi uz mēģinājumu ierodas pagasta koris, darbojas dažas amatierkopas. Koncerti, kino un teātra izrādes lielajā zālē nenotiek.
Jāšaubās, vai kultūras ministres vizīte atrisinās problēmu, ar kuru ilgus gadus galā nespēj vai negrib tikt rajona un pagasta vara. Taču ir skaidrs – vēl pāris gadu bezdarbības, un ēkas bojājeja var kļūt neatgriezeniska. Turklāt tad var zust ne tikai objekts, bet arī vietējo iedzīvotāju vēlme baudīt kultūru, kas diemžēl jau ir vērojama.
Šoreiz «Bauskas Dzīve» aicina uz šīm problēmām paskatīties nedaudz citādāk, uzklausot dažādus viedokļus.
Komponists nepieļauj ēkas nojaukšanu
Tautas partijas deputāts, komponists Raimonds Pauls simboliski uzskatāms par šīs celtnes krusttēvu, jo tieši ar viņa koncertu 1982. gadā šī iestāde sāka darbu.
«Atceros, ar kādām grūtībām tika būvēts Grenctāles kultūras nams, bet atceros arī pilno zāli, smaidošas sejas, aplausus. Diemžēl līdzīgs liktenis šobrīd ir daudziem kultūras namiem. Uzskatu, ka šādas ēkas nepieciešamas lauku iedzīvotājiem, mākslinieciskajai pašdarbībai un – pats galvenais – Latvijas kultūras tradicionālo vērtību saglabāšanai. Nekādā gadījumā nepieļauju domu par ēkas nojaukšanu.
Jau 70. gados sākās mana un kultūras fanāta Voldemāra Levana sadarbība. Pateicoties viņam, Grenctālē viesojās populāri mākslinieki (N. Bumbiere, V. Lapčenoks utt.). Koncerti, kuri sākās vecajā skolā, turpinājās toreiz jaunajā kultūras namā, un punkts tika pielikts «pirtī».
Esmu ļoti pateicīgs vienkāršajiem Grenctāles ļaudīm par mūsu ilggadēju sadarbību un ceru uz jaunu tikšanos kultūras namā. Atjaunotā,» vēstulē «Bauskas Dzīvei» raksta pazīstamis komponists R. Pauls.
Deputāta vēstulē ir tikai cerība, padomus reālai rīcībai diemžēl tajā neatrast.
Līdzīgs «milzenis» Slampē dzīvo
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Tukuma rajona Slampes pagasta Slampes kultūras pils (KP) direktori Austru Šmiti, kura šajā amatā ir vairāk nekā desmit gadu. Slampes KP vēsture ir līdzīga Grenctāles KN. Tā būvēta 1978. gadā, skatītāju zālē 550 vietas, arī celts ar padomju laikiem raksturīgo vērienīgumu, pat ārišķību. Tomēr kultūras pils Slampē darbojas, direktore, protams, vēlētos vairāk līdzekļu ēkas uzturēšanai, taču te neviens nerunā par pamestību, kultūras dzīves apsīkumu.
Ēka tika būvēta kā paraugsaimniecības «Zemgale» īpašums, privatizācijas juku laikos to izdevies «nosargāt», tagad tajā darbojas vietējā pašvaldība, bibliotēka, frizētava, šūšanas cehs, ir komunālo dienestu kantori, vidusskolas internāts, kafejnīca. Pērn KP pati nopelnījusi Ls 9400, ienākumu lielākā daļa gūta no īrniekiem, nedaudz no kultūras pasākumiem, arī no telpu īres ģimenes svinībām. Darbojas 14 amatierkopas, no tām trīs šogad dosies uz Dziesmu svētkiem Rīgā.
Ir jārod līdzekļi
Slampes KP rīkoto pasākumu apmeklētība ir dažāda. Savulaik viesoties aicināti Rīgas teātri, uz ballītēm, diskotēkām jaunieši sanākot, dažreiz kāds koncerts «aizejot mīnusos». Slampē netrūkst arī problēmu. Ēkai ir Latvijas apstākļiem nepiemērots taisnais jumts, taču KP saimnieks to regulāri uzraugot, neļaudams aiziet postā. Bēdīgi ir ar tehnisko aprīkojumu, nav augstvērtīgu skatuves gaismu, skaņu iekārtu. Nedaudz līdzekļu atvēlējuši sponsori, Rīgas piena kombināts.
A. Šmite ir pārliecināta, ka tādas ēkas kā Slampē, Grenctālē, kurām ir lielas skatuves (Slampē ir grozāma grīda, Grenctālē – plašas aizkulises, augsti griesti), spēj uzņemt profesionālus māksliniekus, nodrošinot viņus ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Ir jārod līdzekļi šo ēku sakārtošanai atbilstoši laikmeta prasībām, tad ļaudis tās pratīs novērtēt.
Ko domā baušķenieki?
«Laukos šādam kultūras milzenim izdzīvot nav iespējams,» saka Grenctāles KN direktors A. Baļčūns («Bauskas Dzīve», 2003. gada 19. februāris). Viņam piekrīt pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš: «Pašvaldībai lielais kultūras nams ir pamatīga nasta, tas sniedz minimālu atdevi. Pagaidām kultūras namam perspektīvas nav, taču pat vispārgalvīgākais risinājums – ēkas nojaukšana – maksātu ļoti dārgi, tāpēc pagaidām prātīgāk būtu nogaidīt.»
Tiek runāts par Bauskas novada izveidi, kurā ietilps Brunavas un Ceraukstes pagasts. Kā ēkā, kas varētu nonākt viņu pārziņā, domā saimniekot Bauskas Domes vadītāji? Ārija Gaile, Domes priekšsēdētāja, uzskata, ka kultūras dzīves centram tajā pusē ir jāpaliek, visu Bauskā vien nekoncentrēs. Viņa arī izteica cerību – varbūt ministres vizīte veicinās valsts dotācijas šī objekta uzturēšanai.
***
Fakti
Brunavas pagasts; Slampes pagasts
iedzīvotāju skaits 1934 2200
attālums no rajona centra (km) 15 17
gada budžets (Ls) 164023 560993
atvēlētā nauda kultūras namam 2002. gadā (Ls), 10543 43416
tai skaitā tehniskai ekspluatācijai (Ls) 3500 26996
Procentos no pagasta budžeta 6,4 7,7
