Uzņēmuma «Tehnisko palīglīdzekļu centrs» ergoterapeite Zane Šnikere un NVD filiāles Bauskas centra ekonomiste Ērika Kaupmane 12. jūnijā apmeklēja sešas darba vietas rajonā, kuras tiks pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Uzņēmuma «Tehnisko palīglīdzekļu centrs» ergoterapeite Zane Šnikere un Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiāles Bauskas centra ekonomiste Ērika Kaupmane 12. jūnijā apmeklēja sešas darba vietas rajonā, kuras tiks pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ergoterapeite novērtēja cilvēkus ar īpašām vajadzībām vidē, kurā viņi strādās. Viņa uzsvēra – svarīgi, lai darbiniekam nav vides barjeru. Z. Šnikerei jāizvērtē Bauskas rajonā redzētais.
Ē. Kaupmane vēstīja, ka rajona cilvēkiem, kuri iesaistījušies invalīdu nodarbinātību veicinošos pasākumos kustības nav apgrūtinātas, taču ir citi fiziski traucējumi, piemēram, redzes un dzirdes problēmas.
Atgūt iemaņas
Septiņi šādi cilvēki strādās Saulaines profesionālajā vidusskolā Rundāles pagastā, Griķu pamatskolā Ceraukstes pagastā, Bārbeles pagasta padomē, SIA «Vides serviss» Bauskā, zemnieku saimniecībā «Roņi» Bārbeles pagastā, Codes pašvaldības pansionātā «Derpele».
Baušķeniece Inta Bērziņa strādās par grāmatvedi Saulaines profesionālajā vidusskolā. Viņa iesaistījusies pasākumā, jo vēlas atgūt darba iemaņas, atgriezties sabiedrībā. Trīs gadus I. Bērziņa nav strādājusi algotu darbu, pirms tam viņa bijusi grāmatvede saimniecības preču veikalā Rīgā. Jadviga Narvaiša, Saulaines profesionālās vidusskolas galvenā grāmatvede, piekritusi ņemt savā paspārnē Intu tāpēc, ka pati bezdarbniekiem mācījusi grāmatvedības teoriju. Turklāt I. Bērziņa bijusi viņas skolniece. J. Narvaišai būs lieliska iespēja pārbaudīt, kā audzēkne apguvusi mācīto.
Kāpj pa karjeras kāpnēm
Savukārt baušķeniecei Aijai Čepulei ir skolotājas izglītība. Viņa mācījusi matemātiku un bijusi ārpusklases darba organizatore. A. Čepule atzina, ka darbs skolā ir viņas sirdslieta. Griķu pamatskolā A. Čepule vadīs dramatisko kolektīvu un spējīgākajiem bērniem mācīs matemātiku, informē izglītības iestādes direktore Guna Gausiņa. Direktore vēstī, ka piekritusi dot darbu Aijai tāpēc, ka skola guvusi labu pieredzi, iesaistoties NVD pasākumos. Meitene, kura sākumā Griķu pamatskolā bija praksē par lietvedi, nu ir direktores vietniece informātikas darbā.
Uzņēmumi ir atsaucīgi
NVD filiāles Bauskas centra vadītāja Inese Lagzda vēstī, ka bija pieteikušies vairāk darba devēju nekā invalīdu. Tas liecina, ka invalīdi tomēr nelabprāt vēlas atgriezties darba tirgū. Viņa teic, ka Bauskas rajona iedzīvotāji iesaistīti divos no četriem invalīdu bezdarbnieku profesionālo iemaņu apguvei vai uzlabošanai paredzētos pasākumos: «Subsidētās darba vietas invalīdiem bezdarbniekiem» un «Atbalsts invalīdiem bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā». Pirmajā pasākumā iesaistāmi invalīdi bezdarbnieki vecumā no 25 gadiem līdz pirmspensijas vecumam (līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi), ja tie ir ieguvuši profesionālo izglītību vai apguvuši profesionālās iemaņas darba vietā, nostrādājot profesijā vismaz divus gadus, vai arī beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības pārkvalificēšanās kursus un nevar iekārtoties darbā.
Savukārt otrajā pasākumā iesaistāmi darbspējas vecuma invalīdi bezdarbnieki neatkarīgi no izglītības, ja tie nav ieguvuši profesionālo izglītību, vēlas mainīt profesiju, apgūstot profesionālās prasmes subsidētā darba vietā.
Rajona septiņi cilvēki strādās desmit mēnešus no brīža, kad darba vietas būs iekārtotas atbilstoši ergoterapeites norādēm. Līdzekļus darba vietu iekārtošanai piešķirs valsts. Lielākā summa, ko var iegūt darba vietas ierīkošanai, ir 500 latu. NVD ik mēnesi piešķirs 70 latu invalīdiem, 35 vai 50 latu darba devējam (atkarībā no pasākuma). Ieceres īstenošanas laikā darba devējs veic sociālās apdrošināšanas un citus darba likumdošanā noteiktos maksājumus par pasākumos iesaistītiem invalīdiem bezdarbniekiem un darba vadītājiem.
Labklājības ministrijas aktivitātes
Labklājības ministrija šogad aktīvi risina invalīdu nodarbinātības problēmas, kā nodarbinātības prioritāti izvirzot «Personu ar īpašām vajadzībām darba spēju uzlabošanas programmu». No valsts budžeta piešķirti 475 tūkstoši latu, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu mācīties un aktīvi strādāt. Programmai jau pieteiktas 266 iespējamās darbavietas, vēlmi strādāt subsidētajās darba vietās izteikuši vairāk nekā septiņsimt iespējamo projekta dalībnieku.
***
Uzziņai
Ergonomika – zinātnes nozare, kas dažādos aspektos pētī cilvēkus darba procesā un izstrādā metodes, kā uzlabot darba apstākļus.
Ergoterapeits ir augsti kvalificēta ārstniecības persona ar augstāko izglītību, kas piedalās pacienta ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās aprūpes procesā. Ergoterapeitu kompetencē ietilpst optimāli labvēlīgas vides izveidošana, kas ietver dzīvokļa un arī darbavietas pielāgošanu atbilstoši indivīda vajadzībām, reintegrāciju ģimenē un sabiedrībā.
No Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes mājaslapas internetā
