Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Zviedrijā no 1. līdz 6. jūnijam organizēja reģionu žurnālistu mācību semināru.
Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Zviedrijā no 1. līdz 6. jūnijam organizēja reģionu žurnālistu mācību semināru. Piedāvātais temats bija «Zviedrija kā Eiropas Savienības dalībvalsts – pozitīvā pieredze».
Latviešu valoda un dejas
Stokholmā, Norčēpingā, Linčēpingā un Soderčēpingā žurnālisti tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, Eiropas lietu koordinatoriem, projektu vadītājiem un uzņēmējiem. Kad latviešu grupas kurators Hanss Bjurbeks pirmajā tikšanās reizē ieminējās: «Latviju esmu apmeklējis vismaz 30 reižu», zāli pāršalca izbrīna pilni saucieni. Hanss Bjurbeks ir Austrumzviedrijas un Baltijas sadarbības tīkla projektu vadītājs Norčēpingā.
Dienas beigās vairs nebrīnījās neviens, jo visi nākamie lektori neatkarīgi no pārstāvētās nozares bija iesaistīti sadarbības projektos ar mūsu valsti. Turklāt žurnālistiem izsniegto informatīvo materiālu krietna daļa bija tulkota arī latviešu valodā. Nelielajā Soderčēpingas komūnā, apmēram 180 kilometru no Stokholmas, žurnālistus gaidīja kārtējais pārsteigums. Pēc lietišķas sarunas ar komūnas ierēdņiem tikām aicināti noskatīties bērnu tautas deju kopu koncertu. Kas tur uzstājās? Nu, protams, latvieši no Talsu rajona Bērnu un jauniešu centra un Lībagu pamatskolas! Dejotāji bija atbraukuši uz starptautisku festivālu. Viņi sniedza vairākus koncertus arī Austrumzviedrijas reģiona apdzīvotās vietās.
Uzņēmēji «būvē» Baltijas tiltu
Latvijas un Zviedrijas pilsētu sadraudzība ir ļoti izplatīta kultūras un ekonomisko sakaru uzturēšanas forma. Soderčēpingas pašvaldības ierēdne Eva Lundgrēna informē, ka zviedru pilsētiņas un Talsu sadarbība jau ilgst desmit gadu. Sākotnēji Soderčēpingas pašvaldība sniegusi humānu atbalstu talseniekiem, vēlāk pievērsusies izglītības veicināšanai, bet sadarbības pašreizējā forma ir pieredzes apmaiņa.
Piecas Zviedrijas pašvaldības un Talsu pilsētas pašvaldība 2000. gadā piedalījās kopīgā projektā «Eurohouse», bet tas nav vienīgais. Eva Lundgrēna min 2002. gadā realizētu projektu «Baltic Business Bridge», kura mērķis ir uzņēmējdarbības veicināšana, zināšanu paplašināšana par Baltijas valstu tirgu, lai zviedru uzņēmēji labāk novērtētu sadarbības iespējas. Projektā piedalījās Soderčēpingas sešas firmas. Noslēguma seminārs, sadarbojoties ar Latvijas Attīstības aģentūru, tika organizēts Rīgā. Tiekoties abu valstu uzņēmēji varēja pārrunāt iespējamos darījumus. Pagaidām Evas Lundgrēnas rīcībā nav ziņu, vai noslēgti konkrēti līgumi, taču ar projekta rezultātu viņa ir apmierināta. «Jaunas zināšanas, izpratne un pieredze ir svarīgs solis ceļā uz sadarbību un attīstību,» piebilst ierēdne. To pašu apgalvo arī uzņēmuma «Sura Magnets» izpilddirektors Marti Paju, projekta «Baltic Business Bridge» dalībnieks.
Eva Lundgrēna skaidro, ka Soderčēpingas pašvaldība ietilpst kopīgā sadarbības tīklā, izmantojot Eiropas Savienības (ES) informāciju par dažādām programmām un projektiem, kā arī saņemot ES atbalstu projektiem. Starpvalstu sadarbības tīkla vadība un koordinācija ir apgabala (lēņa) administratīvās padomes kompetencē.
Bērni visur ir vienādi
Cieši sakari ar Latviju izglītības problēmu risināšanā ir Marielundes ģimnāzijai, kas atrodas lielā rūpniecības pilsētā Norčēpingā. Tā ir specializēta izglītības iestāde, kuras devī- ze – «Otra iespēja». Skolā mācās jaunieši no 16 līdz 20 gadu vecumam ar attīstības, uzvedības, sekmju problēmām. Izglītības iestādi apmeklē arī bēgļu un cittautiešu bērni – latvieši, krievi, lietuvieši. Skolu tīkls «Otra iespēja» Latvijā vēl nav populārs. Šāda tipa mācību iestāde darbojas vienīgi Rīgā.
Taču Marielundes ģimnāzijas mācību pārzinim Rolfam Karlamarkam ir ievērojama pieredze sadarbībā ar Latvijas kolēģiem, strādājot ES izglītības programmās «Sokrates» un «Leonardo da Vinci». Viena no tām ir vērsta uz profesionālo, bet otra – uz teorētisko apmācību. Rolfs Karlamarks norāda, ka mūsu valsts pašreizējā attīstības posmā īpaši aktuālas varētu būt apakšprogrammas «Commenius 2» (minoritāšu integrēšana) un «Commenius 3» (skolu sadarbības tīkla izveide vides un dabas zinību programmu pastiprinātai apguvei): «Atšķirības ir tikai abu valstu skolu materiālajā nodrošinājumā. Viss pārējais – bērni, mācību metodes, problēmas – ir gluži tāds pats. Pieredze, ar ko apmaināmies pāri robežām, ir īpaši svarīga. Nenovērtējama ir sadarbība, kas notiek visos līmeņos, ne vien politikā.» Mūsdienu Eiropas raksturīga iezīme ir kapitāla, zināšanu un darbaspēka brīva pārvietošanās. Tā ir jauna perspektīva arī bijušajām Austrumu bloka valstīm.
