Sāls kaitē gan apaviem, gan automašīnu virsbūvei, gan mājdzīvnieku ķepām. Baušķenieki norāda, ka dažviet ietves aukstajā un sausajā laikā no sāls ir nosarmojušas un baltas. Iedzīvotāji interesējas, vai nav iespējams Bauskā izmantot nekaitīgāku pretapledojuma materiālu un vai ir kādi noteikumi, kas regulē, cik liels sāls daudzums tiek lietots.
“Vai pašvaldība nevar izstrādāt ieteikumus pilsētvides uzturētājam, lai mazinātu izkaisītā sāls daudzumu Bauskas ielās un ietvēs? Varbūt iespējams noteikt zonas, kurās sāli neber vispār? Ir ietves, kur Bauskā ir mazāks sāls daudzums, un tur vecāki var mierīgi bērnus pavilkt ragaviņās, bet daudzviet ietves ir nokausētas līdz melnā asfalta mugurai, bet ragaviņas jānes rokās. Citās reizēs jābrien pa sāls peļķēm līdz potītēm, bojājot apavus un dzīvnieku ķepas. Brīžiem tiek kaisīts arī tad, kad vēl nav sniega,” norūpējusies ir baušķeniece Ilze.
Bauskas novada domē norādīja, ka Bauskas pilsētā lielākā daļa ietvju ir ar bruģa segumu, tāpēc sāls ir efektīvākais veids kā mazināt slīdamību. “Ietves ir domātas, lai cilvēki varētu pārvietoties, līdz ar to pēc iespējas tiek samazināta slīdamība, lai novērstu iespējamās traumas. Saprotam, ka vecāki ziemā gribētu pa ietvēm bērnus vest ragaviņās, bet drošība ir svarīgāka. Protams, ziemas apstākļos ne vienmēr un visur izdodas pilnībā novērst slīdamību, bet, cik tas ir iespējams mainīgos laika apstākļos, cenšamies to darīt,” pavēstīja Bauskas novada domē.
SIA “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis atzīmēja, ka Latvijā ziemas mēnešos ielas tiek kaisītas ar sāli vai smiltīm, jo tie ir gan mūsu klimatam atbilstošākie, gan arī finansiāli izdevīgākie materiāli.
“Bauska ir viena no retajām pašvaldībām, kur uz ceļiem un ietvēm faktiski netiek kaisīts tīrs sāls, bet tikai sāls un smilts maisījums. Tādējādi Bauskā kopumā izmantotais sāls daudzums un to koncentrāts uz ielām ir mazāks nekā citviet. Protams, esam pētījuši dažādus alternatīvus pretslīdes materiālus, tomēr ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijā pamatā tiek izmantots sāls un smilts. Pirmkārt, jāņem vērā cenas un mēroga faktors, otrkārt, Latvijas klimatiskie apstākļi,” teic V. Purvinskis.
Viņš stāsta, ka alternatīvos līdzekļus var droši izmantot savas mājas pagalmā, nokaisot piebraucamo ceļu, jo tie ir labs risinājums, kad jākaisa maza teritorija un kad materiāla vajag nelielā daudzumā. Savukārt, ja ir jāuztur pilsēta ar daudziem simtiem tūkstošu vai miljonu kvadrātmetru, šis risinājums kļūst pārāk dārgs un neefektīvs, jo alternatīvie pretslīdes materiāli izmaksā 10 līdz 30 reizes dārgāk. Piemēram, Bauskā vienā ziemas mēnesī tiek kaisīti ceļi un ietves vairāku simtu tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Latvijai kā vienai no Baltijas jūras piekrastes valstīm raksturīgi mainīgi laikapstākļi – vienu nedēļu ir sals, bet nākamajā nedēļā temperatūra ir virs nulle grādiem. Pastāvīga sniega sega Latvijā, pretstatā Norvēģijai vai Somijai, ir salīdzinoši īsu brīdi, tāpēc ziemas radītie izaicinājumi ir jārisina konkrētos periodos.
“Norvēģijā, kur stabila un pastāvīga sniega sega turas vairākus mēnešus, ļoti labi strādā granīta šķembas, turpretī Latvijā šis risinājums ir rūpīgi jāizvērtē, jo mainīgajos laikapstākļos mēs pieredzētu to, ka uznāk sals, tiek nokaisītas šķembas, pēc dažām dienām sniegs nokūst, šķembas paliek uz ceļa un intensīvas satiksmes apstākļos var tik “iemestas” automobiļu stiklā. Tāpat tās varētu radīt kaitējumu kanalizācijas sistēmām. Pilsētvides uzturētājam šķembas būtu operatīvi un regulāri jāsavāc pēc katra atkušņa, un tas radītu vēl papildu izmaksas,” skaidro “Vizii Urban” pārstāvis V. Purvinskis.
Mainīgos laikapstākļos “Vizii Urban” izmanto smilts un sāls maisījumu – smilts nodrošina pretslīdi, bet sāls – kušanas procesu. Sāli parasti lieto tad, ja ziemas apstākļos jānodrošina “melns” ceļa segums, proti, lai uz autoceļiem nokūst sniegs un ledus un to var notīrīt no ceļa seguma. Savukārt lielā salā sāls netiek izmantots, jo tas nesniedz nepieciešamo efektu. Lielos mīnusos sāls kādu brīdi izkausē ledu un sniegu, tad pēc laika tas viss atkal var ātri uzsalt un ceļš var palikt slidens.
Purvinskis norāda, ka attiecībā uz gājēju ietvju kaisīšanu ar sāli pieredze dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. “Ir vietas, kur nodrošinām ietvju kaisīšanu tikai ar smiltīm. Tas atkarīgs no iedzīvotāju vēlmēm un pašvaldības uzstādījuma. Ja prasībās nav noteikts, ka ietvēm ziemā jābūt ar “melnu” segumu, tad tās atbrīvojam no sniega un nokaisām ar smiltīm. Šādos gadījumos jārēķinās, ka ietves būs klātas ar sniega segu un vietām var būt slidenas,” paziņo V. Purvinskis.
Sava pagalma celiņu un iebrauktuves tīrīšanai nekad neesmu izmantojis sāli, pietiek regulāri tīrīt visu ar lāpstu un slotu. Nu jau ir arī plastmasas slotas un nav jāiet uz mežu siet zaru slotas. 🙂 Bet izdevīgāk ir izbērt sāli droši vien nekā sētniekus uzturēt. Cik maksā kilograms sāls un cik vienam sētniekam jāmaksā alga…
Bet īstenībā tas ir murgs ar to sāls kaisīšanu! Mašīnas rūsē, tupeles izšķīst, koki kalst nost! Kāpēc nevar vispār tīru granti kaisīt? Jā, Norvēģijā smalku šķembu kaisa un nevienu sāli tur neber, bet redz Latvijā nevar! Esmu tikai par sāls kaisīšanas aizliegšanu!
Kur tad ir bruģētas ietves?
Man ir jautājums Bauskas pilsētas vadībai – kad sāks izvest sašķūrēto sniegu no pilsētas ielām? Jo kalni ir pamatīgi, sāks sniegs kūst un ielas būs kā upes.
Urbannieki neizprot ekonomiju….šķembu savāksana izmaksa vairak neka jauna sāls iegade????😆😆😜
Dieva dēļ, lūdzu, beriet sāli, bet netīriet no ietvēm sniegu. Notīrītās ietves ir viens vienīgs ledus!!!!!
Mūsu ģimenē ļoti gaida, kad pašvaldība un ietvju uzturētāji sāks saprast, ka ir ziema un, ka mūsu pilsētā ir arī bērni. Jā, IR. Un ir ragavas, pastaigas. Nu mīļie, atstājiet pus ietvi ragavām. Taupiet to sāli un spēkus tīrīšanai. Atstājiet pusīti netīrītu, lai mums, kājām gājējiem ar ragavām būtu kur iet. Var jau apriet, ka mēs varam brist pa sasniegušo zāli, bet ziniet, grūti. Tiešām gribas ar kājām un bērnu ragavās aiziet lidz pilskalnam, bet celiņi kā izlaizīti, viss vienā betonā. Žēl, ka mēģinām sevi saukt par ģimenēm draudzīgu pašvaldību, mēģinām veicināt veselīgu dzīvesveidu, bet ne līdz galam kaut kas ir sanācis.
Un mūs, slēpotājus, arī neaizmirstiet! Vienu pusi ietves netīriet: tā lai paliek ragavām, bet otru pusi arī netīriet: tā lai paliek slēpotājiem!
Laura , tā ju gan nav staigāju ar bērnu ratiņiem ziniet ar slapju muguru , vakar stūmos no rīmī līdz topam gar autoostu tas bija vājprāts, pa to zampu rati sprūst un sprūst kautvai skaitās visurgājēji, tālāk devos gar muzikas skolu un tur vnk kā māmiņai tā bija katrastrofa ratus varēja vilkt , kā ragavas! Bet nu Bērzkalnu ceļš ideāls ratiem.
sāls uz ielām jau tiek gāzts bezjēgā,.,
un šitie paši nami kas redzami attēlā Rigas ielā- pēc šo abu traktoru izdaribam kas tur darisies pavasari,. tiem namiem visa štukatura atleks nost, un bus sienas pleķu pleķiem, no šausmigā sāls daudzuma, bail pat iedomaties,.,
To: Ilze un Šaura: par tām slēpēm ideāli der. Pusē ragavas un otrā pusē ar slēpēm. Klimatam draudzīgi un zaļi. 😀 ILZE, mana pieredze maršrutā no autoostas lidz Rimi, gan gar mazo maximu un pagalmiem, gan gar a7= rezultāts, pirmās divas dienas pēc snigšanas super, ragavas slīd, pēc tam sāls jūra. Maršrutā no autoostas līdz pilskalnam pa pilskalna ielu, tas pats. Pirmās dienas pēc snigšanas super, pēc tam nekā. Ragavas pa asfaltu diemžēl. Grūti jau tas visas vajadzības salikt kopā lai vilks paēdis un aita dzīvā, bet nu ceru, ka bērniem un zaļam dzīves veidam mūsu pašvaldība atvēlēs arī kādu savu smadzeņu rievu
Bet pa lielam – ņirgāšanās, aicina aktīvi pavadīt laiku, skaitīt soļus Latvijai, bet kā ģimene var aizdoties uz to Pilskalnu? Ja ir braucamais – tad tikai ar to aizved ragavas un tad ej šļūkt. Mums divi bērni un divas ragavas, ja eju viena ar bērniem uz pilskalnu, sanāk stiept ragavas uz muguras, bet es neizskatos pēc svarcēlāja. Tāpēc vairs nemēģinām iet ar kājām. Pastaigājoties jau ar daudz cilvēku uz ielām nemanīsiet. Visi savos būros salīduši televizori, datori, telefoni, planšetes un tajās ir tik daudz aktivitātes 🙂 Ko no domes sagaidīsi – visi pensionāri un pilsētu arī grib pārvērst pensionāriem. Tā tik turpināt!
Bijām brivdienās Kurzemē. Klimats tur siltāks, bet pa ietvēm normāli ragavas var pavilkt. Kuldīga pieļauju par vēsturisko mantojumu rupējas un sāli neber, bet Ventspils izmēros lielāka un arī iztiek bez sālīšanas. Mēs no Vizium zinātnes centra bērnu ragaviņās varējām aizvizināt gan līdz bērnu pilsētiņai, gan līdz jūrai. Lemberga hūtē uzgājām ragaviņu kalnu, kur ar savām gan neļāva braukt, bet visiem izdalīja ragavas pilnīgi par velti, un ragavu tur bija vesela jūra, kā arī kalnā augšā bija nodrošināta slīdošā lente, var nedaudz atpūsties un uzvizinās tevi augšā kalnā. To es saprotu kā ģimenēm draudzīgu pašvaldību.
Pilnīgi piekrītu. Pusi varētu atstāt, tad nebūtu problēmas arī suņiem, kas smilkst no sāls. Kritizējiet vai nē, bet ir iedzīvotāju daļa, kuriem ir mājdzīvnieki, grib aiziet līdz upei, jo citur jau nav kur staigāt. Ja vēl mazāks suņuks, ielām jānes pāri Pilnīgs sviests!