Izlaidums rīt, 21. jūnijā, Misas vidusskolā būs skolēniem, kurus no sagatavošanas grupas sola līdz pat 12. klasei audzinājusi Rūta Kārkliņa.
Izlaidums rīt, 21. jūnijā, Misas vidusskolā būs skolēniem, kurus no sagatavošanas grupas sola līdz pat 12. klasei audzinājusi Rūta Kārkliņa. Trīs gadus viņa ir arī mācību iestādes direktore. Šāds neparasts gadījums būs skolas vēsturē.
Meitene no paralēlklases
Skolu absolvēs astoņi puiši un astoņas meitenes. Ir izveidojies jauks pāris – Zane Ieviņa un Edijs Barojans, kuri kopā ir trīs gadus. Viņi mācījās paralēlklasēs, kas 10. klasē tika apvienotas. Rūta Kārkliņa no sagatavošanas līdz 12. klasei audzināja bijušo a klasi, b klasi no 2. līdz 9. klasei audzināja Anna Balgalve, no sagatavošanas līdz 2. klasei – Valija Vaina. R. Kārkliņa atceras, ka sagatavošanas klasē saņēmusi bezpalīdzīgus bērneļus un 13 gadu varējusi veicināt un vērot viņu izaugsmi. Jaunākajās klasēs viņa mācījusi visas nepieciešamās zināšanas, vēlāk – latviešu valodu un literatūru, psiholoģiju, ētiku.
R. Kārkliņa uzsver, ka no piektās klases bērni bijuši kopā dažādos pasākumos, tāpēc 10. klasē viņi pašsaprotami saplūda vienā kolektīvā. Klasē ir bērni no dažādām sociālām grupām, kuri centušies izprast citādo un to pieņemt.
Ar personības šarmu
Rūta Kārkliņa audzinājusi skolēnus ar izpratni, labestību, neaizvainojot. «Vai tas ir pareizākais ceļš, nezinu,» atzīst pedagoģe. «Taču ir pazemojoši, ja jāpaceļ balss pret skolēnu. Mēs varam iedot citiem tikai to, kas ir mūsos pašos,» tā R. Kārkliņa. Ar šiem bērniem, kuri šogad absolvēs vidusskolu, tika aizsākts daiļrunas konkurss, turklāt iesaistot visas klases. R. Kārkliņa centusies ar vārdu palīdzību veidot pašizaugsmi. Daiļrunas konkurss no 9. klases pārauga uzvedumos. Skolotāja uzskata, ka vismaz puse bērnu var uzstāties un labi runāt. Viņu prasme uzstāties ir novērtēta rajona un valsts mērogā, arī ārpus Latvijas. Jaunieši iesaistījušies daiļrunas konkursā, debašu kustībā, teātra spēlēšanā, novadpētniecī- bā, izveidojuši skolas radiomezglu.
Paši sev režisori
R. Kārkliņa centusies visus skolēnus iesaistīt ārpusskolas pasākumos. Bērni mēģina izprast, ka ne visur ekonomiskā situācija ir vienāda, cenšas būt līdzās arī nelaimē nonākušiem klases biedriem, piemēram, kad Guntim noslīka māsiņa, klases biedri viņu mierināja.
R. Kārkliņa vēstī, ka vidusskolā valda labvēlīgs mikroklimats. Nav izteiktas konkurences – kā jau mazā lauku skolā. Par katru skolēnu tiek domāts, katrs ir īpašs. R. Kārkliņai no šiem absolventiem atmiņā visvairāk paliks gatavošanās pasākumiem, teātra izrāžu iestudēšana, kad skolēns atklājas – parādās viņa attieksme, atbildība, fantāzija. Jaunieši paši drīkst būt režisori.
Oficiālie un neoficiālie līderi
Klases oficiālā līdere jeb klases vecākā ir Linda Šarķe, neoficiālais – Edijs Barojans, kurš trīs gadus bijis skolas prezidents. Zēns aktīvi iesaistījies debašu kustībā, vēlas studēt žurnālistiku. Viņš teic: «Skolā man sabēra burtus un ciparus galvā, iemācījos saprasties ar cilvēkiem.» Puisim atmiņā arī pārdzīvojums – sākumskolā rakstīšanā nesanāca kamoliņi, tad viņš pārdzīvojis, raudājis. Vēl viņš atceras, ka bijis grūti nošķirt draugus un skolotājus. Sākumā visus uzrunājis ar «tu».
Signei Tjuševai atmiņā paliks pirmais skolas sols, ekskursijas, klases vakari. Kā novēroja «Bauskas Dzīve», jauniešu un audzinātājas attiecībās netika manīta barjera tikai tālab, ka R. Kārkliņa ir direktore. Skolotāja stāstīja, ka par klases audzinātāju strādājusi uz pilnu slodzi. Nav devusi sev nekādas atlaides. Vadījusi dramatisko kolektīvu, daiļrunas konkursus.
Iz domrakstiem
L. Šarķe domrakstā «Pārdomas par dzīvi un tās jēgu» raksta: «Mana nākotne ir vieglā miglas segā tīta. Tai ir tikai aptuvenas kontūras. Pirmo soli es speršu pēc vidusskolas beigšanas. Tas būs arī viens no soļiem pretī manas vērtību skalas otram nozīmīgākajam punktam – neatkarībai un patstāvībai. Tās ir vienas no tām īpašībām, kuras cilvēkos es vērtēju visaugstāk.»
Gunta Jurēvica domrakstā «Šis ir mans laiks» pauž: «Šis ir mūsu laiks, un mums jāstāv stipriem uz mūsu zemes, mums jācīnās par sevi, ģimeni un valsti. Darbs ir tas, kas palīdz mums tādiem būt, jo tas ved pie panākumiem. Dzīvē visus ieguvumus, ar ko var lepoties, par ko var priecāties, ir devis darbs.» Lai viņiem veicas!
***
Audzinu skolēnus ar izpratni, labestību, neaizvainojot. Vai tas ir pareizākais ceļš, nezinu.
Rūta Kārkliņa
Galvenais ir noticēt sev, saviem spēkiem… jo šis ir mans laiks…»
Jānis Kuiva domrakstā «Šis ir mans laiks»
Protams, vislielāko paldies saku tagadējai un bijušajai audzinātājai. Viņas vienmēr atbalstīja un atbalsta, vienmēr sniedz arī lielisku padomu. Paldies jums!»
Edijs Barojans domrakstā «Mana skola, mans prieks»
