Svitenes pagastā prāvu upeņu dārzu izveidojusi Edīte Untāle, vienu hektāru liels šo vitamīniem bagāto ogu stādījums ir Raivila un Ingas Ripu ģimenei, kas saimnieko «Atmodās».
Svitenes pagastā prāvu upeņu dārzu izveidojusi Edīte Untāle, vienu hektāru liels šo vitamīniem bagāto ogu stādījums ir Raivila un Ingas Ripu ģimenei, kas saimnieko «Atmodās».
Biznesa plānā pieteikta ideja
2000. gadā sviteniece Inga Ripa mācījās Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja rīkotajos uzņēmējdarbības kursos. Mācību noslēgumā katrai kursantei bija jāsagatavo biznesa plāns, un I. Ripa izvēlējās tolaik modē nākušus ogulājus – upenes. Būdama pedantiska un pacietīga, sviteniece apņēmās ieceri īstenot. Tas kursu beidzējiem nebija obligāts uzdevums. Togad bija lieliski valsts subsīdiju piešķiršanas noteikumi par ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, atcerējās Ingas vīrs. «Saņēmām aptuveni septiņsimt latu, tāds ieguvums ļāva vieglāk izšķirties par ogulāju stādīšanu,» sacīja Raivils.
Ķiršu lielumā
Ingai saglabājušies pieraksti, kuros lasāms, ka 2000. gada rudenī iestādīti 5105 upeņu dēsti, kas pieteikti Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Iepriekš ar zaļmēslojumu jeb eļļas rutku ielabotajā laukā veidotas 2,8 metrus platas rindas, spraudeņi stādīti 70 centimetru attālumā. Saskaņā ar subsīdiju noteikumiem audzē trīs šķirnes: ‘Zagadka’ , ‘Titania’ un ‘Ojebyn’. Zemnieku saimniecības «Atmodas 1» īpašnieki lēš, ka upeņu dārza ierīkošana izmaksājusi aptuveni divus tūkstošus latu. Ripām nebija zināšanu par upenēm, noderēja «Intensīvās augļkopības rokasgrāmata», žurnālos izlasītais, lauksaimniecības izstādēs uzzinātais.
Pērnvasar «Atmodās» vāca pirmo prāvāko ražu. Raivils sacīja: «Ogas bija ķiršu lielumā.» Inga atgādināja, ka pirmais vākums uz tirgu aizvests 28. jūnijā. Par šī gada ražu Ripas ir uztraukušies. Pērn rudenī ieilgušā sausuma sekas tomēr manāmas, ogas ir sīkas. Glābiņš varētu būt lietus, kas ļautu uzbriest visiem ķekariem.
paplašināt dārzu nedomā
Pietiekami augstu ražību upeņu dārzs sola aptuveni desmit gadu. Ripas pagaidām neplāno paplašināt stādījumus, jo iepirkuma cena ir svārstīga un lielāku daudzumu ogu nav tik vienkārši pārdot. Zemnieku saimniecībā upenes un dārzeņi dod papildu ieņēmumus līdzās galvenajām kultūrām – graudaugiem un cukurbietēm.
Raivils un viņa tēvs Raimonds Ripa pērnvasar apmeklēja lauku dienu Lietuvas Republikas Radvilišķos. Turp viņus uzaicināja Rāmavas izstādē satikts lietuviešu saimnieks, kuram pieder 60 hektāru upeņu. Svitenieki vērojuši, kā strādā Lietuvā ražots ogu vākšanas kombains. Tāda melno jāņogu krūmu mocīšana Ripas neapmierināja. Vērojot mehanizēto darba procesu, svitenieki secināja, ka augstu kvalitāti iespējams nodrošināt, ogas lasot ar rokām. Saprotams, tas nav iespējams tik lielās platībās, kādās upenes audzē kaimiņzemē. Dažam saimniekam ir pat 100 hektāru lieli lauki. Lietuvā izmanto arī Rietumvalstīs pirktu upeņu vākšanas tehniku, kas salīdzinājumā ar vietējiem ražojumiem ogas vāc saudzīgāk.
Upeņu dziednieciskās un garšas īpašības mēdz vērtēt dažādi. Ripu mājās lielākais kārums ir stūķis. Nepārdotās ogas saberž, pievienojot nelielu daudzumu cukura. Šo maisījumu tur ledusskapī un cenšas notiesāt svaigu. Raivils teica: «Stūķim ir tāda izteikta viegli skābena garša.» Inga piebilda: «Vajag tikai klāt baltmaizi, pienu, un lielāku kārumu iedomāties nevar.» Ziemas krājumiem parasti gatavo upeņu sulu, jo Ripas priekšroku dod citiem ievārījumiem. Dziednieki ieteic to kaut vai pāris ēdamkarotes lietot katru dienu.
***
Dakteres Veltas Štrausas recepte
Melnās jāņogas samaļ gaļasmašīnā, vienam litram pievieno 1,2 kilogramus cukura, maisa bļodā ar koka karoti, kamēr saldviela izšķīdusi. Šādi gatavotās ogās vislabāk saglabājas C vitamīns, ar ko bagātas upenes. Tās C vitamīnu satur 7,8 reizes vairāk par citroniem un 10 – 12 reižu vairāk par āboliem. Melno jāņogu pumpuros, ziedos un lapās ir pat vairāk C vitamīna nekā ogās.
Daktere Štrausa katru dienu cenšas ēst upenes, viņa uzskata tās par vērtīgākajām ogām.
