No 36 iepriekšējos gados reģistrētām mazjaudas kautuvēm šopavasar mūsu rajonā darbojās vairs tikai 18.
No 36 iepriekšējos gados reģistrētām mazjaudas kautuvēm šopavasar mūsu rajonā darbojās vairs tikai 18. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes informācijas, pašlaik atvērtas deviņas.
Līdz gada beigām katru mazo kautuvi apmeklēs PVD komisija, kas dos atzinumu šo mazo uzņēmumu turpmākai darbībai. Pirms dažām nedēļām komisija izvērtēja Baltijā jaunākā un modernākā putnu pārstrādes uzņēmuma «Lielzeltiņi» kautuves un gaļas pārstrādes atbilstību prasībām. Firma neguva atzinumu. Nepilnību novēršanai ražotnes īpašniekiem noteiktā laikā vēl jāiegulda līdzekļi. Pēc tam uzņēmums tiks vērtēts atkārtoti.
Darbības saglabāšanai jāiegulda līdzekļi
Lai izzinātu pašreizējo situāciju un mazjaudas kautuvju nākotnes perspektīvas, «Bauskas Dzīve» tikās ar PVD Bauskas pārvaldes vadītāju Jāni Biti. Viņš skaidroja: «Mājdzīvnieku kautuves tagad ir privātbizness, bet tā nav tikai ar pašiniciatīvu veicama lieta. Ražotņu darbību reglamentē likumi un noteikumi. Lai normalizētu situāciju tūliņ pēc kolhozu reorganizācijas, mazjaudas kautuves tika atļautas. Tomēr mazo ražotņu īpašniekiem vienmēr tika uzsvērts – darbības saglabāšanai jāiegulda līdzekļi uzņēmuma attīstībā. Pašreizējā situācija rāda, cik uzņēmumu ir varējuši strādāt atbilstoši prasībām.»
J. Bite sacīja, ka vardarbīgi netiks slēgta neviena kautuve, patlaban notiek normāla šīs jomas attīstība valstī. Tirgus struktūra ir mainījusies, un Zemgalē strauji samazinās produktīvo mājdzīvnieku skaits. Tas nozīmē, ka ekonomiski izdevīgāk zemniekam būtu nodarboties ar zemkopību.
Nespēs iegūt pozitīvu atzinumu
«Pašlaik rajonā nav nevienas mazjaudas kautuves, kas mierīgu sirdi varētu iesoļot ES. Domāju, ka mūsu rajonā neviena no reģistrētajām mazajām kautuvēm nespēs iegūt komisijas atzinumu, kas ļautu ražotnei produkciju ražot visai ES. Vai tās varēs strādāt turpmāk, to izšķirs laiks un situācija valstī,» secināja J. Bite. Viņš atzina, ka mazajām kautuvēm izvirzītās prasības ir augstas, bet tās vērstas nākotnes virzienā.
«Bez šaubām, tirgus attīstības tendences ir izdevīgākas lielražotājiem. Arī lielos tirdzniecības punktus apgādā «lielie». Lieltirgotājiem nav izdevīgi saņemt preci no mazajiem ražotājiem. Iespējams, ka ar laiku varētu tikt izveidoti lopu iepirkšanas punkti lieljaudas uzņēmumiem,» prognozēja J. Bite.
Lobēti lielie uzņēmumi
Noteikumi, kas reglamentē mazjaudas kautuvju darbību, kopš neatkarības atgūšanas laikiem mainījušies vairākkārt. Uzņēmējam, kas vēlējies saglabāt darbību šajā jomā, jāseko līdzi prasību maiņām, jāpārbūvē, jāuzlabo.
«Bauskas Dzīve» apmeklēja vienu no mūsu rajona nelielajām kautuvēm, kas atrodas Stelpes pagastā. Saimnieki Juris Kancāns un Dzintars Kalniņš pēdējo desmit gadu laikā pārbūves veikuši trīskārt. No skalu būdas kautuve pārtapusi par mazu uzņēmumu. Latvijā tādu ir ap 180.
«Mēs gribam ražot produkciju vietējam tirgum, ne eksportam, bet prasības mums izvirzītas daudzkārt augstākas nekā pašās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai mēs būtu gatavi strādāt atbilstoši ES izvirzītiem standartiem, nepieciešams pārejas periods,» skaidroja J. Kancāns.
Viņš uzskata, ka, izvirzot nepamatoti augstas prasības mazajām kautuvēm, tiek lobēti lielie uzņēmumi. «Domāju, ka arī ES struktūrfondu nauda līdz mums nenonāks. Pašlaik darba mums pietiek. Tuvējā apkārtnē esam vienīgais uzņēmums, kas zemniekiem sniedz šāda veida pakalpojumus. Ja mazjaudas kautuvju nebūs, sāksies ķēdes reakcija – izputēs mazie piena un gaļas lopkopības uzņēmumi,» prognozēja J. Kancāns.
Solis atpakaļ
Nav vēl aizmirsti tie laiki, kad lopu kautķermeņi «karājās kokos», katrs izaudzēto lopu kāva tā, kā lētāk. Tagad šī joma ir sakārtota atbilstoši vietējā tirgus prasībām. Vai gaidāmās pārmaiņas nebūs solis atpakaļ? J. Kancāns bilda, ka cīnīsies par sava uzņēmuma tiesībām pastāvēt. Tāpat domājot arī daudzi citi šīs jomas uzņēmēji.
