Tā Somijā noticis ar ne vienu vien. Tas nav nekas nelegāls. Līdz tam somu lauciniekus «novedusi»… Eiropas Savienība.
Tā Somijā noticis ar ne vienu vien. Tas nav nekas nelegāls. Līdz tam somu lauciniekus «novedusi»… Eiropas Savienība.
Ko darīt, lai neizputētu
Braucot pa ceļu no Hāmelinnas uz Palkāni, šosejai iznāk šķērsot Heikilu ģimenes īpašumus. 20 hektāru zemes, 20 govju un 65 hektāri meža. Markus un Pirko Heikilu dzimta še saimniekojusi četrsimt gadu, bet 20 hektāru un 20 govju palicis arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Jo izplesties jau nav, kur.
«Mums ir vismazākā piensaimniecība ciemā,» atzīst saimniece. «Vai, nē, otrā galā vēl vienam ir, šķiet, kādas astoņpadsmit govis! Parasti piena fermās ir 40 – 50 govju. Pēc iestāšanās ES mums bija šoks: piena iepirkuma cena kritās par trešdaļu – no trim somu markām litrā uz divām (no 29 santīmiem uz 19). Varat iedomāties, ko tas nozīmē, ja gadā izslaucam 100 tūkstoš litru?! Steigšus bija jādomā, ko darīt, lai neizputētu. Toreiz mums bija viens algots strādnieks saimniecībā, es biju vēstures skolotāja augstskolā. Tagad ar govīm mans vīrs ņemas viens pats, bet es…»
Palīdz konsultants
Jāpiebilst, ka somu saimniece paraudāja par sūro dzīvi tieši tāpat, kā to darītu latviešu zemniece. Viņa precīzi nosauca piena iepirkuma cenu, bet… neminēja tās piemaksas (arī tā sauktās Ziemeļu piemaksas), ko somu fermeri saņem par saražoto. Pēc Somijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, 2001. gadā uz vienu piena litru ražotājs reāli saņēma 43,35 eiro centus (26 santīmus), tomēr tas nenoliedzami bija kritums salīdzinājumā ar saņemtajiem 55 centiem pirms iestāšanās 1994. gadā.
Ar ko sāka Heikilu ģimene? Saviem spēkiem nav spējuši izdomāt risinājumu. Aicinājuši konsultantu no lauksaimniecības konsultāciju dienesta. Atraduši vietu lielā piena pārstrādes kombināta «Valio» sortimentā: siet somu tradicionālos sierus. Bet kur tos gatavot? Pārtikas kvalitātes (mums – Pārtikas un veterinārais dienests) inspektors izpētījis apstākļus saimniecībā un ieteicis pārbūvēt garāžu mājas galā.
Vai bija grūti pārkvalificēties? «Katram, kas ražo pārtiku, ir jākārto eksāmens ar 40 jautājumiem, uz kuriem nepareizi drīkst atbildēt četras reizes. Es noliku pirmajā reizē,» stāsta jaunā sierdare.
Tērauda trumuļi un grils
Tagad garāža ir balta, flīzēta telpa, ar spožiem nerūsējoša tērauda trumuļiem un īpatnēju grilaparātu. Vienā stūrī mazs pieliekamais – saldētava. «Jā, mēs varējām saņemt 30 procentu ES līdzfinansējuma «siera ceha» izbūvei garāžā un iekārtu iegādei, bet… Tas tik un tā mums bija par dārgu,» kā atvainodamās nopūšas Pirko. «Mēs nopirkām lietotas iekārtas. Bet vēlāk – 1999. gadā – ES atbalstu izmantojām vecās ēkas pārbūvei par viesu māju.»
Tā nu Pirko no rītiem devās uz universitāti pasniegt studentiem Somijas vēsturi, bet vakaros darināja sieru. Sāka to piegādāt vietējam veikalam. Vasarā, kad Laitikalas ciema iedzīvotāju skaits dubultojas, piegādā atpūtniekiem tradicionālo somu maizes sieru.
Nopelna vairāk, nekā cerēts
«Nekad nedomāju, ka būšu siera meistare…» atzīst Pirko. Vai nožēlo? «Nē, man patīk darināt sieru. Tas ir pavisam cits gandarījums. Biju Šveicē, pamācījos tur, kā taisīt šveiciešu puscieto «Appenzel», grieķu fetas un franču mīksto «brie» sieru. Tos gatavoju arī savā sierotavā. Bet visvairāk darinu savu senču sierus, kuru gatavošanā man ir amata knifi,» stāsta «jaunizceptā» siera meistare. Viesu mājā bijušas mazliet skumjas jautrības – viņa atvadījusies no saviem universitātes kolēģiem un pilnībā pārgājusi uz siera darināšanu. Kas labāk?
«Universitātē laba alga, garš atvaļinājums, katru vakaru varētu atbraukt mājās un neko nedarīt. Saimniecībā pēkšņi pasūtījumi, agri jāceļas, ātri jāgatavo siers, lai vakarā tas būtu gatavs, un nekad nav brīvdienu. Bet… man patīk, ka uzreiz redzu rezultātu. Vīrs Markus rūpējas tikai par pienu, es – tikai par sieru. Viens gan ir skaidrs: tagad mūsu saimniecība nopelna vairāk nekā pirms iestāšanās ES, kaut gan govju tikpat un strādājam saimniecībā tikpat – divi. To devis siers.»
Biju liecinieks, kā privātas transporta firmas pārstāvis ar lielu furgonu atbrauca pakaļ pasūtītajiem 30 kilogramiem, lai vestu sieru uz «Stockmann» veikalu Helsinkos. Pavisam todien bija pasūtīti 70 kilogrami – pārējie domāti vietējiem veikaliem un «Finlandia» lielveikalam Tamperē.
Peļņa dažās dienās
Tomēr vienu lietu nesapratu: vakarā pasūtījuma fakss, no rīta četrās stundās tiek darināts siers, bet pēcpusdienā tam brauc pakaļ. Esmu noskatījies, kā vecāmāte no biezpiena gatavo sieru, un nevarēju iedomāties, kā no piena četrās stundās var tikt līdz sieram.
Tas ir maizes siers, kas pēc izskata ir mazliet līdzīgs ceptam pirmpienam un arī gatavots tāpat – uz plāts. Lai tiktu pie tāda, uzkarsētam pienam pievieno fermentu, kas iegūts no govs kuņģa un savelk pienu kunkulī. Pēc nostāvēšanās tas no virspuses tiek mazliet piebrūnināts pašas Pirko konstruētā grilaparātā un apmazgāts baltvīnā. Tādu sieru gatavo tikai Somijā un vienā novadā Igaunijas ziemeļos.
Tā realizācijas termiņš ir desmit dienu, bet tas tiek ātri izpirkts, jo lielražošanā tādu sieru nav iespējams pagatavot. Tiklīdz tas lielveikalos beidzas, top nākamais pasūtījums daudziem somu zemniekiem, un mašīna pa labi iebrauktu maršrutu pa kilogramam savāc jauno sieru.
Īpaša garša
«Maakuntien Parhaat» (Unikāls produkts) ir nacionālā preču zīme tikai Somijā vien ražotiem pārtikas produktiem, kuru mazajiem uzņēmumiem piešķir Lauku atbalsta centru asociācija. Tie var būt darināti pēc sentēvu receptes vai arī ar radošu mūsdienu pieeju, bet šo produktu izgatavotāju saimniecību ķēde ir tikpat kā ceļojumu karte pēc neparastības izslāpušiem pilsētniekiem.
Kā tad garšo siers? Man saimniece ieteica pamēģināt siltu. Ielika uz trim minūtēm mikroviļņu krāsnī un pasniedza karstu ar lāceņu ievārījumu. Siers čīkstēja zobos kā vecās mājas simtgadīgās durvis. Nesalīdzināms ar visiem agrāk garšotiem sieriem. Līdzīgāks pirmpienam, arī pēc struktūras, bet stingrāks, sāļāks un blīvāks. Tas īpatnēji saderēja ar saldu ievārījumu.
Palūdzu saimniecei iesvērt gabaliņu līdzi – saviem mājiniekiem jau garšu neizstāstīšu. Tā es uzzināju cenu – deviņi eiro par kilogramu (gandrīz 5 lati).
Ar siera gatavošanu izdevās ne tikai apturēt saimniecības ienākumu lejupslīdi, bet tos pat palielināt. Tā bija Eiropas mācība Markum un Pirko – turpat saimniecībā iemācīties pievienot vērtību pašu govs pienam.
***
Uzziņai
SOMIJA – tūkstoš ezeru, mežu, metāla, mobilo telefonu un Ziemassvētku vecīša zeme.
Teritorija – 338145 km².
Iedzīvotāji – 5,2 milj.
Vidējā apdzīvotība – 17 iedzīv. uz 1 km².
Valsts valodas – somu, zviedru.
Galvaspilsēta – Helsinki.
Somijas Statistikas centra mājaslapa internetā – .
Tūrisma attīstības centrs – .
