Virkne Zemgales izglītības darbinieku neapmierināti ar iespējamo mazo lauku skolu optimizēšanu

Virkne Zemgales izglītības darbinieku ir neapmierināti ar iespējamo mazo lauku skolu optimizēšanu, jo saskata tajās pamatu lauku pastāvēšanai.

Pašlaik Tukuma novadā notiek skolu tīkla reorganizācija, kas skars Jaunpils vidusskolu. Pastāv iespēja, ka Tukuma novada pašvaldība varētu lemt par vidusskolas posma slēgšanu un pārveidot to par pamatskolu.

Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas kritēriji pret lauku skolām esot nesamērīgi, jo 7.-9.klašu posmā ir jābūt 30 bērniem, lai šīs klases varētu saglabāt, bet 10.-12. klašu grupā – 60 bērniem.

“Lauku skolas nevar salīdzināt ar pilsētu ģimnāzijām, kurās mācās droši, pārliecināti par savām spējām skolēni, kuriem ir motivēti vecāki. Lauku skolās strādā ar visiem bērniem, kādi viņi nu ir,” sprieda Liepiņš, “priecājamies par katru bērnu, kas uzrāda izaugsmi – varbūt tā nav liela, salīdzinot ar citiem bērniem, bet salīdzinot ar viņa paša agrāko līmeni.”

Vidusskolas direktors atzina, ka no Jaunpils nav īpaši tālu Tukums, Dobele, Saldus, kur ir vidusskolas, bet nodrošinājums ar transportu varētu būt labāks. Tukuma novada pašvaldībā tiekot plānotas izmaiņas, jo pašlaik jaunpiliešiem nokļūt uz skolu Tukumā būtu problemātiski.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas novada nodaļas vadītāja Māra Graudiņa aģentūrai LETA pauda, ka “drastiska griešana un ciršana, kāda pašlaik tiek plānota”, esot nepieņemama.

Viņas vērtējumā, lauku skolās pietiktu ar 90-100 bērniem. Viņa uzskata, ka, slēdzot mazās skolas, “tūkstoši bērnu” lauku novados palikšot bez izglītības, un jau tagad esot “bērni, kas paliek savos mežos”. Lauku skolām nevarot piemērot tos pašus skolēnu skaita kritērijus kā Pierīgā.

Pilsētas skolās lauku bērnus nemaz nevarot uzņemt, jo trūkstot telpu, sprieda Graudiņa. “Jau gadus 15 mēs to vien tik darām, kā slēdzam ciet, reorganizējam un apvienojam,” sūkstījās Graudiņa. 

Bauskas novadā esot veiktas saprātīgas reformas, slēdzot tās skolas, kurās ir “ārkārtīgi niecīgs” bērnu skaits. Pašvaldībā lēš, ka vienīgās izglītības iestādes, kas no nākamā mācību gada varētu piedzīvot reorganizāciju, ir Valles pirmsskolas izglītības iestāde “Cielaviņa” un Valles pamatskola, kuras varētu apvienot, par ko vēl jālemj domei.

Visās pārējās izglītības iestādēs 2024.gada 1.septembri plānots sagaidīt tādā pašā statusā, kāds tas ir šobrīd. Taču precīza metodika, kā pašvaldībai būtu jānodrošina finansējums izglītības pakalpojuma nodrošināšanai, joprojām nav apstiprināta, pauž pašvaldībā.

Jēkabpils novada pedagogu arodorganizācijas vadītāja Inga Ermansone aģentūrai LETA sacīja, ka lauku skolās valda satraukums un neziņa, kas notiks tālāk, jo ir publiskotas finansējuma sadales vadlīnijas, bet nav pieņemti ne Ministru kabineta noteikumi, ne arī kādi pašvaldību lēmumi.

Ermansone emocionāli sprieda, ka “Latvija bez laukiem nav Latvija”, un “ir nepareizi palikt vispār bez laukiem, bez apdzīvotām teritorijām ārpus Rīgas”. Laukos cilvēki paši protot sevi apgādāt, un arī nākamā paaudze esot jāsagatavo un jāizglīto tā, lai viņi mācētu lauku darbus un prastu dzīvot laukos.

Pēc viņas vārdiem, skolu jautājums esot tikpat aktuāls, kā savulaik barikādes vai Baltijas ceļš, jo “šeit izšķiras tautas pastāvēšanas jautājums”. Viņa domā, ka reformas mērķis neesot kvalitatīva izglītība.

Ermansone izteica šaubas, vai jebkurš lauku bērns var iejusties pilsētas skolu lielajās klasēs, un sarežģījumi radīšoties tiem bērniem, kuri nespēšot mācīties lielās skolās. Aizvien vairāk ir bērnu, kuriem ir grūtības ar mācībām un ar lasīšanu, bet šo bērnu ievietošana lielās skolās neuzlabos ne viņu mācīšanās kvalitāti, viņa sprieda.