LETA
Izveidota jauna alus darīšanas nozari pārstāvoša organizācija – biedrība “Latvijas Neatkarīgie aldari”, liecina “Firmas.lv” informācija.
Par biedrības valdes priekšsēdētāju iecelts Reinis Plaviņš, kurš ir viens no īpašniekiem alus darītavai SIA “Zlaukts”, kas strādā ar alus zīmolu “Labietis”.
Tāpat biedrības valdē iecelts SIA “Nurme Brewery” līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns, SIA “Baltic Oak” un alus zīmola “Teika” līdzīpašnieks Jānis Pumpiņš, SIA “Valmiermuižas alus” līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, kā arī SIA “Kooperatīvs” un alus zīmola “Malduguns” līdzīpašnieks Krišjānis Zeļģis.
Plaviņš aģentūrai LETA stāstīja, ka biedrība izveidota vietējā alus popularizēšanai. Tostarp biedru vidū ir tikai tādas alus darītavas, kas alu ražo Latvijā un kuru kapitālā vismaz 51% pieder Latvijas pilsoņiem.
Viņš skaidroja, ka biedrībai nekvalificējas sabiedrībā pazīstamo “Bauskas alus”, “Piebalgas alus”, “Cēsu alus”, “Lielvārdes alus” un citu alu darinātāji, jo, lai gan produkcijai ir “latviska etiķete”, tos ražo globālās korporācijas. Tostarp Plaviņš uzsvēra, ka tā ir sava veida patērētāju maldināšana, un par to liecina arī alus pārdošanas dati. Nozares veiktās aptaujas liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotāju vēlas pirkt Latvijā ražotu alu, bet pērn no kopējā pārdotā alus apjoma tikai 40% bija Latvijas izcelsmes.
Vienlaikus Pļaviņš atzina, ka biedrības dibināšana ir sakritusi ar laiku, kad Saeimā tiek virzīti grozījumi Alkohola aprites likumā un nozarei nepieciešama vienota balss. Tieši tāpēc nākamnedēļ, 15.februārī, plkst.10 tiek organizēta “Latvijas Neatkarīgo aldaru manifestācija Rīgā”, kuras laikā biedrība un citi interesenti dosies gājienā uz Saeimu un Rīgas domi, lai politiķus iepazīstinātu ar sevi un iesniegtu atklātu vēstuli.
Pļaviņš piebilda, ka pasākuma mērķis ir pateikt politiķiem turpmāk ar “Latvijas Neatkarīgajiem aldariem” rēķināties. Savukārt pēc gājiena folkklubā “Ala Pagrabs” notiks biedrības atklāta kopsapulces, kur ar biedrību iepazīstinās potenciālos biedrus.
Latvijas Neatkarīgie aldaru pārstāvis pauda pārliecību, ka, lai gan patlaban biedrībā ir 14 alus darītavas, Latvijā ir vēl vismaz tikpat alus darītavu, kas kvalificējas biedra statusam.
Viņš uzsvēra, ka nepieciešams aizsargāt alus kā Latvijas nacionālā dzēriena statusu. “Atšķirībā no citām nozarēm, alus darīšana ir apdziedāta tautasdziesmās. Negribam, lai nozare pazūd,” sacīja Pļaviņš.
“Latvijas Neatkarīgie aldari” apvieno 14 Latvijas mazās alus darītavas ar vietējo kapitālu un zīmolus “Alūksnes alus”, “Duna”, “IndieJānis”, “HAT”, “Kussh”, “Labietis”, “Malduguns”, “Manufaktūra”, “Nurme”, “Puta”, “Teika”, “Trofeja”, “Valmiermuiža” un “Viedi”.
Foto: Publicitātes foto
Ja palasa mazo darītāju nosaukumus , tad daļa vispār veikalos nav redzēti , un , ja par cenām , tad jābūt ļoti lielam mazo alus darītāju patriotam , lai pirktu puslitru alus , kas ir divrez dārgāks kā litrs saļarkas tankā .
Neteiktu, ka jābūt mazo alus darītāju patriotam, drīzāk nav jābūt alkoholiķim. Jo, protams, lai pietemptu seju jau nav prāta darbs pirkt 1 pudeli pa 3 eur, ja tā vietā var nopirkt 4 čurūdeņus, bet noķert reiboni.
Tādi kā Malduguns un Labietis ir vēl tāls ceļš ejams, lai saprastu garšas nianses. Ieciklēšanās uz pretīgas garšas maksimāla rūgtuma alu nekāds lielais bizness neizdosies, jo tā ir pārāk šaura niša, kuriem tāda vērmele garšo.