Izveidota Mežotnes pilskalna dārgumu digitālā ekspozīcija, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Realizēta viena no projekta “Kultūrvēstures mantojums: iespēja tūrisma pakalpojumu attīstībai” aktivitātēm – digitālā ekspozīcija “Mežotnes pilskalna dārgumi”, kas apskatāma interneta vietnē “pilskalnadargumi.bauska.lv”.
Ekspozīcijas saturs tika izstrādāts, piesaistot vēsturniekus, kuri veica arheoloģisko priekšmetu atlasi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Nākamajā ekspozīcijas izstrādes posmā, fotogrāfijas un apraksti tika nodoti izstrādātājiem, kuri izveidoja digitālo katalogu, kā rezultātā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā rūpīgi glabātais materiāls būtu vieglāk pieejams apmeklētājiem.
Vēsturisko saturu sagatavoja SIA “Ocean Group” par 9801 eiro, savukārt digitālo risinājumu – SIA “sem.lv” par 6001 eiro.
Foto: Publicitātes foto
Interesanti bija papētīt.
izcili sanākušas tās priekšplānā esošās ēkas ar Brocēnu šīfera jumta segumu. Nešaubos, itin drīz uzradīsies “zinātājs”, kas apgalvos, ka pašlaik aplūkojamai “digitālajai gleznai” par “pamatu” ņemti “prūsijas arhīvos” atrasti autentiski dokumenti.
Uz ko pamatojas eksponētās bildes? Uz izrakumiem? Kādiem, kad? Gandrīz tūkstošgadīgi dokumenti nevarētu būt. Ja vadās pēc šeit redzamās bildes, tad visai Mazmežotnes muižas apkārtnei ir jābūt arheoloģiskajam piemineklim, bet dabā tajās robežās nav nekādu norādījumu un informācijas zīmju. Pilskalns ir svarīgs, visam ir jāatbilst patiesībai.
Vīzijas redzēt to, kā nav, liecina par garīgās veselības problēmām!
Kāds šīferis, tas ir koka jumts. Ar cirvi apstrādāti koki.
ar ko apstrādātas smadzenes, ja tajos laikos vietējiem tagadējās Latvijas teritorijā mītošajiem metāla darbarīki pat sapņos nerādījās? Vēsture daudziem ir vien filmās redzētais, to autoru fantāzijās izsapņotais. Ja mūslaiku skolotajiem nekādi nevar iestāstīt, ka jūsu vecāku, kuriem tagad ap 60 vai nedaudz vairāk gadu, savā bērnībā laukos bija jāmācās petrolejas gaismā, jo tolaik, sešdesmitajos gados laukos daudzās mājās elektrības nebija. Pat Bauskā bieži vien tā uz ilgu laiku “pazuda” un nācās iztikt ar to pašu petrolejas lampu vai svecēm.
Vēlais dzelzs laikmets ir 800-1200. gadi m.ē.
Svētdien biju pie baznīcas, bet nevarēju caur qr kodu tikt klāt…