Pērn zemākā graudaugu vidējā ražība pēdējo piecu gadu laikā

Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājās par 16,3% jeb 527 800 tonnu salīdzinājumā ar 2022.gadu, un bija 2,716 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17 200 hektāru jeb 2,2%, sasniedzot 797 400 hektāru, tomēr graudaugu ražība laika apstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt augusta kopējais nokrišņu daudzums, pretēji sausajam jūnijam, bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390 200 tonnu jeb 15,7%, veidojot 2,102 miljonus tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada, kad tā bija 41 centners.

Ziemas kvieši veidoja 69,5% no visas graudu kopražas, kamēr 2022.gadā – 69%. To vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 14,4% – no 49,9 centneriem 2022.gadā līdz 42,7 centneriem 2023.gadā, sarūkot arī to sējumu platībai par 7000 hektāru jeb 1,6% – līdz 441 900 hektāru. Ziemas kviešu kopraža bija 1,887 miljoni tonnu, kas ir par 352 800 tonnu jeb 15,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2023.gadā pieauga par 20 200 hektāru jeb 7,5%, sasniedzot 288 500 hektāru, to vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 24% – no 28 centneriem 2022.gadā līdz 21,3 centneriem 2023.gadā, kas bija zemākā ražība kopš 2010.gada, kad tā bija 19,9 centneri. Vasarāju graudaugu kopraža samazinājās par 137 700 tonnu jeb 18,3% un bija 614 000 tonnu, ko galvenokārt veidoja kviešu un miežu kopražas kritums – attiecīgi par 49 800 tonnu jeb 16,6% un 42 900 tonnu jeb 23,6%. Vasaras kviešu kopraža pērn bija 249 900 tonnu, bet vasaras miežu – 139 200 tonnu.

Pērn kopumā iepirkti 2,677 miljoni tonnu graudu, kas ir par 85 600 tonnu jeb 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus graudu vidējā iepirkuma cena samazinājās no 286,59 eiro par tonnu 2022.gadā līdz 208,39 eiro 2023.gadā.

No iepirkto graudu apmēra pērn 84,8% veidoja kvieši (2022.gadā – 85%), no kuriem 71,7% bija pārtikas kvalitātes (2022.gadā – 74,7%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apmērā samazinājās no 77,7% 2022.gadā līdz 66,2% 2023.gadā.

2023.gadā par 5400 tonnu jeb 1,5% samazinājās rapša sēklu kopievākums un bija 349 500 tonnu, platībām samazinoties par 5,7% – līdz 151 200 hektāru. Lai gan ziemas rapša vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,1 centnera 2022.gadā līdz 22,7 centneriem 2023.gadā, pieaugot ziemas rapša sējumu platībai par 1800 hektāru jeb 1,3%, sēklu kopievākums 2023.gadā palielinājās par 12 600 tonnu jeb 3,9%.

Kopējo rapša sēklu ražas samazinājumu noteica vasaras rapša sējumu platības samazinājums par 10 900 hektāru jeb 51,7% un vidējās ražības no viena hektāra samazinājums par 18 centneriem jeb 54,5%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka Latvijā kartupeļu stādījumu platība pēdējo 13 gadu laikā ir būtiski samazinājusies – no 30 100 hektāru 2010.gadā līdz 14 000 hektāru 2023.gadā. To kopraža 2023.gadā bija 258 100 tonnu, kas ir par 11 400 tonnu jeb 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 18,3 centneriem jeb 11% un bija 184 centnerus no viena hektāra, kas ir augstākā ražība pēdējo triju gadu laikā (2020.gadā – 208 centneri).

2023.gadā kopumā tika izaudzētas 111 000 tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 4500 tonnu jeb 3,9% mazāk nekā 2022.gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājās par 2100 tonnu jeb 2,1%. Lai gan ražība atklātā lauka dārzeņiem pieauga par 6,8 centneriem no viena hektāra jeb 4,3%, to kopraža samazinājās par 4500 tonnu jeb 3,9%.

Foto: ReTv