Sandra Giptere-Ivanova
Ilglaicīgās sociālās aprūpes centri jeb pansionāti ir nepieciešami, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un citas tendences, paziņojusi Labklājības ministrija. Finansiāli un arī emocionāli vieglāk ar nokļūšanu pansionātā ir tiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, kuri dzīves laikā bijuši bez darba, sociāli, finansiāli grūtās situācijās. Par šādu cilvēku uzturēšanos pansionātā maksā pašvaldība. Tiem, kuriem ir bērni, situācija ir citāda, jo pēc likuma bērniem jārūpējas par saviem vecākiem, tas nozīmē, ka jāsedz arī maksa par pansionātu, ja seniors pats to nespēj.Bauskas novadā darbojas divi pansionāti «Atvasara» un «Derpele», abās iestādēs šogad paaugstināta uzturēšanās maksa. Veco ļaužu un invalīdu pansionāts «Atvasara» Vecumniekos sniegotas februāra dienas baltumā mūs rimti sagaida. Arī vadītāja Zaiga Švāģere pretī nāk ar smaidu. Viņa stāsta, ka iestādē pašlaik ir 58 klienti – 40 sievietes un 18 vīrieši. Divi pārvesti uz Bausku, lai dzīvotu grupu mājā. Ir sešas brīvas vietas, kas paredzētas sievietēm. 46 iemītnieki ir Bauskas novada iedzīvotāji, kuri maksā 85% no savas pensijas, pārējo daļu sedz pašvaldība; ir arī desmit klienti par pilnu maksu, proti, par viņu uzturēšanos maksā tuvinieki; te mitinās arī divi klienti no Rīgas, jo ir savstarpējās sadarbības līgums ar Rīgas sociālā dienesta Labklājības departamentu. Par viņiem departaments maksā 500 eiro mēnesī, tad ir viņu 85% pensijas daļa, ja pietrūkst, tad piemaksā piederīgie, stāsta vadītāja. No 1. februāra uzturēšanās maksa palielināta, tagad tā ir 32,99 eiro dienā, līdz tam bijusi 30,17 eiro. Summa paaugstināta, ceļoties minimālajai algai, kā arī atvēlēta vēl viena vieta aprūpētājai, no šī gada pansionātā ir desmit aprūpētājas, divas paliek naktī. Pakalpojuma summā ietverta četrreizēja ēdināšana, medikamenti, kopšanas līdzekļi, veļas mazgāšana, apkure, kas pansionātā ir sava, ar šķeldu. Iemītnieki apmetušies 33 istabiņās, 17 ir vienvietīgas, trīs trīsvietīgas, 13 divvietīgas.
Par iemītniekiem un dzīvi pansionātā gādā 34 darbinieki (kopā ar vadītāju); tā ir «sociālā komanda» – sociālais darbinieks, rehabilitētājs, aprūpētājs, ir desmit aprūpētājas, kas strādā maiņu darbā, divi mediķi (ārsta palīgs un medmāsa), pieci virtuves strādnieki, jo ēdiens tiek gatavots uz vietas pansionātā. Maltīti bagātīgāku dara arī divos ābeļdārzos un no upeņkrūmiem novāktais. Klienti labprāt ēdot zupas, kartupeļu pankūkas, svētdienās mielojas ar ābolmaizi, bulciņām. Daudziem garšo biezpiens un siļķe. Arī pašiem iemītniekiem ir iespēja uzvārīt tēju, kafiju ārpus maltītes reizēm, savukārt savu pensijas daļu katrs tērē, iegādājoties ko gardu vai krājot kam citam. Atsevišķa telpa atvēlēta smēķētājiem. Pansionātā strādā arī divas apkopējas un četri kurinātāji maiņu darbā. Ir arī remontstrādnieks. Arī veļas mazgāšana notiek uz vietas.
«Reizēm klienti nevar saprasties, dzīve citreiz kā bērnudārzā, ar ikrīta sūdzībām, ko ar sapratni un reizēm ar humoru risinām. Es jau te strādāju 27 gadus, par vadītāju no 2009. gada, esam iemācījušies saprasties un problēmas risināt draudzīgi. Visu var panākt ar humoru un labestību. Klienti ir saraduši ar saviem aprūpētājiem, nereti pārdzīvo, kā sniegotā dienā viņi tikuši mājās. Ir klienti, kas grib palīdzēt darbiniekiem, piemēram, traukus mazgāt, dažkārt rit «sacensība», kura kundze novāks traukus, kura saklās galdu. Savukārt vasarā atrodas tādi, kas labprāt nolasa ogu krūmus, lai pašiem pēc tam ziemā, ko būtu mieloties. Te rit pilnasinīga dzīve. Kam redze atļauj, tie lasa grāmatas, citi skatās televizoru, kas ir gandrīz katrā istabā, klausās radio. Teritorijā laukā mitinās septiņi kaķi, arī viņu barošana vairākiem sagādā prieku.
Svinam visus svētkus, griezām Valentīndienas sirsniņas, pieminam arī jubilārus. Atceramies katru klientu, viņi saņem saldumus un kartīti. Savukārt Senioru dienā pie mums ierodas mazuļi no Vecumnieku bērnudārza, kuri iepriecina ar koncertu. Labo darbu nedēļā nāk skolēni ar dāvanām. Iemītnieki visvairāk priecājas par pašiem bērniem, dziesmām, pēc tam vēl ilgi to pārspriež. Ciemojas arī pašdarbības kolektīvi, ierodas arī sveši cilvēki ar dāvanām. Citam klientam atbrauc tuvinieki, citam ne… Daudziem bērni ir ārzemēs. Lai veicinātu tuvinieku interesi un iepriecinātu iemītniekus, izmantojam videozvanu, kad paši piezvanām viņu tuviniekiem un iedodam parunāties ar senioru. 2025. gadā plānots svinēt arī pansionāta 30 gadu jubileju,» pansionāta dzīvi ieskicē Z. Švāģere.
Jaunākais klients «Atvasarā» ir 56 gadus vecs vīrietis, kam ir invaliditāte kopš bērnības, ir divas sievietes, kam 58 un 62 gadi, kas ir jaunākās dāmu vidū, viņas pārvietojas ratiņkrēslā. Vecākajai iemītniecei Martas kundzei ir jau 99 gadi, bet citai klientei paliks 97 gadi, ir arī 96 gadus veca iemītniece, kā arī divi vīrieši 90 gadu vecumā. 27 gadus pansionātā vada gulošā Lilijas kundze. Ir vairāki iemītnieki, kas te aizvada desmit, piecpadsmit gadu. Pašlaik gan pansionātā tiek ievietoti cilvēki aizvien smagākā stāvoklī, kas diemžēl ilgi nenodzīvo, situāciju vērtē vadītāja.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Šodienas kapitāla pasaulē valda ciestsirdība un amorāla ,bezcilvēciska attieksme pret cilvēkiem .Un šī attieksme piesegta ar liekuļotu labsirdības “”feisu””gluži kā saldsērīgie smaidiņi Ziemassvētkos.
Cilvēks audzis starp savējiem ,tos balstījis ,grūtos brīžos palīdzējis ,audzinājis u.t t..taču pienākot vecumdienām pēc bagāti pavadīta mūža ,tas tiek izmests atkritumos nomiršananai..aukstumā ,ne savējo mīlestības apskautu. Lai tie ,kuri izmet savus cienījama vecuma radiniekus “”tā saucamos veco ļaužu pansionātos””, tiem novēlu savas vecumdienas un laiku ,kad aiziet ,sagaidīt atkritumu izgāztuvē –aukstumā ,mitrumā ,smirdoņā un citu vienaldzības atgrūsti!!
Es zinu, ko nozīmē veca cilvēka kopšana. Nav viegli, bet visu var. Tāpēc jau tuvinieks nav jāspundē pansionātā. Ne reizi pat prātā nav nākusi domā, ka es savu mīļo tuvinieku, kurš mani audzinājis, slaucījis pēcpusi, lolojis, mīlējis, es varētu izmest no mājas. Nabagmājā neviens adekvāts cilvēks savu tuvinieku neievietos.
Pat ne pati lepnākā un dārgākā nabagmāja neaizstās pašu mājas. Jebkurā gadījumā tā ir izmešana no mājām, svešā vidē. Dzīvošana nabagmājas istabiņā, kur viens elš, otrs sten, trešais krāc, ceturtais nokārto dabīgās vajadzības pārvietojamā podā tev blakus, šķiet ļoti pievilcīga? Pat Rūdolfs Plēpis, kuru abas meitas aizstūma uz nabagmāju, teica, ka tur atgriezties negribētu nekad!
Bet pirms nosodīt tos, kas tur nodod savus tuviniekus – tas nav lēts prieks un neviens tā pat vien tur nevienu neatdod. Salīdzināt to ar maza bērna kopšanu nevar – bērns izaug dažu gadu laikā, bet vecs cilvēks var tāds būt gadiem – iedomājaties, ka jums gadus 30 nav vispār ne mirklis atelpas? Labi, ja tas ir tikai vecs cilvēks, bet ja arī slims? Kuram vajag īpašu kopšanu, nēsāšanu, sapratni. Un tad, ja kāds ar atmiņas problēmām pazūd, tad atkal braucam virsū, jo nebija radi viņam piesieti. Ir labi, ja cilvēks noveco godam – daudzi ir spējīgi dzīvot pat vieni, ar papildus aprūpi, bet daudzi to nespēj – ir pieskatāmi un auklējami visu laiku. Nu nevar viens ģimenes loceklis aiziet no darba vienmēr. Un nav visās ģimenēs kāds ar medmāsas spējām un zināšanām. vecums nav tikai gadi, bet arī veselības problēmas. Un, ja kāds nenodod aprūpē, bet cenšas savilkt galus kopā pats, atkal slikti, jo redz, neesot vecais cilvēks pietiekami aprūpēts. Iet prom no darba? Par ko dzīvot? Ne visiem ir tie, kuri var palīdzēt ar naudu. Un tie nav mēneši, bet gadi. Nenosodīsim citus. Vairums tiek galā vai nu ar vieglākām situācijām vai vienkārši patīk sevi žēlot. Mēs paši ar negribētu nonākt sliktā pansionātā, bet dzīves situācijas ir tik dažādas…
Laime ir nomirt laicīgi ne tiem kas ir palicēji,bet pašam cilvēkam!Kam nav ilgdzīvotāju gēni un to var spriest bieži vien pēc vecāku un vecvecāku dzīvildzes,tiem arī tie septiņdesmit būs mūža nogrieznis un labi ka tā!
Šodienas apstākļos, diemžēl, dzīve spiež strādāt, garas darba stundas, tieši tāpat, kā mazus bērnus uz visu dienu ved uz PII, tāpat pansionāti ir risinājums veciem cilvēkiem. Bieži pansionāts ir labākais risinājums, vecais cilvēks visu dienu viens mājās, vēl, ja ir kustību traucējumi, ieslīgst depresijā, tas ir grūti, gan viņam, gan tuviniekiem. Cilvēks siltumā, paēdis, aprūpēts un vēl ar saviem vienaudžiem. Kas tur slikts? Citreiz ar bērniem kopā dzīvot ir daudz briesmīgāk.
Bet vecās, labās ragutiņas ir aizliegtas…
Hmm,tad kāda jēga ražot bērneļus?Atdod viņu audzināšanai labākos savas dzīves gadus,šie,nepateicīgie,izaug un špukts-prom.Nav vecie laiki,kad bērni bija atbalsts.
“Sniegotas februāra dienas baltumā”??? Tekstu izrāvāt no cita raksta vai kā??? Vispār tas apmeklējums notika 8.martā!!!
Atslēgas vārdi – finansiāli visvieglāk noļūt pansionātā tiem , kuri dzīves laikā nav strādājuši………..
Nekāda tā lētā ,,nabagmāja,, NAV un tur nokļūt nevienam nenovēlu.Protams ir cilvēki kas dzīvo drausmīgos apstākļos,tad jau labāk tā ,,nabagmāja,,😪
Tā nav nekāda nabagmāja. Tādā komfortā var dzīvot tikai bagātie. Mūsu puses nabagi pārtiek no konteineru piedāvājuma un lasa pudeles. Neviens viņus tādā zvaigžņu viesnīcā neliks!
Tajā nabagmajā nokļūst tie,kas jaunībā aizmirsa, kad pienāks tāda diena(dzīvoja sev),kad dēls,meita,mazmbērni negrib viņus redzēt,jo ļoti sāpināja…p.s.Tēvam divi dēli,vecākais visu dara,bet jaunākais reti atbrauc.Tēvs jau jaunībā sadalīja divus dēlus,viens slikts,otrs luteklis,mīlulis.Kad vecākais dēls reisā,tas luteklis nogriež kāju tēvam,nebrīdinot vecāko brāli….Tagad tas tēvs slimnīcā un pansionātu gatavo.Jo īpašumu sev grib sev.
vedekliņ, labāk pajautā, cik ir to vecūkšņu, kuri var atļauties dzīvot šādā mūslaiku “nabagmājā” par savu pensiju un cik ir to viņu dēlu vai meitu, kuri arī varētu atļauties “ziedot” visu algā nopelnīto, lai spētu salasīt to tūkstoti mēnesī, nepieciešamo “nabagmājas’ iemītniekam.