Rūdis ir laikmetīgs runcis, viņam netrūkst kaķu meiteņu uzmanības. Peļu junkurs mīt strādājošas pensionāres Ozolas ģimenē.
Rūdis ir laikmetīgs runcis, viņam netrūkst kaķu meiteņu uzmanības.
Peļu junkurs mīt strādājošas pensionāres Ozolas ģimenē. Atšķirībā no citiem kaķiem, Rūdim ir burvīga dzīve. Kaut arī saimnieces dzīvoklis atrodas otrajā stāvā, tas viņam neliedz katru dienu ārā pastaigāties.
Rūda diena sākas ļoti agri – jau pulksten piecos. Kaķis ir izdomājis dažādas saimnieces modināšanas metodes. Senāk viņš ar ķepiņu uzsita gulētājai pa vaigu, sak, lai taču taisot vaļā logu un ļaujot mīlulim iziet ārā. Kādu laiciņu šī metode bija iedarbīga, līdz saimniecei apnika. Atlika tik parādīt avīzi, un uzbāzīgās čaukstoņas dēļ peļu junkurs uzreiz likās mierā. Nepagāja ilgs laiks, un Rūdis izdomāja ko jaunu. Viņš apsēdās savā guļvietā – atpūtas krēslā – un tieši saimniecei ausīs skaļi ņaudēja.
Kaķis patiešām ir neatlaidīgs. ja ļoti gribas savu pierādīt, tad viņš uzlec uz galda un ar ķepu ķeksē vāzi tik ilgi, līdz tā apgāžas. Tad ātri mūk prom, jo zina, ka ir noliegts kāpt uz galda.
Bauskā labi orientējas
Ārā runčukam ir jautra dzīve. Pie mājas viņam ir trīs daiļas kaķu draudzenes. Pirms laika piecus gadus vecais jauneklis ar saimniekiem dzīvoja kādā no Dārza ielas mājām. Uz turieni no tagadējās dzīvesvietas Plūdoņa ielā kaķis prot aiziet. Tur kāpnēs bieži viņu satiek saimnieces dēls. Arī šeit runcim ir draudzene.
Rūdis sargā savu teritoriju. Daudzdzīvokļu mājai garām tipina daudzi izspūruši “bomzēni”. Kaķis domā, ka mājas apkaimē saimnieks ir tikai viņš. Ja naktī izdzird, ka kāds ķepainis staigā apkārt, peļu junkurs uzreiz saausās un kļūst bezgala nemierīgs.
Kaķim mājās tīk pārrasties pusdienlaikā un vakarā, kad vēders kurkst no izsalkuma. Viņš paēd un atkal jož ārā. Rūdis ir tīrīgs. Tiklīdz runčuks uzrāpjas pa trepītēm uz lodžijas un pieklauvē pie loga, saimniece viņu ielaiž istabā. Rūdis tūlīt cītīgi nomazgā katru ķepiņu un tikai tad dodas tālāk. Mazotnē kaķim bija rudas ķepas. Gadiem ejot, viņa kažoks kļuvis melns.
Pacietīgais Rūdis
Rūdis ir bailīgs. Viņam tik daudz nācies ciest no citu kustoņu niknās dabas. Reiz Rūdim stipri savainots vēders. Veterinārārste spriedusi – vai nu kāds suns viņu sakodis, vai kaķa vēders zēniem bijis mērķis šautriņu mešanā. Ārstēšanos runcis izturējis. Pacietīgs viņš bijis arī brīdī, kad suns viņa kājā ielaida asos zobus.
Kopš šiem starpgadījumiem pūkainis pret ikvienu ir aizdomīgs. Senāk, ja ciemos atnāca kāds svešs cilvēks, kurš kustonim nepatika, viņš metās virsū un viegli iekoda kājā. Kaķis ļoti labi uztver saimnieces noskaņojumu. Ja jūt stresu, apguļas blakus un uzliek ķepiņu uz rokas.
Rūdis ir emocionāls. Saimnieces dēls kādu laiku bijis slimnīcā. Kustonis tik ļoti pārdzīvojis, ka gulējis vien, ļoti maz ēdis. Saimniece noraizējusies. Kad visi atkal bijuši mājās, kaķa acīs iedegusies prieka dzirksts. Ja kāds no mājiniekiem dodas prom, kaķis apsēžas koridorā un ar nepacietību gaida viņu pārnākam.
Izglābj no “jūrskolas”
Rūda saimniece ir sapratusi, cik mīļš un reizē arī izpalīdzīgs grūtos brīžos ir mājdzīvnieks. Ozolas kundze gribētu uzrunāt arī citu kustoņu saimniekus: “Paņemot dzīvnieku, ir ne tikai par to jārūpējas, bet arī jāuzņemas atbildība. Jārēķinās ar to, ka veterinārie pakalpojumi ir dārgi, taču nepieciešamības gadījumā tie ir jāsniedz. Dzīvnieks ir jāmīl, nevar izturēties pret to kā rotaļlietu un izsviest uz ielas.”
Saimniece savu Rūdi ir izglābusi no nelaimes. Toreiz, pirms pieciem gadiem, Rīgā viņa gājusi garām kanālmalai. Tur kāda sieviete pārdevusi trīs kaķēnus. Viņasprāt, tieši švakuli Rūdi bija nolemts sūtīt uz “jūrskolu”, taču baušķeniece runcīti izglābusi.
