Katoļi 2. februārī svinēs Sveču dienu. Svece, kas izstaro gaismu, ir Jēzus Kristus simbols, skaidro priesteris Pēteris Skredeļs.
Katoļi 2. februārī svinēs Sveču dienu. Svece, kas izstaro gaismu, ir Jēzus Kristus simbols, skaidro priesteris Pēteris Skredeļs.
Šajā dienā kristieši ieradīsies uz dievkalpojumu ar līdzi paņemtām svecēm, kas tiks svētītas. Senā tradīcija ir balstīta uz Lūkas evaņģēlijā aprakstīto jaundzimušā Jēzus ienešanu baznīcā. Baznīcas kalpotājam – ļoti vecam un dievbijīgam vīram Simeonam – Svētais Gars bija pasludinājis, ka viņš nemiršot, iekams nebūšot redzējis Pestītāju. Simeons, Svētā gara mudināts, ienāca dievnamā, kad Jāzeps un Marija tajā ienesa Jēzu. Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts: “..Tad bērnu uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: Kungs, lai nu Tavs kalps iet mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm: gaismu…”
Ziemassvētku eglītes un Betlēmes silītes katoļu baznīcās tiek glabātas līdz pat 2. februārim. Pēc Sveču dienas dievkalpojuma visi Ziemassvētku atribūti no dievnamiem tiek iznesti. Lai eglītes nesakalstu, tās ievieto ar ūdeni pildītos traukos.
