Kamēr Jaunatnes sociāldemokrātiskā organizācija Rīgā ar parakstiem aicina atbalstīt akciju «Atdodiet mums izlaidumu!», Iecavas vidusskola jau ir atradusi problēmas risinājumu.
Kamēr Jaunatnes sociāldemokrātiskā organizācija Rīgā ar parakstiem aicina atbalstīt akciju “Atdodiet mums izlaidumu!”, Iecavas vidusskola jau ir atradusi problēmas risinājumu.
Skola rīko aptauju
Mācību iestādes direktore Agra Zaķe atsaucās uz mūsu laikraksta 14. janvāra publikāciju “Eksāmeni un izlaidums – vecas dziesmas jaunās skaņās?” un informēja par nesen pieņemto pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu.
Tā kā izglītības dokumentus par vidējās izglītības iegūšanu 12. klašu skolēni saņems tikai jūlija beigās, izlaidumi skolās vairs netiks rīkoti pirms Jāņiem. Tas ir saistīts ar obligātu centralizētu eksāmenu ieviešanu, kad darbu vērtēšanai būs vajadzīgas vairākas nedēļas.
Iecavas vidusskola 2003. gada decembrī veica skolēnu, vecāku un pedagogu aptauju. Pēc tam notika 12. klašu audzēkņu vecāku apspriede. Šogad vidusskolu absolvēs divas latviešu un viena krievu plūsmas klase. Pēc viedokļu analīzes skolas pedagoģiskās padomes sēdē tika pieņemts lēmums izlaidumu rīkot jūlijā, kad no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiks saņemti sertifikāti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Respektē vairākuma viedokli
Izlaiduma gatavošanai jūlijā ir paredzētas divas dienas. Pedagogi, kuri iesaistīti procesā, pārtrauks vasaras atvaļinājumu. Šīs pārmaiņas tiks fiksētas skolas koplīgumā, skaidro direktore. Viņa norāda: “Mēs respektējām sabiedrības vairākuma viedokli, jo lielākā daļa aptaujāto bija par izlaiduma tradīcijas saglabāšanu. Gan skolēni, gan vecāki par galveno atzina izglītības dokumentu izsniegšanas svinīgo ceremoniju, nevis ballīti. Pieņemot lēmumu, nekādas domstarpības neizraisījās. Vidusskolas 12. klasēm 27. februārī būs žetonu vakars, bet maijā – pēdējais zvans. Esam spējuši saglabāt vecās tradīcijas un elastīgi reaģēt uz jauninājumiem.”
Būšot mazāk tēriņu
Agra Zaķe iepazīstina ar 12. klašu skolēnu aptaujas rezultātiem. Kaspars Beitiņš varētu atteikties no izlaiduma ballītes, bet pārdzīvotu, ja izglītības dokumentu saņemšana nenotiktu svinīgā noskaņā skolas zālē ar vecāku un draugu klātbūtni.
Sarmīte Pola izlaidumu ierindo labo tradīciju kategorijā. Taču viņai ir arī racionāli apsvērumi: “Ja nebūs izlaiduma, nevajadzēs tik daudz tērēties.”
Evija Nagle nevar saprast, kāpēc IZM ierēdņiem vajadzīgs tik daudz laika centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanai: “Vai nu viņi nav spējīgi, vai gluži vienkārši nevēlas darbus izlabot ātrāk. Šie cilvēki droši vien nesaprot, cik svarīgs mums ir izlaidums.”
Kaspars Briedis domā: “Katram vajag kādu prieciņu. Mums tas ir izlaidums. Centralizētos eksāmenus es vērtēju atzinīgi, jo beidzot ir ieviesta sistēma, kā padziļināti noskaidrot katra skolēna zināšanu pakāpi.”
Katram ir sava taisnība
Izlaiduma klašu audzinātāju aptaujā ir vērojamas atšķirīgas tendences. Skolotājs Mihails Gorskis ir pārliecināts, ka izlaiduma pārcelšana neko būtisku nemainīšot, tādēļ diskutēt neesot vērts. Viņu iepriecina IZM lēmums augstskolās atcelt iestājeksāmenus, jo tādējādi tikšot samazināta nelikumīgu darbību iespējamība.
Jebkuras pārmaiņas rada spriedzi, uzskata Dace Greiža. Jaunieši, kuri nav uzņēmīgi un mērķtiecīgi, varētu apjukt, saskaroties ar augstām prasībām, kas tiek izvirzītas centralizēto eksāmenu kārtotājiem. Skolotāja pieļauj, ka izlaiduma rīkošana jūlijā daudziem radīs diskomfortu, jo ir grūti atteikties no ierastām tradīcijām. Centralizētie eksāmeni skolēniem nav nekāds jaunums, atzīst skolotāja Mirdza Celmiņa. Arī izlaiduma norises datuma maiņa viņas audzēkņiem neradīšot psiholoģiskas problēmas.
