Izsludināta karantīna Aujeski slimības skartam punktam Brunavas pagasta sivēnmāšu novietnē «Karvišķes».
Izsludināta karantīna Aujeski slimības skartam punktam Brunavas pagasta sivēnmāšu novietnē “Karvišķes”.
To nosaka Bauskas rajona Padomes rīkojums Nr. 4, kas parakstīts 2004. gada 12. janvārī.
Saskaņā ar to ir norādīta aizsardzības zona ne mazāk kā trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap sivēnmāšu novietni.
Trīs kilometru zonā jāapzina un jāpotē pret Aujeski slimību uzņēmīgie mājdzīvnieki. No šīs teritorijas izvest dzīvniekus atļauts, saskaņojot ar valsts pilnvaroto veterinārārstu. Papildus šiem pasākumiem jāveic Aujeski uzņēmīgo savvaļas dzīvnieku kontrolatšaušana un to patoloģiskais materiāls jāsūta laboratoriskai izmeklēšanai. Karantīnas periodā veterinārajam ārstam des mit kilometru rādiusā jeb uzraudzības zonā jāapzina pret Aujeski slimību uzņēmī gie ganāmpulki. Arī no uzraudzības zonas dzīvnieku izvešana jāsaskaņo ar veterināro ārstu. Tas noteikts rajona Padomes rīkojumā Nr. 4.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite informē, ka baušķenieki šajā nedēļā ir ziņojuši Lietuvas Republikas Pasvales rajona speciālistiem par Aujeski slimības skarto zonu un mūsu rajonā veiktiem pasākumiem. “Karvišķu” novietne atrodas pavisam tuvu valsts robežai, tādējādi arī Lietuvā jāievēro aizsardzības pasākumi.
Uzņēmīgi arī dzīvnieki, kas mīt dabā
“Bauskas Dzīve” lūdza J. Biti sniegt skaidrojumu par Aujeski slimību. Veterinārais ārsts stāstīja: “Šī saslimšana ir zināma kopš 1902. gada, konstatēta un atklāta Ungārijā. Bauskas rajonā manas 32 gadus ilgās prakses laikā tas ir piektais gadījums. Aujeski pieder B grupas slimībām, kuru izplatība nav tik strauja un bīstama kā A grupas infekcijām, kam pieskaitāma mutes un nagu sērga. Visvairāk uzņēmīgas ir cūkas, īpaši sivēni. Arī liellopi, zirgi un mājdzīvnieki, suņi, kaķi, meža dzīvnieki un grauzēji var inficēties ar Aujeski vīrusu. Tas iespējams, uzņemot barību vai tiešā kontaktā. Izplatībai piemīt stacionārs raksturs.
Aujeski slimībai raksturīgs ļoti īss periods no inficēšanās brīža līdz klīniskajām pazīmēm, tas ir, viena divas diennaktis. Tādējādi vieglāk iespējams konstatēt cēloni. Saslimšanas pirmā pazīme ir neciešama nieze vīrusa iekļūšanas vietā, izņemot sivēniem. Cūkām vērojami centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas grīļīgā gaitā, krampjos, novērojama siekalošanās, plaušu iekaisums.
Zīdītājsivēni iet bojā 90 līdz 100 procentu, pieaugušas cūkas pārslimo viegli, tām ir neliela temperatūra, ēstgribas zudums. Profilaksi nodrošina ar dezinfekciju un vakcināciju. Cilvēkiem Aujeski slimība nav bīstama.
Pilda atveseļošanas pasākumu plānu
Runājot par konkrēto gadījumu, J. Bite uzskata, ka infekcijas avots, iespējams, ir tuvējos mežos mednieku nomedīto mežacūku jēlproduktu izbarošana kaķiem, kuri uzturējās sivēnmāšu fermā, kā arī suņiem, kuri sargāja novietni. Kaķi saslimst ļoti strauji, šie mājdzīvnieki, sildoties aizgaldos, inficēja mazos zīdītājsivēnus. “Karvišķes” sivēnmāšu fermas īpašnieks cieta lielus zaudējumus, jo bojā gāja vairāki zīdītājsivēnu metieni.
PVD Bauskas pārvaldes speciālisti uzsver – “Karvišķēs” ir metodiski ļoti pareizi sakārtota cūkkopība. Saimnieka zināšanas un sapratne, veterināro speciālistu profesionālas konsultācijas ļāva ātri noteikt slimību. Ir veikti visi pasākumi ganāmpulka profilaksei.
Saskaņā ar Aujeski slimības atveseļošanas pasākumu plānu “Karvišķēs” karantīnas periodā jāveic dažādi darbi, lai būtu drošība par ganāmpulka veselību.
Brunavas pagastā praktizējošais veterinārais ārsts Uldis Strazdiņš sacīja, ka saimnieks godprātīgi izpilda visus norādījumus. Aujeski slimība “Karvišķēs” ir lokalizēta. Nav saņemta informācija, ka tuvējā apkārtnē būtu sastopams vēl kāds saslimšanas gadījums. Aizsardzības zonā turpina veikt profilakses pasākumus.
