Pagājušā gada priekšpēdējā dienā Mikroķirurģijas centra ķirurgiem izdevies glābt piecus gadus vecas meitenītes plaukstu, piešujot divus no trīs nocirstiem pirkstiem.
Pagājušā gada priekšpēdējā dienā Mikroķirurģijas centra ķirurgiem izdevies glābt piecus gadus vecas meitenītes plaukstu, piešujot divus no trīs nocirstiem pirkstiem.
Izlasot šo ziņu, neviļus paskatījos uz savu roku un impulsīvi sajutu šī bērna izbailes un sāpes. Taču tā nav visa informācija par negadījumu Limbažu rajonā. Piecgadīgā meitenīte nocirta kreisās rokas trīs pirkstus… šķērējot lopiem bietes.
Jāvaicā tieši – kur tobrīd bija viņas vecāki? Vai tiešām piecus gadus vecam bērnam ir jāšķērē bietes lopiem? Tas taču nevarētu būt meitenītes ikdienas pienākums? Ja ir, tad – kas notiek šajās mājās ar pieaugušajiem? Lai ko viņi arī tagad teiktu, brūce sadzīs, bet meitenes kreisajai rokai būs tikai četri pirksti.
Apzinos, ka nevar bērniem katru brīdi izstāvēt klāt. Jo ilgāk viņi uzmanīti un loloti, jo bīstamāks ir patstāvības laiks, kad var izdarīt kaut ko pilnīgi neaptveramu.
Piecus gadus vecs baušķenieks pagājušā gada novembrī, pārnācis no bērnudārza, gribēja padzerties. Ko atrada, to iedzēra – etiķskābi… Laime nelaimē – viņš norija pavisam maz kodīgā šķidruma, īpaši smagu barības vada un kuņģa bojājumu nav, secinājuši ārsti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Vai etiķskābe zēna mājās joprojām atrodas viegli pieejamā vietā?
Pērnajā rudenī 13 gadu veca meitene izkritusi no vieglās mašīnas piekabes un sasitusi galvu. Nelaime notikusi pēcpusdienā. Ārsts meklēts tikai no rīta. Pie samaņas nenākusi, meitene nogādāta Bauskas slimnīcā, no kurienes pārvesta uz Rīgas klīniku. Ārsti konstatējuši, ka pusaudzes veselība ir apdraudēta, smadzenēs tūska, iestājusies koma. Rentgenogramma liecinājusi, ka ir lauzts galvaskauss. Pēc 20 dienu pamatīgas ārstēšanās, prāvām zāļu devām meitene no slimnīcas izrakstīta. Medikamenti būs jālieto ilgstoši. Ārsti nesola, ka galvas trauma par sevi neatgādinās – var pasliktināties redze, sāpēt galva, mocīt slikta dūša, reiboņi. Ja vien kāds toreiz būtu brīdinājis, atturējis, nepieļāvis meitenes kāpšanu piekabē.
Jauna māmiņa Dobeles rajonā savu bērnu bez uzraudzības pirmoreiz atstāja, kad viņam bija četri mēneši. Tad pagasttiesa apturēja mātei vecāku varu. Drīz pēc tam, kad to atjaunoja, māmiņa aizbrauca uz Rīgu, atstādama bērnu vairākas dienas bez ēdiena, aprūpes, siltuma. Mazulīte nomira. Janvāra beigās paredzēts ierosināt krimināllietu, bet pie izdzisušā bērna var aiziet tikai uz kapiem.
Gribētos, lai prāts mājotu pieaugušo galvās. Tiem, kuri spēj bērnus radīt, jāvar arī par viņiem atbildēt. Taču visbiežāk nevis mazuļu, bet pieaugušo vieglprātība un neapdomība noved pie gadījumiem, ko var apzīmēt tikai ar vienu vārdu – noziedzība.
