Nule valsti pāršalkusi ziņa, ka mazās pilsētas saistībā ar novadu veidošanu varētu zaudēt pilsētas statusu.
Nule valsti pāršalkusi ziņa, ka mazās pilsētas saistībā ar novadu veidošanu varētu zaudēt pilsētas statusu. Tas izrādījās tikai pārpratums, un nav pamata bažām, ka citu rītu pamodīsimies sādžā (kā izteicās kāds “Bauskas Dzīves” lasītājs interneta mājaslapā), nevis Bauskas rajona pilsētā. Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmē pieteikto likumprojektu par apdzīvotu vietu statusu – novada pilsētā. Taču nepatiesā ziņa lika aizdomāties par laukos joprojām valdošām aplamām idejām, kuru uzturēšana, šķiet, nereti ir izdevīga pašvaldību vadītājiem, deputātiem. Kaut vai, piemēram, novadu veidošanas pretinieki kā argumentu minējuši to, ka Bārbeles pagasts zaudēšot nosaukumu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā mierina, ka nekas nemainīsies un cilvēki, vakarā gulēt aiziedami, saullēktu sagaidīs BĀRBELES PAGASTĀ. Taču, kādā novadā cilvēki kādu rītu atradīsies, vēl nav izlemts, tas tiesa. Vairums pagastveču vēlētos, lai tas būtu viena ciema novads. Viņi runā daudzskaitlī – iedzīvotāju vārdā. Tomēr rodas jautājums, vai vietējiem ir izskaidroti abu variantu plusi un mīnusi. No padomju un domju priekšsēžu mutēm runā bailes par savu vietu, kas ir tikai cilvēciski, taču te nu vietā atgādinājums, ka šādos amatos strādājošiem vispirms jādomā par saviem ļaudīm.
Progresīvāks viedoklis par reformu ir opozīcijā esošiem deputātiem. Bārbeles pagasta padomes deputāts Aigars Dziļums vēstī, ka attīstība balstās uz trim vaļiem – ekonomiku, izglītību un kultūru. Bārbelē nav veikts nopietns, no emocijām brīvs pētījums par pašreizējo situāciju. Tiek liktas lietā jūtas, nevis prāts. A. Dziļums ir par plašāka novada veidošanu, optimāla varētu būt tāda teritorija, kurā mīt pieci tūkstoši iedzīvotāju. Jāmēģina sakārtot infrastruktūru, lai cilvēki nāk dzīvot uz Bārbeli, jāinvestē kultūrā, kas arī ir attīstības pamatā.
Nevietā ir bažas par pagastu skolu slēgšanu. Mācību iestādes pārstāj darboties tikai tad, ja nav audzēkņu, bet Bārbelē to netrūkst, tā A. Dziļums. Turklāt pašlaik pagastos tiek spekulēts ar skaitļiem, sakot, ka visvairāk tiek piešķirts izglītībai (zemteksts – redz, kā mēs par jums domājam), neatklājot, ka lielākā summas daļa ir valsts mērķdotācija skolotāju algām. Nepamatota ir arī viedokļa popularizēšana, ka novadā nezinās katra pagasta iedzīvotāju vajadzības.
Aigaram Dziļumam arī par šo ir savs spriedums: jāizstrādā stingri kritēriji palīdzības sniegšanai. Līdz ar to atbalsts netiks piešķirts, ņemot vērā subjektīvus apsvērumus vai tikai kādai noteiktai ļaužu grupai, piemēram, veciem un vientuļiem cilvēkiem, to atsakot iedzīvotājam, kuram ir degradējusies, palīdzēt nespējīga meita. Turklāt nav jāuztraucas par vājo pagastu pārstāvniecību novados – vīri un sievas apvienosies domubiedru grupās, un attīstīsies viss novads. Jāmaina domāšana, teic A. Dziļums. Jāpiekrīt – domāšana patiesi jāmaina. Jo ātrāk, jo labāk.
