Nav remigrantu atsaucības Bauskas novada pašvaldības izsludinātajam konkursam

Pagājušajā gadā Latvijā bija vērojams nozīmīgs reemigrantu skaita pieaugums – pavisam atgriezās vairāk nekā 900 cilvēku, kas ir par 250 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai veicinātu diasporas cilvēku atgriešanos un atbalstītu atbraukušo nodarbinātību, vairākos novados izsludināti konkursi finansējuma saņemšanai, ziņo Latvijas Radio.

Zemgales plānošanas reģions izsludinājis pieteikšanos konkursā “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” tuvākajiem trim gadiem. Paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt divas pašvaldības – Bauskas un Jēkabpils. Atbalstu plānots piešķirt tiem uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, vai arī jaunizveidotiem pašu atbraucēju dibinātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka fokusā ir reemigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs.

“Konkurss notiek pirmoreiz. Ceram, kas tas būs pamudinājums vai kādam ilgi apsvērts solis atgriezties un palīdzīgs solis uz priekšu atgriezties. Ja kāds uzņēmējs ir gatavs nodarbināt reemigrantus, tad varbūt tas ir tas, kā cilvēkam ir trūcis – darbavieta, kas ir viens no primārajiem nosacījumiem, lai atgrieztos. Ir reemigranti, kuri šo ārvalstīs gūto pieredzi ir sakrājuši, ieguvuši papildu izglītību un atgriežas ar mērķi Latvijā dibināt savu uzņēmumu. Vai pieteiksies cilvēki? Mēs uz to ceram!” pauda Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Agnese Bokta.

Konkursa nolikumu jau apstiprinājusi Bauskas novada dome. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8000 eiro un pašvaldības finansējums līdz 4000 eiro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Konkurss  izsludināts 15. janvārī un pieteikšanās ir līdz 8. martam.

Par to, kāda ir atsaucība, stāstīja Bauskas novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Elita Priedniece: “Atsaucības nav. Izstrādājot nolikumu, pašvaldība konsultējās ar vairākiem reemigrantu uzņēmējiem apvienotajā Bauskas novadā. Intervijas laikā uzņēmēji norādīja, ka ierobežojošais faktors projektu realizēšanai un jauno uzņēmēju dibināšanai ir atbalsta un privātā finansējuma proporcijas.”

Proti, jaunajiem uzņēmējiem jāiegulda liels privātais finansējums, ko ne visi var atļauties. E. Priedniece uzsver, ka pārceļoties no vienas valsts uz citu, daudz līdzekļu tiek ieguldīti mājvietas nodrošināšanai un, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību, nav pieejami lieli līdzekļi uzņēmējdarbības pamatkapitāla veidošanai, kā arī pieejamais atbalsts uzņēmējdarbībai ir sarežģīts.

Pēc statistikas vairāk pārstāvētās nozares ir skaistumkopšana, ēdināšana, viesmīlības pakalpojumi un kokapstrāde, sacīja Priedniece.

Šobrīd izstrādes procesā ir arī Jēkabpils novada pašvaldības konkursa nolikums, un pieteikšanos varētu izsludināt pavasarī. Vēlreiz konkurss Zemgales plānošanas reģionā varētu notikt nākamgad, kad varēs pieteikties arī citas pašvaldības.

Jāpiebilst, ka kopējais pieejamais finansējums remigrāciju veicinošas uzņēmējdarbības atbalstam ir 240 tūkstoši eiro. Aizvadītajā gadā Zemgales reģionā ar remigrācijas koordinatora starpniecību atgriezās 118 personas, bet vēl 149 izteikušas vēlmi atgriezties. Uz dzīvi Latgalē pērn atgriezās 79 ģimenes un vēl 75 izrādījušas gribu atgriezties. Savukārt Rīgas plānošanas reģionā atgriezās 243 personas. Visvairāk reemigrantu atgriezušies no Lielbritānijas, Vācijas un Īrijas.