Latvijas tiesu sistēma kļuvusi bagātāka ar vēl vienu iestādi. 1. februārī darbu sāka Administratīvā tiesa.
Latvijas tiesu sistēma kļuvusi bagātāka ar vēl vienu iestādi. 1. februārī darbu sāka Administratīvā tiesa (AT).
Tā palīdzēs ātrāk un pilnīgāk aizsargāt jebkuru iedzīvotāju no valsts pārvaldes nepamatotas un nelikumīgas rīcības. Vienlaikus ar AT darba sākšanu – 1. februārī – spēkā stājies arī Administratīvā procesa likums.
Viss atrodas Rīgā
Administratīvas tiesas trīs instances atrodas Rīgā, bet to darbība aptver visu Latviju. Iepriekš ar administratīvajām lietām līdztekus civillietām un krimināllietām nodarbojās pārējās tiesas. Visu AT instanču atrašanās galvaspilsētā skaidrojama ar to, ka vairākums iestāžu – galvenie, visaugstākie biroji – izvietotas Rīgā.
Administratīvajā tiesā persona var meklēt taisnību tikai tad, kad nav saņemta apmierinoša atbilde no visām zemākajām pakļautības iestādēm. Piemēram, kādu uzņēmēju neapmierina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rajona pārstāvja pieņemtais lēmums. Viņam tas jāapstrīd reģionālajā iestādē, vēlāk VID galvenajā pārvaldē, tikai pēc tam taisnību var meklēt AT.
Process norit rakstveidā
Nozīmīgākais jauninājums Administratīvās tiesas darbā salīdzinājumā ar iepriekšējo administratīvo lietu izskatīšanas kārtību ir iespējamais rakstveida lietas izskatīšanas process. Tas nozīmē, ka pusēm nav jābrauc uz Rīgu, lietu var iesniegt un izskatīt rakstveidā. AT vēl viens jaunums ir tiesnešu līdzdalība pierādījumu un informācijas vākšanā saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu.
Plašsaziņas līdzekļos jau tika atspoguļots, kā jaunā tiesa sāka strādāt, ka pirmajās dienās tika pieņemtas vairāku personu sūdzības, arī no lauku rajoniem.
Jāsāk ar advokātu
To, kā jaunizveidotā Administratīvā tiesa varētu palīdzēt mūsu rajona iedzīvotājiem taisnības meklēšanā, skaidro Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne.
Administratīvā procesa likums stājies spēkā 1. februārī, tā mērķis ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu administratīvās lietās. Ja kāda iestāde šīs normas ir pārkāpusi, persona var meklēt taisnību Administratīvajā tiesā. Iedzīvotāji, arī juridiskas personas, var apstrīdēt amatpersonu pieņemtus lēmumus. Par pozitīvu uzskatāms objektīvās izmeklēšanas princips. Tas nozīmē – ja tiesai būs kādas neskaidrības, tā prasīs pusēm sagādāt vajadzīgos dokumentus. Civillietās tagad ir sacīkstes princips – tiesa skata tikai to, ko iesniedz abas puses, bet pati nerosina dokumentu sagādi, papildināšanu. Kā labu jaunumu I. Andžāne min lietas rakstveida izskatīšanas procesu. Tas rajonu iedzīvotājiem palīdzēs ietaupīt laiku un līdzekļus.
Pirms došanās ar savu sūdzību vai iesniegumu uz Rīgu, pirms tās nogādāšanas rakstveidā, I. Andžāne iesaka konsultēties ar advokātu. AT pieņems un izskatīs iedzīvotāju prasību tikai tad, kad tā būs pārlūkota visās pakļautības instancēs. Vienkārši to varētu izskaidrot tā, ka ar sūdzību, piemēram, par nepatiesi piespriestu administratīvo sodu jāvēršas pie soda piespriedēja, pēc tam pie viņa priekšnieka, vēlāk pie augstāka priekšnieka. Kad taisnība nav panākta pie visaugstākās priekšniecības, kas parasti atrodas Rīgā, var rakstīt iesniegumu Administratīvajai tiesai. Advokāts šajā situācijā vislabāk zinās, palīdzēs izskaidrot, kāda ir iestāžu pakļautība, vai vēl kur vajag sūdzēties un gatavot iesniegumu tiesai.
***
Uzziņai
Administratīvajai tiesai ir trīs instances:
– Administratīvā rajona tiesa,
– Administratīvā apgabala tiesa – apelācijas instance,
– Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments – kasācijas instance.
