(Papildināta ar FM komentāru)
“Autoceļi ir mūsu ekonomikas asinsrite. Neviens neapšauba to, ka ir jāmeklē ietaupījumi valsts budžetā un jāmazina birokrātija, taču gan sabiedrība, gan uzņēmēji apstiprinās, ka atņemt naudu ceļiem nav tālredzīgs lēmums un tas bremzēs mobilitāti un ekonomikas attīstību – īpaši reģionos,” atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka.
Ministrs skaidro, ka Latvijā finansējums ceļiem ilgstoši ir vairākas reizes mazāks nekā Lietuvā. Kopš vēsturiskā lēmuma likvidēt ceļu fondu, akcīzes nodokļa ieņēmumi gadiem ilgi ir pārvirzīti, lai lāpītu caurumus budžetā, nevis uz ceļiem. Ar katru nākamo gadu, kad mēs atliekam būtiskas ceļu pārbūves, mēs ilgtermiņā pārmaksājam par to uzturēšanu.
“Nepiekrītu Finanšu ministrijas priekšlikumam par 16,6 miljoniem eiro samazināt finansējumu valsts un pašvaldību ceļiem un šādu risinājumu tālāk nevirzīšu. Ir kļuvis skaidrs, ka arī koalīcijā šādam priekšlikumam nav atbalsta,” uzsver Švinka.
Viņš vēlreiz aicinās Finanšu ministriju ieklausīties Satiksmes ministrijas, iedzīvotāju, pašvaldību vadītāju un uzņēmēju argumentos, lai nonāktu pie sabalansēta un uz attīstību vērsta risinājuma.
Satiksmes ministrija jau šobrīd piedāvā alternatīvas mazinot izdevumus ne tikai centrālajā aparātā, bet arī valsts kapitālsabiedrībās, tostarp valsts kapitālsabiedrībām uzņemoties valsts investīciju plānus, pārskatot valsts deleģēto pakalpojumu apjomus, veicot institūciju konsolidāciju nozarē, un virzot uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” kotēšanu biržā.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2025.gada 13.maija lēmumam visām nozaru ministrijām, tostrap SM ir uzdots veikt izdevumu pārskatīšanu un sniegt priekšlikumus izdevumu samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā visā valdībā kopumā. Šī iniciatīva ir valdības vienota rīcība, kas vērsta uz ilgtspējīgu un atbildīgu publisko finanšu pārvaldību.
FM nav noteikusi, kuras tieši budžeta pozīcijas katrai nozarei būtu jāsamazina. Tā vietā katrai ministrijai ir dota iespēja sniegt savus priekšlikumus, kā atbildīgam nozares pārvaldītājam izvērtējot, kur konkrētajā nozarē iespējama efektivitātes paaugstināšana, izdevumu pārskatīšana vai finansējuma pārdale. Šo priekšlikumu sagatavošana ir nozares ministrijas kompetencē un atbildībā, norādīja Jarockis.
SM aprēķinātais izdevumu samazinājuma apmērs ir 23,2 miljoni eiro, kas balstīts uz vienotu metodiku – samazinājums 8,6% apmērā no tām pozīcijām, kuras nav atzītas par nesamazināmām, piemēram, valsts saistības, ārvalstu projekti, sociālā aizsardzība, pedagogu algas un ar drošību saistītie izdevumi. Jarockis norādīja, ka SM atbilstoši 2025.gada valsts budžeta likumam 2026.gadam plānotais finansējums ir 563,8 miljonu eiro apmērā.
FM arī atzīmēja, ka SM ir kapitāldaļu turētāja vairākās kapitālsabiedrībās, tostarp AS “RB Rail”, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, AS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Autotransporta direkcija” un VAS “Latvijas pasts”, kuru darbība vērsta uz nozarei būtisku funkciju nodrošināšanu. Regulāri tiek meklēti papildu risinājumi finansējuma piesaistei tādās jomās kā “Rail Baltica” īstenošana, sabiedriskā transporta organizēšana un pasta pakalpojumu pieejamība. Vienlaikus SM vairākkārt uzdots mazināt sabiedriskā transporta izmaksu slogu uz valsts budžetu. Arī Valsts kontrole 2024.gadā ieteikusi izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta atbilstību faktiskajām budžeta iespējām.
Tāpat MK 2024.gada 10.decembra sēdē uzdeva SM kopā ar “RB Rail” un “Eiropas dzelzceļa līnijām” samazināt “Rail Baltica” projekta kopējās izmaksas, tostarp administratīvās. Lai arī ir ziņots par darbu pie tehnisko risinājumu optimizācijas, šobrīd FM nav saņemta visaptveroša informācija par konkrētiem rezultātiem vai panākto ietaupījumu, sacīja Jarockis.
Viņš arī norādīja, ka lēmums par konkrētajiem pasākumiem šīs summas nodrošināšanai ir pašas ministrijas kompetencē, balstoties uz tās izvērtējumu un priekšlikumiem.
Tāpat Jarockis uzsvēra, ka šis nav mehānisks taupības uzdevums. Tā ir iespēja pārskatīt prioritātes, pilnveidot resursu izmantošanu un stiprināt nozares noturību ilgtermiņā. Valdības uzdevums ir vienots, taču tā īstenošana balstās katras nozares profesionālā skatījumā uz savu budžetu.
Īpaši šobrīd, kad būtiski palielināms finansējums valsts aizsardzībai, visām nozarēm ir jāpiedalās kopējā pieejā, kas ļauj pārdalīt resursus atbilstoši valsts prioritātēm. FM sagaida, ka arī SM izmantos šo iespēju, sniedzot pārdomātus un pamatotus priekšlikumus, kā visatbilstošāk nodrošināt šī uzdevuma izpildi savā resorā.
Foto: saeima.lv
