Aiz cieņas pret kunga vecumu un viņa tiešām lielo palīdzību Bauskas 1. vidusskolai «Bauskas Dzīves» redakcija neļaunojas par šo zākāšanu un apvainojumiem kūdīšanā, naida sēšanā un sabotāžā, jo mēs to uzskatām gluži vienkārši par veca vīra fantāziju.
Aiz cieņas pret kunga vecumu un viņa tiešām lielo palīdzību Bauskas 1. vidusskolai “Bauskas Dzīves” redakcija neļaunojas par šo zākāšanu un apvainojumiem kūdīšanā, naida sēšanā un sabotāžā, jo mēs to uzskatām gluži vienkārši par veca vīra fantāziju. Bet par ko Ernai un Evaldam Pumpuriem atvainoties, tiešām neredzam iemesla, tālab atvainošanās gan izpaliks, jo šiem pārmetumiem nav nekāda sakara ar preses brīvību un demokrātiju.
Saprotam tikai vienu – Pumpura kungs ļoti vēlas, lai viņa labie darbi un palīdzība tiktu nemitīgi publiskota, lai par to pierakstītu avīzē lapu lapas. Īsts kristietis gan labdarību veic ne jau ar mērķi sagaidīt pateicības… Turklāt es nešaubos, ka Bauskas 1. vidusskolas darbinieki pratuši un prot novērtēt Pumpuru lielo palīdzību un paldies ir pateikuši.
Nepublicētas palika vēl divas lapas no E. Pumpura vēstulē rakstītā, bet tik daudz vietas gan mūsu laikraksts nevar viņam ziedot. “Bauskas Dzīves” mērķauditorija tomēr ir mūsu pilsētas un rajona iedzīvotāji, viņi, tie “savādie un nenozīmīgie”, mums ir vissvarīgākie un nozīmīgākie. Un Pumpura kungs diezin vai sagaidīs, ka mēs rakstīsim par Herberta Cukura lidojumu uz Gambiju, lai gan… pat itāļuabesīņu karu esmu minējusi mūsu laikrakstā 1996. gadā, kad publicēju sava brauciena piezīmes par Etiopiju (agrāko Abesīniju).
Ar cieņu – ANITA ROZENTĀLE, “Bauskas Dzīves” galvenā redaktore
