“CleanR”: Šogad “karstais kartupelis” atkritumu apsaimniekošanas nozarē būs tekstila pārstrāde

Atkritumu apsaimniekošanā šā gada aktuālais jautājums ir bioloģisko atkritumu šķirošana. Tomēr gada vidū sāks darboties ražotāju atbildības sistēma jaunā – tekstila – nozarē. SIA “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs intervijā aģentūrai LETA saka, ka pirms diviem gadiem par to neviens īpaši nedomāja, bet šogad tekstila pārstrāde jau būs “karstais kartupelis”, ko visa nozare apspriedīs.

Kāds kopumā “CleanR” bijis aizvadītais gads? Vai tas ir bijis finansiāli veiksmīgs?

Aizvadītais gads “CleanR” ir bijis izaicinošs un netipisks, jo esam piedzīvojuši restrukturizācijas procesu, tika izveidota “CleanR Grupa”, jo iepriekšējos gadus uzņēmums apkopoja vairākus darbības virzienus – pilsētvides uzturēšanu, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, komerctelpu uzkopšanu, industriālo atkritumu apsaimniekošanu utt. 2023.gadā “CleanR Grupas” līmenī esam sadalījuši uzņēmumus divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. “CleanR”, kas ir atpazīstamākais zīmols un lielākais grupas uzņēmums, ir stingri fokusēts tieši uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tas ir ļāvis gan “CleanR” skaidrāk fokusēties uz pamatdarbību un pārējiem uzņēmumiem kļūt neatkarīgākiem, izkāpt no “departamenta kurpēm” un kļūt patstāvīgiem uzņēmumiem. Tas kopumā visu “CleanR Grupu” ļauj attīstīt ātrāk, straujāk un sasniegt jaunas virsotnes.

Tas viss ir rezultējies stabilā finanšu izaugsmē, ko parāda arī “CleanR Grupas” 2023.gada neauditētie rezultāti – pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro.

“CleanR” attīstībā pagājušais gads ir iezīmējies ar to, ka esam uzsākuši darbību arī vairākos jaunos reģionos, piemēram, Ropažu novada Garkalnē un Ropažos, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā un Ķekavas novada Baldonē. Tas ir paplašinājis darbības teritorijas, ļāvis audzēt jaudu un kapacitāti un paplašināt klientu loku. Tāpat pagājušajā gadā esam rīkojuši dažādas nestandarta atkritumu savākšanas akcijas, rīkojuši publiskas informatīvās kampaņas, apmācības, lekcijas, kā arī modernizējuši daļu savas tehnikas ar fokusu uz autoparka “zaļināšanu”.

Pagājušais gads ir bijis ļoti aktīvs, produktīvs. Restrukturizācijas rezultātā augusi arī “CleanR” produktivitāte, fokusēšanās tieši uz vienu biznesa nišu – sadzīves atkritumiem – ļāvusi arī sasniegt stabili augošus finanšu rādītājus.

Tas ļāvis savākt vairāk atkritumu, tostarp krietni vairāk dalīto atkritumu nekā gadu iepriekš, proti, kopumā apsaimniekojām vairāk nekā 150 000 tonnu atkritumu, no kuriem 12% bija dalīti vākti atkritumi – stikla, metāla, papīra un plastmasas iepakojums, bet 4,5% – bioloģiski noārdāmi atkritumi. Apgūstot jaunas teritorijas, palielinājās arī savākto atkritumu apjoms.

Kas pagājušajā gadā uzņēmumam bija lielākie izaicinājumi?

Izaicinājumu ir daudz, bet, kā jau minēju, līdz ar restrukturizācijas pabeigšanu “CleanR” ir nostiprinājis savas pozīcijas. Pateicoties komandai, esam spējuši optimizēt virkni dažādu procesu gan loģistikas, gan klientu apkalpošanas jomā, kas ļauj sasniegt ļoti labus rezultātus. Tāpat, protams, jebkura jauna teritorija, darbības uzsākšana jaunā pašvaldībā ir sava veida izaicinājums.

Restrukturizācija noteikti ir nākusi par labu. Kā savulaik teicis Rainis – “pastāvēs tas, kurš pārmainīsies”. Es šajā nozarē strādāju jau vairāk nekā 15 gadus un varu droši teikt, ka šis ir negarlaicīgākais bizness un biznesa vide pasaulē. Katru gadu dažādi priekšnosacījumi mainās un parādās jauni izaicinājumi. Mēs savu biznesu varam iezīmēt divos būtiskos virzienos – pirmais ir attīstības un inovāciju virziens, jo sevi uzskatām par nozares un viedokļu līderi, un otrs virziens ir ikdienas procesu izaicinājumi.

Ja runājam par attīstības virzienu, tad visi jau šobrīd zina, ka aktuālais jautājums 2024.gadā ir bioloģisko atkritumu šķirošana. Tam esam gatavojušies jau visu pagājušo gadu un pat vēl kādu laiku pirms tam. Tādējādi šajā gadā bio atkritumi būs aktuāls temats. Gada vidū sāks darboties ražotāju atbildības sistēma jaunā – tekstila – nozarē. Divus gadus atpakaļ par to neviens īpaši nedomāja, bet šogad tekstila pārstrāde jau būs “karstais kartupelis”, ko visa nozare apspriedīs.

Pagājušajā gadā mēs esam uzsākuši pazemes konteineru ierīkošanas projektu, izbūvējot šādus laukumus 34 adresēs Rīgā, kas ir infrastruktūras risinājums ilgtspējas un zaļās domāšanas virzienā. Tas ir mūsdienīgāks un ērtāks risinājums. Arī šogad plānojam turpināt attīstīt šo virzienu.

Pagājušajā gadā esam ļoti rūpējušies par sava autoparka uzlabošanu, nomainījuši vecāku tehniku pret videi draudzīgāku. “CleanR” pašlaik ir apmēram 100 transporta vienības, gan vieglās, tostarp elektroauto, gan smagās, no kurām ap 11% ir “tīrās mašīnas”, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi jeb CNG. Vidējais autoparka vecums ir mazāks par sešiem gadiem, kas ir ļoti labs rādītājs. Autoparks ir videi draudzīgāks, ilgtspējīgāks, darbojas ar atjaunojamiem resursiem, un arī darbinieki novērtē, ka var strādāt ar modernu tehniku.

Savukārt klientu servisam esam izstrādājuši pašapkalpošanās platformu un viedierīču aplikāciju. Covid-19 laikā, kad visi bijām spiesti strādāt attālināti, ieviesām vairākas inovācijas klientu servisa jomā, kas palīdz klientiem saņemt labāku un ātrāku pakalpojumu, un viss notiek dinamiskāk un mūsdienīgāk. Servisa uzlabošanā mums arī šogad ir ambiciozi plāni.

Minējāt pazemes atkritumu konteineru izbūves projektu. Cik tādi jau izbūvēti, un kādi plāni šim gadam? Vai pazemes konteineri ir plānoti tikai Rīgas teritorijā?

Šobrīd mēs esam izbūvējuši 34 pazemes konteineru laukumus ar vairāk nekā 130 pazemes konteineriem. Visbiežāk vienā šādā laukumā ir izbūvēti konteineri visām atkritumu frakcijām – sadzīves atkritumiem, vieglajam iepakojumam, stiklam un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Klientu loks, kas piesaka pazemes konteineru izbūvi, ir dažāds – ir daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki, degvielas uzpildes stacijas, medicīnas iestādes u.c. Šogad mums ir tik pat ambiciozi plāni, proti, izbūvēt ne mazāk laukumu kā pērn, bet domāju, ka izbūvēsim krietni vairāk. Runājot par pašvaldībām, divi laukumi jau ir izbūvēti Jūrmalas teritorijā, un ļoti ceram, ka šī tendence turpināsies un spēsim vienoties arī ar citām pašvaldībām, kur strādājam, par šāda veida infrastruktūras attīstību. Redzam, ka vietās, kur pazemes konteineri ir, ļoti pozitīvi sakārtojas vide, konteineri nelūst, nedeg, nav smakas, mazāk putnu, nav žurku un nekārtības. Tas ir ļoti labs, pieprasīts produkts, un plānojam to turpināt attīstīt.

Kādas izmaksas tam ir? Šādu infrastruktūras izbūvi finansējat jūs, vai tā ir sadarbība ar pašvaldību, iedzīvotājiem?

Gan finansiālā, gan praktiskā ziņā pazemes konteineri ir pilnībā mūsu iniciēts un realizēts projekts. Mēs nodrošinām ne tikai projektēšanu, konteineru iegādi un uzstādīšanu, bet arī veicam teritorijas labiekārtošanas darbus, kad laukums ir izbūvēts. Lai to realizētu, jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem, piemēram, neko nevar ierakt zemē dziļāk par 20 m, ja to nesaskaņo ar zemes īpašnieku, ir jāvērtē pazemes komunikācijas, virszemes komunikācijas, lai būtu pietiekama platība iebraukšanai un konteineru iztukšošanai utt. Mēs saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem. Ir gadījumi, ka klients vēlas ierīkot pazemes konteinerus, bet diemžēl tehnisku apsvērumu dēļ to nevar realizēt. Lielākoties gan tas patiešām ir jautājums par gribēšanu. Bieži vien ir vajadzīgs arī iedzīvotāju balsojums, un tas prasa laiku, lai cilvēkiem skaidrotu ieguvumus un projekta plusus un ka tas tiešām ir bezmaksas. Ir aktīvāki iedzīvotāji, ir pasīvāki, bet mēs ar to strādājam. Domāju, ka nākotnē mēs Rīgā redzēsim arvien vairāk un vairāk pazemes konteineru laukumu, vismaz “CleanR” apsaimniekošanas zonās noteikti.

Līdztekus pazemes konteineriem, kādas vēl investīcijas, projektus “CleanR” šogad plāno īstenot?

Pirmkārt, investīcijas ir plānotas jau minētajos pazemes konteineros, un, otrkārt, mēs plānojam šogad būtiski atjaunot savu autoparku. Tas saistīts ar plāniem par jaunu teritoriju iegūšanu, jo mēs kā atkritumu apsaimniekošanas nozares līderis piedalāmies visos publiskajos pašvaldību rīkotajos iepirkumos. Arī šogad šādi iepirkumi ir plānoti, un tendencēs ir redzams, ka Latvija kopumā un pašvaldības iet zaļā kursa virzienā. Konkursos pretendentiem tiek izvirzītas prasības par zaļāku transportu. Ceram, ka, startējot konkursos, varēsim paplašināt apkalpoto teritoriju un būs nepieciešams iepirkt papildu tehniku. Mūsdienās videi draudzīga, zaļāka tehnika ir dārgs prieks.

Kā kopumā vērtētu pašvaldību prasības atkritumu apsaimniekošanas konkursos? Prasības ir adekvātas, nav tādas, kas dod priekšroku kādam jau iepriekš noskatītam pretendentam?

Domāju, ka tie laiki, kad konkursi tika organizēti kādam pretendentam, sen ir pagājuši. Nav tādu prasību, ko nevarētu izpildīt virkne nozares spēlētāju. Prasības patiešām ir mainījušās, bet tās ietekmē globālās tendences, kā Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kopējā valsts un politikas veidotāju vīzija, un pašvaldības caur saviem saistošajiem noteikumiem un iepirkumiem to realizē. Spilgts piemērs šobrīd ir bioloģiskie atkritumi. Šāda sistēma ir radīta, lai stimulētu un motivētu patērētāju arvien vairāk šķirot atkritumus. Kāpēc? Jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums izpildīt direktīvu, ka līdz 2035.gadam poligonos drīkst apglabāt ne vairāk kā 10% no valstī radītajiem atkritumiem. Latvijai līdz šī mērķa sasniegšanai ir diezgan tālu, jo šobrīd valstī poligonos tiek noglabāti vairāk nekā 50% atkritumu.

Pagājušogad mēs esam savākuši aptuveni 150 000 tonnu ar atkritumiem, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas ir būtisks pieaugums. Un no visa šī atkritumu apjoma tikai 12% ir bijis papīra, kartona iepakojums, un dalīti savācām tikai 4,5% bioloģisko atkritumu, lai arī faktiski zinām, kā 40 līdz 50% no sadzīves atkritumiem ir tieši bioloģiskie atkritumi. Lai Latvija sasniegtu ES mērķi līdz 2035.gadam, bioloģiskie atkritumi ir jāvāc dalīti. Politikas veidotāju pienākums ir veidot tādu likumdošanas bāzi, lai tas būtu motivējoši, savukārt pašvaldības šīs prasības ietver savos saistošajos noteikumus. Mūsu kā operatora jeb apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt infrastruktūru, tādēļ investīcijas būs apjomīgas.

Vai varat atklāt, cik lielas?

Es varu atklāt konteineru daudzumu – šobrīd savās apsaimniekošanas teritorijās esam uzstādījuši ap 2600 bioloģisko atkritumu konteineru. Pieprasījums pēc konteineru uzstādīšanas ir aizvien pieaugošs. Rīga, kas ir aktīvākā šajā segmentā, ir noteikusi, ka, sākot ar 1.martu, visām mājām virs desmit dzīvokļiem bioloģiskais konteiners būs obligāts. Šā gada pirmajos divos mēnešos Rīgā esam uzstādījuši ap 500 bio konteineru, un, tuvojoties pavasarim un vasarai, pieprasījums pēc tiem pieaugs. Prognozējam, ka līdz gada beigām bioloģisko konteineru skaits mums pieaugs vismaz reizes trīs. Mēs tam gatavojamies un laicīgi pasūtām konteinerus.

Cik kopumā cilvēki ir atsaucīgi bioloģisko atkritumu šķirošanai? Cik prasmīgi to dara, vai pietiek zināšanu?

Prasība par obligātu bioloģisko atkritumu šķirošanu ir stājusies spēkā šī gada 1.janvārī, līdz ar ko mēs esam ceļa pašā sākumā. Mēs kā uzņēmums esam par to jau laicīgi domājuši un gan pagājušajā gadā, gan aizpagājušajā gadā īstenojuši dažādus pilotprojektus, tostarp veicot šo atkritumu morfoloģisko analīzi, izvietojuši konteinerus, nodrošinājuši daļai iedzīvotāju arī mazos konteinerus šķirošanai mājās, īstenojuši izglītojošas aktivitātes, bet, kā jau minēju, katram ir sava loma, gan pašvaldībām, gan valstij, gan mums, apsaimniekotājiem, tostarp arī pašam patērētājam. Ir vairāk jārunā kopējā kontekstā par to, kāpēc nepieciešams šķirot bioloģiskos atkritumus. Šis gads ir iezīmējies ar to, ka, mainoties likumdošanai attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem, tiek meklēti jauni motivējoši faktori, un viens no tiem, protams, ir cena. Šogad bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas cena ir noteikta ar likumu visās Latvijas pašvaldībās – cenai ir jābūt par 40% lētākai nekā sadzīves atkritumiem. Tas ir viens no “burkāniem”.

Manuprāt, pagaidām cilvēkiem vēl pietrūkst izpratnes, kāpēc nepieciešama bio atkritumu šķirošana, un arī zināšanu, ko šajā konteinerā var mest un ko nevar. Ne visi ir informēti par to, ka šos atkritumus var izmest bio degradējamos un papīra maisiņos, kas, iespējams, vairāk motivētu šķirot. Tas ir mūsu kopīgs darbs – izglītot, un mēs pie tā ļoti cītīgi strādājām gan pagājušogad, gan plānojam šogad, rīkojot dažāda veida akcijas, sadarbības modeļus, tostarp izstrādājot vadlīnijas, kā izveidot un uzturēt slieku kompostu. Tāpat periodiski mēs arī dzirdam argumentus par infrastruktūras trūkumu – cilvēki jau šķirotu, bet nav kur. Rīgas piemērs ir pozitīvs, ka šo jautājumu var risināt ar saistošajiem noteikumiem, kas bioloģisko šķirošanu uzliek par pienākumu, citādi vienmēr var atrast 10 iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt, nevis darīt. Noteikti šajā jautājumā vēl diezgan tāls ceļš ejams, un laiks rādīs, kāds būs rezultāts.

Rīgā šādi saistošie noteikumi ir pieņemti, bet kā ir ar pretimnākšanu citās pašvaldībās?

Sāksim ar to, ka Rīga un arī Pierīgas reģions veido 50% no visas Latvijas atkritumu apjoma. Es nevaru neko sliktu pateikt par citiem reģioniem, bet Rīga ir viena no pirmajām, kas par to ir aizdomājusies un jau rīkojas. Ir, protams, pašvaldības, kurās ir jau diezgan labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, varu tikai labu teikt par Ropažu reģionu, Ķekavas pašvaldību, Jūrmalu. Tur šādas iespējas tiek radītas, pašvaldības saprot nepieciešamību un iesaistās. Vai bioloģiskā šķirošana ir iekļauta saistošajos noteikumos vai nav, bet procesi iet uz priekšu un mēs atbalstām un palīdzam, kā vien varam.

Ja runājam par tekstila atkritumu šķirošanu, cik gatavi tam esat jūs kā uzņēmums?

Eiropas Komisijas dati liecina, ka Eiropā tiek izmesti apmēram 12,6 miljoni tonnu tekstila gadā jeb katrs iedzīvotājs vidēji izmet aptuveni 15 kilogramus tekstila. Tā ir ceturtā piesārņojošākā pozīcija atkritumu kopējā apjomā. Tekstils ir tas materiāls, kuru katram no mums ir salīdzinoši viegli dabūt ārā no atkritumiem jeb viegli ir nodrošināt to, ka tekstils atkritumos nenonāk. Tāpēc mēs jau pagājušogad esam sākuši sadarbību ar pašvaldībām, arī ar komercklientiem par konteineru jeb infrastruktūras radīšanu tekstila savākšanai. Mūsu apsaimniekotajās teritorijās šobrīd jau ir izvietoti vairāk nekā 200 konteineri, kur jebkurš iedzīvotājs var bez maksas atbrīvoties no tekstila atkritumiem.

Savukārt no 1.jūlija tekstila atkritumi tiks iekļauti ražotāju atbildības sistēmā. Tas radīs jaunus izaicinājumus, jo tekstila ražotāji, importētāji būs motivēti rūpēties par tekstila korektu apsaimniekošanu, būs definēti mērķi, cik daudz no apritē laistā tekstila ir jābūt savāktiem, cik daudz no tā ir jāpārstrādā utt. Šobrīd Eiropa saistībā ar tekstila pārstrādi ir vēl “autiņbiksītēs”. Gala efektu mēs redzēsim, tikai laikam ejot, jo process vēl ir pašā sākumā. Mēs tam esam gatavi, ir paredzētas investīcijas ne tikai konteineriem, bet jau šobrīd notiek aktīva saziņa ar potenciāliem lieliem sadarbības klientiem, veikalu tīkliem, apģērbu importētājiem, lai 1.jūlijā būtu maksimāli gatavi ne tikai tekstila atkritumus savākt un pāršķirot, bet atrast arī veidus, kā to pārstrādāt.

Ko paredzēs jūsu sadarbība, piemēram, ar veikalu tīkliem?

Te var vilkt paralēles ar jebkāda cita veida iepakojumu, jo jebkuram uzņēmumam, importētājam, kurš ieved valstī vai ražo jebkāda veida iepakojumu, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, un ar 1.jūliju tas būs jāmaksā arī par tekstilu. Līdz šim tekstils šajā sistēmā nebija iekļauts. Kad tekstils būs iekļauts, importētājam, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksas, būs jānoslēdz līgums ar kādu no ražotāju sistēmas programmas dalībniekiem. “CleanR Grupā” ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums ir SIA “Zaļā josta”. Ražotāju atbildības sistēma tekstila atkritumu jomā veicinās tekstila šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes apjoma pieaugumu. Tādēļ visiem, kas ražo, importē vai vienkārši tekstilu nēsā, ir par to jāzina, jāsaprot un katram arī jāpiedalās. Tas palīdzēs sasniegt galveno mērķi, lai pēc iespējas vairāk tekstila tiktu šķirots un pārstrādāts.

Ko jūs darāt ar savākto tekstilu?

Šobrīd mēs tekstilu savācam un nododam partneriem. Mūsu plānos gan ir līdz ar apjomu pieaugumu pašiem nodarboties ar šķirošanu un domāt par pārstrādes iespējām uz vietas Latvijā.

Vai tas nozīmē nākotnē arī pārstrādes rūpnīcas veidošanu?

Pagaidām par rūpnīcām mēs nedomājam, jo mūsu apjoms pagājušajā gadā bija apmēram 550 tonnas savākta tekstila atkritumu materiāla. Šogad plāns ir apjomus vismaz dubultot. Par rūpnīcu var runāt tad, kad tekstila atkritumu plūsma ir pietiekami liela, lai nodrošinātu darbu rūpnīcai. Tāpat jāmin arī fakts, ka pasaulē vēl izpētes un eksperimentu stadijā ir tekstila pārstrādes tehnoloģijas.

Drīz apritēs gads, kopš “CleanR” Ķekavas novadā atklājis plastmasas pārstrādes rūpnīcu. Sakiet, kāds bijis pirmais darbības gads šajā rūpnīcā? Kādi ir sasniegtie rezultāti?

Jāsaka, ka ražošanā, rūpniecībā pirmais gads vienmēr ir tas sarežģītākais. Tāpat ir jāpiemin fakts, ka 2022.gada nogalē un 2023.gada pirmajā pusē otrreizējo polimēru tirgus piedzīvoja diezgan strauju cenu kritumu, arī pieprasījums samazinājās, kas pamatā bija saistīts ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos Eiropā un vēl strauju energoresursu cenu kāpumu, kas bija sekas karadarbībai Ukrainā. Līdz ar to cerētais rezultāts nav sasniegts tādā tempā, kā gribētos. Neskatoties uz šo situāciju, var teikt, ka šobrīd jau esam ieskrējušies, atraduši savu klientu loku, un domājams, ka jau šā gada laikā rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu. Varu minēt arī spilgtu piemēru, kādā veidā plastmasas pārstrādes rūpnīca iedzīvina aprites ekonomikas pamatprincipus dzīvē. Piemēram, mūsu atkritumu konteineri nokalpo savu mūžu, tie arī lūst, tiek ļaunprātīgi bojāti, piemēram, tos aizdedzinot, mēs bojātos konteinerus rūpnīcā pārstrādājam granulās, un granulas iepērk uzņēmums, kurš, savukārt, mums ražo jaunus konteinerus no pārstrādātās plastmasas. Tas ir uzskatāms piemērs, kā izejam pilnu ciklu – konteiners tiek bojāts, mēs to ārā nemetam, bet pārstrādājam izejvielā, no kā top jauni konteineri.

Cik aktuāla apsaimniekotājiem ir atkritumu konteineru demolēšanas un vandalisma problēma?

Teikšu godīgi, ka no atkritumu apsaimniekotāja skatupunkta tas ir ceturtais vai piektais lielākais izmaksu postenis ikdienā. Protams, lielāko daļu izmaksu veido atkritumu noglabāšana poligonā, tad seko mūsu apsaimniekotāja izdevumi, kas saistīti ar degvielu, autotransportu un darbinieku atalgojumu. Un tad ir konteineri – tie lūst, konteineri tiek zagti, dažreiz dedzināti, demolēti. Ir ļoti dažādi. Nav tā, ka varētu teikt, ka situācija ir kļuvusi labāka vai sliktāka, viss atkarīgs no mikrorajoniem, tā, vai konteiners ir norobežotā teritorijā utt.

Kāda situācija ir ar darbiniekiem? Vai darbaspēka trūkums ir aktuāla problēma?

Darbaspēka pieejamība ir aktuāls jautājums vienmēr. Šobrīd “CleanR” strādā apmēram 300 darbinieki, lielākoties autovadītāji un šoferu palīgi, krāvēji. Tāpat kā citās nozarēs kā autotransporta pārvadājumos, pieprasījums pēc darbiniekiem ir, un arī mēs ar to saskaramies. Es gan neteiktu, ka situācija mums ir kritiska, jo mēs patiešām ļoti rūpējamies par saviem darbiniekiem un darba vidi, nodrošinot darba apģērbu visās sezonās, veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, brīvdienas un bonusus dažādos dzīves notikumos u.c. Kā jau minēju, arī automobiļi mums ir salīdzinoši jauni, strādājam ar modernām tehnoloģijām. Darbinieks mums ir svarīgākais resurss.

Protams, arī mēs paši nestāvam uz vietas un ieguldām dažādos automatizācijas procesos. Piemēram, pazemes konteineri paši par sevi paredz to, ka tos spēj apkalpot viens pats autovadītājs un vienlaicīgi savākt lielāku atkritumu daudzumu. Šos konteinerus var iztukšot retāk un tādā veidā efektivizēt procesus. Tāpat automatizācija ir klientu apkalpošanas segmentā ar pašapkalpošanās portālu, mobilo aplikāciju un čatbotu, ko attīstām. Tas viss nodrošina izmaksu un resursu efektivitāti, kā arī veicina darba produktivitāti.

Pie jums vestibilā nevarēju nepamanīt “Krūzero” punktu. Vai tas ir risinājums, ko plānojat izvērst plašumā vai tikai sava uzņēmuma ietvaros?

Šis ir viens no mūsu pagājušā gada inovatīviem produktiem. Šobrīd tas ir testēšanas stadijā, bet pavisam drīz tiks ieviests Rīgas zooloģiskajā dārzā. Tas ir inovatīvs risinājums, kurā investējam, lai risinātu problēmu ar vienreiz izmantojamajiem traukiem, šajā gadījumā tieši glāzēm. Iekārtā ir iespēja autorizējoties iegūt krūzi, kuru jūs izmantojat savām vajadzībām kādā noteiktā teritorijā. Pēc tam, kad izderat kafiju, tēju vai limonādi, krūzi atdodat iekārtā, iemaksāto depozīta naudu saņemot atpakaļ savā kontā. Caur iekārtu krūze nonāk speciālā mazgāšanas, žāvēšanas un dezinfekcijas sektorā un tiek nodota atkārtotā lietošanā. Tas ir risinājums, lai netiktu lietoti vienreizējie trauki.

Vai var gaidīt šādu risinājumu nākotnē arī lielajos festivālos?

Tas pagaidām ir tikai pilotprojekts. Šogad, domājams, festivālos vēl neparādīsies, bet zooloģiskajā dārzā gan būs iespēja pamēģināt. Nākotnē globāli mēs domājam par šī koncepta attīstību un paplašināšanu, lai to varētu izmantot lielāka mēroga pasākumos.

Kādi vēl projekti “CleanR” šogad ir padomā?

Šogad plānojam attīstīt arī pilnīgu jaunu virzienu, kas ir pārtikas eļļu apsaimniekošana. Esam sākuši apzināt klientu loku un komunicējam ar dažādiem restorāniem, kafejnīcām, pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kuriem piegādāsim speciālus konteinerus, lai uzņēmumi varētu pareizā veidā atbrīvoties no izlietotās pārtikas eļļas. Esam jau atraduši veidu, kā šo eļļu pareizi uzglabāt, attīrīt un sadalīt, lai tālāk to sūtītu partnerim, kas tad eļļu izmantos biodīzeļdegvielas ražošanai.

Vai no uzņēmumu puses par to ir liela interese?

Jā, interese ir. Mums tas ir jauns virziens, bet šāda veida bizness tirgū jau pastāv un nav nekāds jaunums. Ir nelieli nišas spēlētāji, kas ar to nodarbojas. Mēs jau strādājam ar dažādiem pārtikas atkritumu veidiem, un eļļa būs vēl viens veids, kuras savākšanu klientiem piedāvāt. Turklāt pakalpojumu varēsim nodrošināt visas Latvijas teritorijā, ne tikai koncentrējoties ap Rīgu.

Tāpat pagājušajā gadā mēs atvērām būvniecības materiālu apmaiņas punktu. Šis projekts ir ļoti pieprasīts – četru mēnešu laikā apmaiņai ir atstātas 670 lietas. Cilvēkam ir iespēja atvest pie mums būvniecības materiālus, lietas, kas citādi nonāktu atkritumu konteinerā, bet citam cilvēkam tās var būt ļoti noderīgas. Bieži pēc nelieliem remontiem pāri paliek krāsas bundža vai tapetes rullis, tad šobrīd šīm lietām ir dota iespēja dzīvot otro dzīvi, turklāt pretī saņemt sev nepieciešamo lietu.

Kāda līdz šim bijusi inflācijas ietekme uz “CleanR” pakalpojumiem? Vai tādēļ būtu jāceļ pakalpojumu cenas?

Protams, inflācijai ir bijusi ietekme un ne tikai inflācijai, bet daudziem citiem faktoriem. Gribētos gan atzīmēt to, ka mums kā atkritumu apsaimniekošanas operatoram praktiski nav vai ir ļoti minimālas iespējas operēt ar cenu, jo cenas tiek noteiktas, balstoties uz Iepirkuma likumu un līgumu ar pašvaldībām, kurā ļoti detalizēti uz noteiktu terminētu laiku ir aprakstīts sadalījums, kas, ko un cik maksā. Lai klientiem būtu skaidrs, kā jau minēju, praktiski pusi tarifa veido izmaksas par atkritumu noglabāšanu poligonā, savukārt likumdošanas ietekmē gandrīz katru gadu mainās dabas resursu nodoklis un poligona atkritumu apsaimniekošanas tarifs, tādējādi mainot arī pašu tarifu patērētājam. Tas viss ir atrunāts līgumos ar pašvaldībām. Tas ir uzņēmuma risks, īpaši piedaloties iepirkumos uz pieciem vai septiņiem gadiem, var būt situācijas, ka straujas degvielas cenu, atalgojuma un nodokļu svārstības ietekmē mūsu izmaksas. Atsevišķos reģionos tādēļ vēršamies pie pašvaldībām, kas ir pakalpojuma pasūtītājs, un pēc likumā atrunātas kārtības diskutējam un pierādām savas izmaksu pozīcijas.

Kopumā atkritumu apsaimniekošanas politika valstī ir veidota tā, lai sasniegtu ES noteiktos vides mērķus – arvien vairāk maksā tas, kurš atkritumus nešķiro, savukārt iedzīvotāji, kas šķiro, varēs just arvien lielāku finansiālo ieguvumu no tā.

Kā kopumā jūs raksturotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas nozarē?

Pašvaldības publiska iepirkuma ietvaros izvēlas operatoru, kas sniegs pakalpojumu uz noteiktu termiņu, noteiktā teritorijā. Tas ir pozitīvi un pareizi, jo tajā brīdī pašvaldība kā pasūtītājs definē vajadzības, ieskaitot visas Eiropas direktīvas un valsts uzstādījumus, savukārt uzņēmumi savā starpā konkurē, kurš spēs piedāvāt lētāko tarifu, tajā pašā laikā nodrošināt arī investīcijas un kvalitatīvu pakalpojumu šo prasību īstenošanai. Tāpēc konkurence pastāv un ir dzīva, konkurence ir par tirgu, nevis tirgū.

Kopumā gan Latvijā nav situācija vienāda, jo daļā konkurē privātie uzņēmumi, bet daļā (apmēram 40% līdz 50%) strādā pašvaldību kapitālsabiedrības. Mēs zinām, ka tā ir atsevišķās pašvaldībās Vidzemē, Kurzemē, tur savukārt konkurence praktiski nepastāv, jo parasti tie uzņēmēji kontrolē ne tikai atkritumu izvešanu, bet tie faktiski vienmēr ir saistīti arī ar poligoniem. Šajā ziņā mēs neesam vienādos konkurences apstākļos.

Protams, kā privātā uzņēmuma pārstāvis es uzskatu, ka pilnīgi visām teritorijām būtu jārīko konkursi, bet tas neizslēdz to, ka pašvaldībām var būt savi uzņēmumi. Vienīgais priekšnosacījums, mūsuprāt ir, ka konkursā var piedalīties pašvaldības uzņēmums uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā piedalās privātais, bez jebkādām papildu subsīdijām. Šobrīd situācija ir tāda, ka virknē reģionu konkursi netiek rīkoti vispār un tur pašvaldības uzņēmumi strādā gadiem. Es uzskatu, ka, ja pašvaldības uzņēmums ir pietiekami efektīvs, tad tas var konkurēt ar privāto sektoru.