SIA «Iecavnieks», valstī lielākā rapšu eļļas ražotāja, 10. maijā rīkoja diskusiju par Latvijā nopērkamās eļļas salīdzinājumu, kas bija publiskots pēc Latvijas Mārketinga padomes rīkotā konkursa.
SIA “Iecavnieks”, valstī lielākā rapšu eļļas ražotāja, 10. maijā rīkoja diskusiju par Latvijā nopērkamās eļļas salīdzinājumu, kas bija publiskots pēc Latvijas Mārketinga padomes (LMP) rīkotā konkursa.
Lāča pakalpojums vietējiem ražotājiem
Sabiedrības vadība uzaicināja zinātniekus un žurnālistus, lai kopīgi skaidrotu nepatīkamo situāciju, kādā nokļuvuši rapšu eļļas vietējie ražotāji. “Iecavnieka” direktors Dainis Lagzdiņš uzsvēra, ka šo produktu uzņēmums ražo četrus gadus, regulāri pārbauda kvalitāti un pretenzijas par to nav bijušas. Pēc laikraksta “Latvijas Avīze” 5. maija numurā ievietotās publikācijas “Itālijas un Lietuvas eļļas uzvar konkursā”, piemēram, tirgotāji no Liepājas izteikuši šaubas par šo “Iecavnieka” eļļu. Uzņēmuma speciālisti uzskata, ka nedrīkst nelikties ne zinis un ka jāsniedz skaidrojums par nerafinētas eļļas ražošanu. “Iecavnieks” vispirms vēlas strādāt Latvijas tirgū, un stabilitāte ir ļoti svarīga. Taču publiskotais atzinums var ietekmēt pieprasījumu un radīt eļļas ražotājiem zaudējumus.
“Iecavnieka” komercdirektore Iveta Grudovska atzina: “Šo vērtējumu nevar uzskatīt par konkursu, bet salīdzinošu pārbaudi. Tā nav bijusi korekta, jo rafinētā un nerafinētā pārtikas eļļa tiek vērtēta pēc vieniem kritērijiem, kaut gan katram veidam tie ir atšķirīgi. Latvijas ražotājam šis ir lāča pakalpojums. Gandrīz vai jādomā, ka mūsu tirgum neesam vajadzīgi. Uzņēmumam ir stingri iekšējie standarti, kopumā 12 rādītāji, kas saskaņoti ar pasaulē pastāvošām prasībām, kādas noteiktas pārtikas eļļām.”
Salīdzinājumā tika iekļauta “Iecavnieka”, kā arī citu divu Latvijas pārtikas eļļas ražotāju produkti – SIA “Naukšēni” (Valmieras rajons) un SIA “Lestene” (Tukuma rajons) ražotās rapšu eļļas.
Atšķirīgi kritēriji
Skaidrības labab jāteic, ka vērtējums tika veikts saziņā ar Latvijas Pārtikas centru. Četrpadsmit dažādas eļļas, kas ražotas Latvijā un ārzemēs, vērtēja Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra pārtikas kontroles laboratorija. Ņemot vērā analīžu rezultātus, savu atzinumu par produktu vērtību un bīstamo vielu klātbūtni tajās sagatavoja Latvijas Pārtikas padomes speciālisti. Viņi atzinuši, ka labākā cepšanai izmantojamā ir Itālijā ražotā olīveļļa “Goccia Doro”, bet salātiem – pēc SIA “Voldemārs” pasūtījuma Lietuvā ražotā “Tautas rapšu eļļa”.
Diskusijā tika skaidrots – kas ir laba eļļa? Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Viesturs Kreicbergs sacīja: “Pārtikā nav uzvarētāju, tā ir optimāla vai kaitīga.” Bioloģijas institūta profesore Nadežda Bērziņa skaidroja: “Peroksīda skaitlis nerafinētā eļļā ir pieļaujams līdz 15, bet veiktajās analīzēs par normu tiek uzskatīts trīs. Savukārt rafinētā produktā norma ir līdz desmit. Pēc mūsu kritērijiem, neviena Latvijā ražota eļļa nav kaitīga, jo benzopirēna un peroksīda (kancerogēnas vielas) sastāvs nepārsniedz pieļaujamo daudzumu.”
Nozarei nav noteiktas sistēmas
Sarunā iesaistījās arī Udo Pērsis, Zemkopības ministrijas (ZM) eksperts rapšu audzēšanā. Viņš atturējās komentēt eļļu salīdzinošās pārbaudes rezultātus, taču atzina, ka ZM vēlas atbalstīt rapšu pārstrādi. U. Pērsis sacīja: “Ierēdņi nav bijuši gatavi tik straujam rapšu audzēšanas pieaugumam. Šajā gadā Latvijā šī kultūra aizņem 60 tūkstoš hektāru. Arī rapšu eļļas ražošanu paredzēts paplašināt. Ir jāizveido šo nozaru sistēma. Ja runā par pārtikas eļļas tirgu Latvijā, tad stabilas kontroles līdz šim nav bijis.
