Dailes teātra Mazajā zālē skatāms kārtējais latviešu mūsdienu oriģināldramaturģijas iestudējums. Septiņi aktieri divarpus stundu garumā izdzīvo Evitas Sniedzes lugas «Kreisais pagrieziens» varoņu likteņus.
Dailes teātra Mazajā zālē skatāms kārtējais latviešu mūsdienu oriģināldramaturģijas iestudējums. Septiņi aktieri divarpus stundu garumā izdzīvo Evitas Sniedzes lugas “Kreisais pagrieziens” varoņu likteņus.
Nu i “ziepene”
Autore lugai devusi apakšvirsrakstu – gandrīz ziepju opera par diviem rītiem un diviem vakariem kādā ģimenē. Viņai patiesi izdevies savērpt Latīņamerikas īstas ziepju operas cienīgu sižetu, kurā konfliktu gūzma pāris dienu laikā saveidojas ne pa jokam. Pirmais iespaids par ģimeni ir gana pozitīvs – Indra un Raimonds precējušies vairāk nekā 20 gadu, ar viņiem kopā dzīvo vecāmāte. Ir divi kašķīgi, pubertātes vecuma problēmu plosīti tīņi Elizabete un Elvis un vecākais gudrais, labais brālis Artūrs. Ir savi sīkie ikdienas strīdi, nesapratne. Tēvs, ģimenes lielais pelnītājs, mūžīgo darbu pārņemts, māte, vienmēr nogurusi latviešu valodas skolotāja, vecāmāte lēnām kalst, no laukiem uz pilsētas mūriem pārvesta. Bet citādi viss normāli.
Taču vienā dienā paraugģimenes modelis sabrūk kā kāršu namiņš. Atklājas, ka abi jaunākie, Elizabete un Elvis, nemaz nav Raimonda bērni, jo viņš vispār nav spējīgs radīt pēcnācējus. Tad vēl visi uzzina, ka arī Artūrs nav vecākiem dzimis, bet gan no bērnunama adoptēts zēns. Kad Elizabete beidzot sastapusi pusaudzes gadiem tik grūti dabūjamo īsto un vienīgo sapņu zēnu Kriščenu, atklājas, ka viņš ir homoseksuālis. Turklāt Kriščens jau labu laiku ir Artūra draugs, kurš, kā tikai tagad atklājas, ir gejs. Vēl top zināms, ka arī vecāmāte… nu vispār – autore konfliktu savērpusi pamatīgu. Pie tam katrs ģimenes loceklis šokējošo patiesību uztver un pārdzīvo atbilstīgi savai izpratnei, arī audzinātībai un psihiskai stabilitātei.
Taču ar pēkšņi gaismā nākušās patiesības uzzināšanu izrāde vēl nebeidzas. Ar to visu jātiek galā, jāsadzīvo un jādzīvo tālāk. Tikai – kā?
Kā sadzīvot ar geju
Pirmo reizi latviešu dramaturģijā uz teātra skatuves tiek skatīts homoseksualitātes jautājums, tikai bez jebkādiem erotikas piesitieniem. Nejaušas sakritības dēļ ģimenē visi uzzina, ka 24 gadus vecais Artūrs ir gejs. Pirmā tēva standartreakcija izpaužas skaļos kliedzienos: “Mīkstais! Pediņš! Zilais! No mājas ārā!” Taču tas nav risinājums, cilvēku tāpēc nost nesitīsi. Turklāt, lai arī adoptēts, viņš tomēr ir dēls.
Jau izrādes sākumā jaušams, ka Artūrs dzīvo ar kādu no citiem slēpjamu patiesību, kura nu tapusi visiem zināma. Jautājums paliek, kā reaģēt, kā un kad par to ģimenē runāt, lai nav kā Artūram, kad seksuālā orientācija no vecākiem jāslēpj līdz 24 gadu vecumam. Izrāde skaidru atbildi nesniedz. Vienīgi vecāmāte Artūram līdzcietīgi saka: “Viss ir kārtībā, dzīvo, dēliņ, ja tev tā ir labi!” Taču arī šie mierinājuma vārdi vairāk šķiet nevis sapratnes, bet veca cilvēka nevēlēšanās iedziļināties un mīļā miera labad sacīti.
Spilgti aktierdarbi
Pēdējā laikā nācies skatīt divus E. Sniedzes darbu iestudējumus: izrādi “Tie paši oši” Valmieras teātrī un tagad “Kreisais pagrieziens” Dailē. Abas izrādes ir par mūsdienu Latviju, abu režisors ir Oļģerts Kroders. Iestudējums Rīgā šķiet skatuviski veiksmīgāks, arī saturiski autorei “Kreisajā pagriezienā” izdevies savērpt ticamāku sižeta pavedienu.
Lielisks ir aktieru sniegums. Vislielākās uzslavas pelna Intars Rešetins 16 gadus veca tīņa lomā. Viņam perfekti izdodas atklāt pusaudža domu, kustību, runas un izjūtu pasauli. Pārliecinoši ar savu geja “nastu” galā tiek Artūrs Skrastiņš, viņa drauga lomā tēlu skatuviski baudāmu veido Lauris Subatnieks. Patiess, bezgala ticamas sirsnības un pārdzīvojumu tēlojums ir Olgas Dreģes atveidotajai vecaimātei.
Izrāde noteikti jāskatās pusaudžiem, viņu vecākiem, arī skolotājiem un īstu ziepju operu cienītājiem. Tas nav tikai speciāli samezglots sižeta murskulis, tajā ir daudz pārdomu raisošu atziņu, apgalvojumu.
