Pēdējos gados kartupeļu audzētājiem rada raizes ļoti nepatīkama augu karantīnas slimība – kartupeļu gaišā gredzenpuve.
Pēdējos gados kartupeļu audzētājiem rada raizes ļoti nepatīkama augu karantīnas slimība – kartupeļu gaišā gredzenpuve. Slimības ierosinātāja ir baktērija “Clavibacter michiganensis subsp.sepedonicus”.
Arī Bauskas rajonā šī slimība konstatēta dažās zemnieku saimniecībās.
Stingri jākontrolē
Līdz šim Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pārbaudīja tikai tās saimniecības, kas bija pieteikušās sēklas kartupeļu sertifikācijai. 2003. gadā sākās arī pārtikas kartupeļu audzētāju saimniecību pārbaudes. Diemžēl rezultāti liecina, ka slimība Latvijā ir samērā plaši izplatīta. Tā konstatēta 15 saimniecībās, inficēto stādījumu platība 87,4 hektāri (902 tonnas). Veicot papildu pārbaudes, iegūtie analīžu rezultāti ļauj apgalvot, ka infekcijas gadījumu skaits vēl palielināsies.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no augu karantīnas slimībām, kas stingri kontrolējama. Tās uzraudzību un ierobežošanu paredz 1999. gada 19. oktobrī izdotie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 355 “Augu karantīnas noteikumi”. Savukārt fitosanitārie pasākumi šīs slimības ierobežošanai ir noteikti Zemkopības ministrijas 2003. gada 24. februāra instrukcijā Nr. 2 “Fitosanitārie pasākumi kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanai un apkarošanai”.
Jāzina izcelsme
Ja saimniecība, kurā konstatēta gaišā gredzenpuve, vēlas turpināt kartupeļu audzēšanu, viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir jaunu sertificētu sēklas kartupeļu iegāde un izmantošana stādījumos. Turklāt no iepirktajiem sēklas kartupeļiem ievākto ražu pirmajā gadā drīkst lietot tikai pārtikai, līdz ar to arī otrajā gadā pēc infekcijas konstatēšanas ir jāiepērk jauni sertificēti sēklas kartupeļi. No tiem iegūto ražu drīkst sertificēt, ja pārbaudēs neatklāj augu karantīnas organismus.
Nozīmīgākais patogēna izplatīšanās veids ir inficēta stādāmā materiāla izmantošana, tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu stādīt nezināmas izcelsmes nepārbaudītu sēklu. Pastāv risks, ka slimību var ievazāt ar ievestiem kartupeļiem, jo tā sastopama gandrīz visās valstīs, no kurām Latvijā tiek importēti gan sēklas, gan pārtikas tupeņi. Šo valstu vidū ir arī Vācija, Nīderlande un Polija.
Jāpiesaka pārbaudes
Ar 1. maiju vairs nav fitosanitāro pārbaužu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Liela nozīme šīs slimības apkarošanā būs pašu audzētāju iniciatīvai. Turpmāk, ievedot stādāmo materiālu no citām valstīm, par to vajadzētu paziņot VAAD, kas veiktu nepieciešamās pārbaudes. Tā tiktu novērsta inficētu kartupeļu stādīšana. Laikus izdarot pārbaudes, atklātas slimības gadījumā būs vieglāk pierādīt, ka šāds materiāls jau sākotnēji bijis inficēts. Tas dos iespēju importētājam atdot kartupeļus pārdevējam un saņemt atpakaļ iztērētos līdzekļus.
Ja radušās aizdomas par tupeņu inficēšanos ar gaišo gredzenpuvi, tos iespējams pārbaudīt VAAD dienesta Augu karantīnas organismu diagnostikas daļā Rīgā, Lielvārdes ie lā 36/38. Inficētos kartupeļus nekādā gadījumā nedrīkst stādīt, lai neizplatītu slimību tālāk. Ražu ieteicams iznīcināt, aizvedot uz izgāztuvēm, vai arī izmantot lopbarībai sutinātā veidā. Inficētie tupeņi nav bīstami cilvēku veselībai, tāpēc tos var lietot pārtikā.
***
skaidrojums
Lai maksimāli ierobežotu bakteriālās saslimšanas, speciālisti iesaka:
– stādīt tikai sertificētu sēklu, pārbaudītu, ar attiecīgajiem sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem;
– pamanot pirmās infekcijas pazīmes, paziņot par to attiecīgo VAAD reģionālo nodaļu inspektoriem;
– likvidēt inficēto materiālu, nekādā gadījumā to neatstāt stādīšanai nākamajā gadā;
– rūpīgi dezinficēt visu inventāru, kas bijis saskarē ar kartupeļiem;
– lai neievestu slimību no citām saimniecībām, pievērst uzmanību tarai – maisiem, kastēm, ko saimniecība saņem apmaiņā; nekādā gadījumā nelietot šo taru bez rūpīgas dezinfekcijas;
– jāpievērš uzmanība nomātai tehnikai – pirms izmantošanas savos kartupeļu laukos to vajadzētu rūpīgi notīrīt.
