Latvijas sabiedrība ir tik sašķelta, ka reizēm par to ir bail domāt. Nemitīgi partiju ķīviņi, valdību maiņas, mazākumtautību grupu slimīga reakcija uz grozījumiem Izglītības likumā… Uzskaitījumu varētu turpināt līdz bezgalībai, bet nav vērts.
Latvijas sabiedrība ir tik sašķelta, ka reizēm par to ir bail domāt. Nemitīgi partiju ķīviņi, valdību maiņas, mazākumtautību grupu slimīga reakcija uz grozījumiem Izglītības likumā… Uzskaitījumu varētu turpināt līdz bezgalībai, bet nav vērts.
Tūlīt sabiedrības šķelšanās turpināsies ar jaunu sparu, jo Saeima pagājušajā nedēļā ir nobalsojusi par tā dēvēto “čekas maisu” sarakstu publiskošanu. Pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes sniegtās informācijas, “čekas maisos” jeb Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkā ir ap 4000 aģentu uzvārdu. Taču amatpersona norāda, ka laika posmā no 1953. līdz 1991. gadam šo personu skaits varēja sasniegt 24 tūkstošus.
Ja Valsts prezidente pagājušās nedēļas nogalē nebūtu šajā problēmā iedziļinājusies ar tik lielu atbildību un centusies analizēt visus tās aspektus, prognozējot arī sekas, sāktos īstas “raganu medības”. Aizmirstos visi iepriekšējie skandāli, valstij nozagtie miljoni, korumpētie ierēdņi. Pat hokeja halles celtniecība piemirstos. Neviens vairs netiktu saukāts par “biezo” vai “zilo”, jo apritē uz ilgu laiku nostiprinātos draudīgais apzīmējums “čekas aģents”.
Visvairāk mani šokē balsojuma nepieciešamība Saeimā par VDK kartotēkas publiskošanu. Kam tas ir vajadzīgs un kāpēc? Kas ir atgadījies, ja 13 gados “apvazātais” jautājums piepeši atkal aktualizējies? Uzdrīkstos apgalvot, ka notikušais ir klaja politiska spekulācija, kuras patiesie mērķi vienkāršajai tautai diez vai kļūs zināmi.
Ja nelīdz citi argumenti, pietiek ar matemātiku. Pēc maniem aprēķiniem, “čekas maisu” sarakstos minēto personu vairākuma vidējais vecums tagad varētu būt 60 gadu. Nu, labi, varbūt trāpītos arī kāds mazliet jaunāks “aģents”. Šie cilvēki (iespējams, ar nelieliem izņēmumiem) jau sen vairs nav sociāli aktīvi, viņi nesēž amata augstos krēslos un neizvirza savas kandidatūras Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanām. Visticamāk, viņi ir parasti pensionāri. Jā, viņiem ir bērni un mazbērni, kuri automātiski iekļūtu aizdomās turamo personu lokā. Manuprāt, tas ir absurds.
Bet ko vispār nozīmē jēdziens “čekas aģents”? Neviens Latvijas vēsturnieks to vēl nav mācējis detalizēti izskaidrot, pat nerunājot par “čekas maisu” sarakstu izpēti un izvērtēšanu. Es negribu no rīta pamosties un dzirdēt kaimiņus sačukstamies, ka santehniķis, tuvējās bodītes īpašnieks vai bērnu skolotājs ir bijušais čekas aģents. Es nevēlos, lai aizdomu pilnā gaisotne mūsu sabiedrībā vēl vairāk sabiezētu. Visvairāk man gribētos dzīvot valstī, kas ir brīva no pagātnes rēgiem.
