Pavasarī piedalījos Iecavā rīkotā seminārā, kurā dāņu speciālisti sniedza ieskatu sociālās aprūpes organizēšanā cilvēkiem mūža nogalē.
Pavasarī piedalījos Iecavā rīkotā seminārā, kurā dāņu speciālisti sniedza ieskatu sociālās aprūpes organizēšanā cilvēkiem mūža nogalē. Noklausoties viņu stāstīto, atskārtu, ka daudzi mūsu rajona cilvēki vēlētos sagaidīt tādas vecumdienas kā minētajā Eiropas valstī.
Dānijā pašsaprotama lieta ir iedzīvotāju demogrāfisko datu analīze un mūža ilguma prognozēšana 20 gadu uz priekšu. Tas tiek ņemts vērā, plānojot resursus sociālās aprūpes centru celtniecībā, pakalpojumu attīstībā un speciālistu sagatavošanā.
Cilvēks ir sociālās aprūpes jomas centrā, un viņa individuālām vajadzībām un vēlmēm tiek pakārtots pakalpojumu serviss. Ja kāds grib novecot savās mājās, tad viņa vēlme tiek respektēta un aprūpes speciālisti pie viņa dodas līdz pat sešām reizēm diennaktī. Lauku teritorijā – Orhūsas komūnā – tālākais klients dzīvo 18 kilometru no aprūpes iestādes, bet tas neliedz viņam nodrošināt aprūpi, palīdzību un pakalpojumus. Tika minēts šāds piemērs – ja klients ir musulmanis, kurš ik dienu noteiktā laikā nododas lūgšanām, aprūpētājs respektē lūgšanu kalendāru un šajās stundās netraucē.
Aprūpes iestādē, kurā dzīvo veci ļaudis, nav uzspiests visiem vienāds dienas režīms. Ja klients mostas ap pulksten 12, tās ir viņa tiesības. Ēdienreizes un aprūpe tiek pakārtotas cilvēka, nevis personāla vēlmēm.
Uzskatu, ka šādā sociālā nodrošināšanas sistēmā ikviens jūtas drošs, jo sociālās aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts visiem, kuriem tas ir nepieciešams. Netiek ņemts vērā, vai klients ir dānis vai imigrants, vientuļnieks vai arī viņam ir bērni, dzīvo savā privātmājā vai daudzdzīvokļu namā. Šajā jomā strādājošie ir prestižas profesijas pārstāvji, jo viņu darbs ir ļoti labi atalgots.
Salīdzinot seminārā dzirdēto ar situāciju Latvijā un mūsu rajonā, secinu, ka sociālā darba attīstībai ir neierobežoti plašas iespējas. Lai Latvija patiesi kļūtu par īstu labklājības valsti, iespējai strādāt sociālo darbu jābūt lielai priekšrocībai, nevis apstākļu spiestai nepieciešamībai, kad citu nodarbošanos nevar atrast.
