Nav laika? Baidāmies pārpūlēt galvu?
Nav laika? Baidāmies pārpūlēt galvu? Kā Ņūtonam krītošs ābols palīdzēja izdarīt atklājumu, tā man galvā iešāvās jautājums pēc sarunas ar krieviski runājošu nepilsoni vēlēšanu dienā, kad daudzi latvieši (ne)balsoja par Eiroparlamenta deputātiem.
“Esmu nepilsonis, vēlēt nevaru, bet kā Latvijas iedzīvotājam man jādomā par savu bērnu nākotni. Meita mācās Bauskas 2. vidusskolā latviešu plūsmā, pilnīgi pārvalda latviešu valodu. Turpmāk atbilstoši Izglītības likumam vairāki eksaktie priekšmeti viņai būtu jāmācās valsts valodā. Uzzināju, ka tos pasniegs skolotāja, kura latviešu valodu zina tikai zemākajā līmenī. Man nav citas izvēles, kā iekārtot meitu Bauskas 1. vidusskolā.”
Ko te piebilst? Ja vēl vismaz 25 procenti balsstiesīgo būtu piedalījušies vēlēšanās, mums izpaliktu sagaidāmie skandāli Eiropas Savienībā par “minoritāšu apspiešanu” Latvijā. Tad par tiem vairs nevarētu iestāties galvenā konsekventā deklarētāja un cīnītāja Tatjana Ždanoka.
Atkal plēsīsim matus un šķendēsimies, ka par mums neviens nedomā. Ir tāds teiciens: “Palīdzi pats sev, un Dievs tev palīdzēs!”
Vēlētājs, kurš balsoja