“Tet”: Līdz 2025.gadam vismaz trešdaļa kritiskās infrastruktūras var sagaidīt kiberuzbrukumus

Ir redzams, ka kiberuzbrukumu skaits pieaug, tie kļūst nopietnāki un tostarp ir paredzams, ka vismaz vairākus nākamos gadus pieaugs kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, intervijā aģentūrai LETA saka tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš prognozē, ka līdz 2025.gadam vismaz viena trešā daļa no kritiskās infrastruktūras var sagaidīt šos uzbrukumus. Tatarčuks arī saka, ka gan Latvijas valsts un pašvaldību, gan privātā biznesa pārstāvji tagad ļoti labi apzinās šos riskus, bet optimisma sajūta mazinās, kad tiek jautāts, kādi ieguldījumi tiek veikti kiberdrošības risinājumos. “Tet” vadītājs uzsver, ka investīcijas ir jāveic neatliekami un šobrīd.

“Tet” publiskotie provizoriskie 2023.gada darbības rezultāti liecina, ka ir sarucis apgrozījums un peļņa. Ar ko to skaidrojat?

Apgrozījuma sarukums no vienas puses ir arī labas ziņas, jo galvenais apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar elektroenerģijas tirdzniecību un rāda, ka ir samazinājušās elektrības cenas. Tādēļ, jā – apgrozījums samazinājās, bet mēs esam noturējuši labāku šī pakalpojuma rentabilitāti, tādēļ uz šo kritumu skatāmies ļoti mierīgi.

Kā ar peļņu?

Konkurence ir augsta, un mēs turpinām attīstīt gan jaunus pakalpojumus, gan turpinām investēt Latvijas kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras nostiprināšanā. Tādēļ tas ir īstermiņa faktors, un mēs redzam, ka mēs pakāpeniski peļņas apjomu atgūsim.

Kādas ir šā gada finanšu rezultātu prognozes?

Mēs paredzam piesardzīgu izaugsmi Latvijā. Protams, daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies kopējā ekonomiskā situācija, kas ietekmēs visu iedzīvotāju maksātspēju un viņu izvēli par labu vairāk tehnoloģiskajiem pakalpojumiem vai arī piesardzīgākai pieejai.

Latvijas privātpersonu segmentā pašlaik ir redzama stabilitāte, un šeit uzņēmumi konkurē par katru gadu nedaudz mazāku klientu skaitu, jo iedzīvotāju skaits diemžēl Latvijā nepieaug. Savukārt korporatīvo klientu segmentā mēs esam ļoti labās pozīcijās, un pagājušais gads bija labāks nekā iepriekšējais. Piemēram, mēs redzam, ka ir stabili augsts pieprasījums pēc mākoņpakalpojumiem, kur mūsu apgrozījums pērn auga par 30% un klientu skaits – par 16%, kas liecina par to, ka esošie klienti sāk labāk izmantot jaunus un modernus risinājumus. Tāpat pakāpeniski uzņem tempu pieprasījums pēc kiberdrošības pakalpojumiem, kur mēs esam ļoti spēcīgi gan Baltijas, gan reģiona līmenī. Piemēram, nosargājām Saeimu dienā, kad viņi pieņēma lēmumu par to, ka Krievija ir teroristiska valsts. Tas bija ārkārtīgi apjomīgs un sarežģīts uzbrukums un mēs to atvairījām.

Kopā ar “Cert.lv” novērojam, ka kiberincidentu skaits pieaug, un mums ir ļoti nopietni gan jāturpina uzturēt esošās prasmes, gan jāinvestē jaunās tehnoloģijās un jābūt augstā gatavības līmenī katru dienu.

Ko kopumā var teikt par kiberuzbrukumiem pagājušajā gadā?

Viena atsevišķa diena, ko pērn varēja pamanīt, bija šis Saeimas lēmums. Mēs arī redzam to, ka uzbrukumi paliek gudrāki. Piemēram, DDoS uzbrukumi kļūst apjomīgāki.

Tā ir tāda nepārtraukta sacensība starp tiem, kas mēģina uzbrukt, un mūsu ekspertiem, kas izdomā arvien labākus aizsardzības rīkus, lai mēs spētu laicīgi sagatavoties tiem izaicinājumiem, kas var iestāties jebkurā brīdī.

Vai iezīmējas arī biežākie uzbrukumu objekti? Parādās arī ļoti mērķēti uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai?

Tādi ir, un mēs paredzam, ka uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai būtiski pieaugs vismaz vairākus nākamos gadus. Mēs domājam, ka līdz 2025.gadam vismaz viena trešā daļa no kritiskās infrastruktūras var sagaidīt šos uzbrukumus. Pārāk daudz par šo tēmu mēs negribam atklāt, bet es aicinu katru padomāt par savu aizsardzību, vienalga, vai tā ir pašvaldība vai valsts iestāde, izvēlēties profesionāļu pakalpojumus un būt gataviem, jo arī uzbrucēji meklē vājākās vietas un viņi uzbrūk tur, kur ir vājākā vieta.

Kā jūs pašlaik vērtējat gatavību atvairīt kiberuzbrukumus – gan sabiedriskajā, gan komercsektorā? Visi apzinās situāciju? Vai tomēr vēl ir arī pietiekami daudz vieglprātības?

Šobrīd apzināšanās ir pietiekami augstā līmenī. Piemēram, tas, ka Latvija ir piektajā vietā starp Eiropas valstīm Nacionālajā kiberdrošības indeksā, liecina par kiberaizsardzības spējām. Taču nedaudz satraucoši ir tas, ka šī apziņa ir, bet gan komercsektors, gan arī valsts sektors pārāk lēni pieņem investīciju lēmumus savas aizsardzības stiprināšanā. Piemēram, uz kiberdrošības forumu “CyberShield” atnāk ap 300 apmeklētāju, no kuriem neviens nav jāpārliecina, ka kiberdrošība ir pirmā prioritāte. Bet jau uzdodot konkrētus jautājumus, kādu risinājumu jūs esat jau ieviesuši vai plānojat ieviest nākamajos 30 dienās, tad optimisma sajūta jau nedaudz mazinās. Investīcijas ir jāveic neatliekami un šobrīd! Attīstībai vajadzētu būt straujākai.

Vai tas nesasaucas arī ar to, ko rāda digitalizācijas indeksi, kuri liecina, ka, it īpaši mazā un vidējā biznesa sektorā, pašvaldībās iet grūti ar digitalizācijas risinājumu ieviešanu?

Ir jāturpina investēt mūsu iedzīvotāju un arī mūsu uzņēmumu ekspertu apmācībā. Tas ir tas, ko šie OECD indeksi parāda. Mums ir jāturpina attīstīt prasmes, lai mēs tuvotos un apsteigtu Eiropas vidējo līmeni. Trīs gadu laikā nonākt Eiropas vidējā līmenī, kur tas ir šobrīd, ir pārāk lēns attīstības temps. Tādēļ priecājamies, ka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija attīstības plānos ir uzņēmusies ambiciozākus mērķus pēc diskusijas ar Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) un citām nozaru asociācijām.

Bet par to nav jābēdājas, ir jādara. Arī mēs turpinām mācīt bērnus ar Ričija Rū palīdzību, jo ir svarīgi sākt ar šo sākotnēji neaizsargāto sabiedrības daļu, lai tad, kad bērni pirmajā vai otrajā klasē piekļūst digitālajām iekārtām, viņi nevis sāk eksperimentēt, bet būtu jau zinoši par to, ka visus, kas tevi aicina draudzēties, akceptēt nevajag un darīt daudzas citas lietas nevajag. Mēs arī strādājam pie tehnoloģiskajiem rīkiem, kas palīdzēs vecākiem labāk orientēties šajā pasaulē un lietot vecāku kontroles rīkus, kas ļaus viņiem palīdzēt saviem bērniem daudz drošāk justies tehnoloģiskajā pasaulē.

Visiem šiem jautājumiem ir paredzēti arī līdzekļi valsts budžetā, bet bažas rada tas, ka ministrijas pārāk lēni nonāk līdz konkrētiem nosacījumiem vai projektiem. Latvijā pārāk ilgs ir šis diskusiju periods, ko tieši darīt un kādus nosacījumus veidot. Tas savukārt nozīmē to, ka mēs pārāk vēlu sākām investēt – tieši investēt, nevis apgūt naudu – labos risinājumos, kas kopējo sabiedrības izglītības līmeni par tehnoloģijām uzlabos. Tas ir jādara jau šobrīd.

Kāds ir jūsu vērtējums – cik daudz komercsektorā, sabiedriskajā sektorā ir ar nepilnīgu gatavību kiberuzbrukumiem?

Mums nav tādu konkrētu datu, bet es domāju, ka 20 līdz 30% būtu jādara daudz vairāk, nekā viņi dara šobrīd.

Arī tas ir daudz.

Arī tas ir daudz, bet no otras puses ir jāņem vērā, ka ir pietiekami labs progress pēdējo divu gadu laikā un it īpaši pēdējā gada laikā.

Turklāt mums ir jāizmanto iespējas ļoti daudz mācīties no Ukrainas. Mēs veicam arī kiberaizsardzību mūsu klientiem Ukrainā, un tur mēs redzam gan apjomīgus, gan tehnoloģiski sarežģītus uzbrukumus. Šobrīd mēs ar to tiekam galā un turpināsim gan investēt, gan gatavot augsta līmeņa ekspertus, lai mēs varētu šo aizsardzību noturēt. Tas ir tikpat svarīgi kā ložmetēji, tikpat svarīgi kā liels skaits zemessargu. Arī kibertelpas drošības noturība un kritiskās infrastruktūras stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga. Mums, par laimi, ir iespēja šobrīd mācīties arī tehnoloģiju aizsardzību no Ukrainas. Mēs to darām, un mums ir jāmāk gudri izmantot šīs zināšanas, ko mēs iegūstam arī savas aizsardzības veidošanai.

Kas ir galvenās mācības, kas pēdējo divu kara gadu laikā ir pārņemtas no Ukrainas?

Viena lieta ir infrastruktūra ar daudz vairāk ģeneratoru un neatkarību no elektrotīklu bojājumiem, lai mēs būtu gatavi šāda veida incidentiem labāk nekā šodien. Tas nozīmē, ka mums ir jāinvestē gan esošo tehnoloģiju attīstībā, gan infrastruktūras jaudu rezervācijā, gan jaunu starpsavienojumu veidošanā. To mēs jau sākam darīt. Piemēram, mēs veicām būtiskas investīcijas, lai palielinātu tīkla noturību 2023.gadā un turpināsim to darīt 2024.gadā, lai gadījumā, ja pārgriež vienu jūras kabeli, mums būtu alternatīvas un automatizēti risinājumi, kas uzreiz māk izmantot nākamo kabeli vai nākamo starpsavienojumu un nodrošinātu tīklu stabilitāti, jo X stundā visi tīkli būs kritiskie un mums vajadzēs sasniegt un apziņot visus iedzīvotājus uz visām iekārtām. Tas, ko mēs redzam un varam mācīties no Ukrainas, ir starpoperatoru sadarbības veidošana. To labāk ir darīt laicīgi, nevis tādā veidā, kā to nācās darīt ukraiņiem, kad dažādas tehnoloģisko risinājumu izmaiņas bija jāveic jau kara apstākļos.

Sakaru operatoru sadarbība pašlaik veidojas? Vai arī visi viens uz otru joprojām primāri skatās kā uz konkurentiem?

Daļēji sadarbība veidojas, bet mēs sagaidītu, ka ir nepieciešams būtiski pārskatīt regulējumus, lai tie attiektos uz visiem nozares spēlētājiem. Mūsuprāt, ir nepieciešams veikt pilnīgi visu licences saņēmušo komersantu patieso labuma guvēju pārbaudi. Piemēram, ir aktuāls jautājums par to, vai iespēja nodarboties ar sakaru biznesu ar salīdzinoši mazām nodevām un ne pārāk stingru regulējumu atbilst Latvijas Republikas ilgtermiņa interesēm? Mēs domājam, ka par to ir jāpadomā vēlreiz. Pašlaik visi mazie operatori, kuri reģistrējoties samaksā 200 eiro nodevu, automātiski piekļūst gan vietējām telefonu numuru datubāzēm, gan viņiem piešķir numerācijas diapazonus, gan arī viņi piekļūst IP adresēm. Mūsuprāt, ir jāapdomā, vai kontrole nav nepieciešama stingrāka, ņemot vērā apstākļus, kuros mēs faktiski atrodamies un kāda valsts mums atrodas tepat blakus. Iespējams, mums vajag stingrāku regulējumu nekā Spānijā, kas tomēr atrodas zināmu gabaliņu no mums.

Esat par šo jautājumu runājuši ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, ar atbildīgajām ministrijām?

Jā, mēs savu viedokli esam pauduši un par to diskutējam gan nozarē, gan ar pārvaldošajām institūcijām. Mēs ceram, ka viņi pārskatāmā laikā nāks klajā ar priekšlikumiem, kas ir vairāk viņu pārziņā nekā komersantu pārziņā.

Es arī aicinātu Latvijas uzņēmumus meklēt un atvēlēt investīcijas kiberdrošības risinājumiem, jo šie riski ir reāli. Tie var ietekmēt biznesa nepārtrauktību daudzās nozarēs. Turklāt Ukrainas piemērs liecina, ka arī, piemēram, pārtikas veikalu ķēdes ir kļuvušas par valsts aizsardzības spēju sastāvdaļu. Tas, vai mēs spēsim pabarot valsts iedzīvotājus, vai mēs varēsim norēķināties ar banku kartēm veikalos, vai degvielas uzpildes stacijas strādās, vai medicīnas iestādēs varēs darboties un tamlīdzīgi jautājumi kļūst ļoti svarīgi. Kiberdrošība skar praktiski visas nozares.

Kas “Tet” pašlaik ir lielākais darbības segments, un vai jūs gribētu kādu paplašināt?

Mūsu vadošie pakalpojumi ir visaugstākās kvalitātes un stabilitātes internets, televīzijas pakalpojumi, tostarp neatņemama un svarīga televīzijas pakalpojumu sastāvdaļa ir unikāls saturs. Mēs redzam, ka ļoti labi attīstās tie pakalpojumi, ko mēs esam sākuši jau pirms pāris gadiem, – pēc datu centru pakalpojumiem ir augsts pieprasījums ar labiem izaugsmes rādītājiem, tostarp ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kas nozīmē, ka mēs spējam konkurēt arī starptautiski. Vēl viens virziens, kas ļoti strauji attīstās, ir programmatūra kā ārpakalpojums tieši medijiem, mēs sniedzam pakalpojumus gan Lietuvas televīzijām, gan “Fashion TV”. Mūsu risinājums palīdz videoattēliem augstā izšķirtspējā un kvalitātē nonākt uz ekrāniem visā pasaulē, tostarp arī Austrālijā, Jaunzēlandē un citās valstīs. Mēs redzam, ka šeit ir ļoti augsts izaugsmes potenciāls, tādēļ mēs turpināsim šo virzienu plānveidīgu attīstību. Jaunākais, ko mēs ļoti strauji liekam klāt, ir mākslīgā intelekta risinājumi, tostarp ir mūsu sadarbība ar “asya.ai”, kuras analīzes rīks palīdz, piemēram, zvanu centru darbībai. Šie tehnoloģiskie rīki ļoti strauji attīstās un palīdz gan mums, gan arī mūsu klientiem kļūt konkurētspējīgākiem.

Tas viss ir saistīts arī ar investīcijām. Ja ir problēmas jau ar to pašu kiberdrošību, vai uzņēmumi spēj un grib ieguldīt dažādos jaunos risinājumos, tostarp mākslīgā intelekta rīkos?

Spēja investēt un izvēlēties investīciju virzienu gudri ir viena no tām, kas nosaka uzņēmuma konkurētspēju īstermiņā un ilgtermiņā. Pagājušajā gadā mēs kopumā investējām vairāk nekā 30 miljonus eiro, šajā gadā mēs investēsim par 10% vairāk. Turpināsim datu centru attīstību. Mēs nākamo divu gadu laikā plānojam uzbūvēt vienu no modernākajiem datu centriem reģionā. Tas būs tehnoloģiski moderns un spēs atdot siltumu vietējai pašvaldībai ēku apkurei, kā arī nodrošinās zaļās enerģijas ražošanu pašpatēriņam. Tas ir virziens, kurā mēs iesim, jo pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem parādās un kļūst arvien lielāks. 2024.gadā jau apmēram 15% no visas enerģijas, ko mēs patērējam, būs zaļā. Plānojam, ka līdz 2030.gadam tie būs 100%.

Kāds jums pašlaik ir klientu skaits, un kā tas ir mainījies pēdējo gadu laikā?

Šobrīd klientu skaits ir stabils. Mēs redzam, ka klientu skaits aug jaunajiem pakalpojumiem, piemēram, “Tet TV+” tas ir pieaudzis par 47% iepriekšējā gada laikā. Arī “TetCloud” klientu skaits ir pieaudzis par 16%. Vienlaikus, mainoties tehnoloģijām, atsevišķiem pakalpojumiem klientu skaits krītas, un tas bija jau iepriekš sagaidāms. Mūsu uzdevums ir piedāvāt jaunas tehnoloģijas, kas aizvietos iepriekšējās, lai būtu pozitīva klientu skaita dinamika.

Kuriem pakalpojumiem klientu skaits krītas?

Piemēram, virszemes televīzijā, fiksētās balss pakalpojumiem, jo šobrīd saziņa ir vairāk pārvērtusies par datu pārraidi. Ir arī skaidrs, ka pieprasījums pēc datu pārraides turpinās augt un investīcijas tīklu kapacitātē ir jāplāno laicīgi, jo mums jau šogad ir jāsāk izstrādāt risinājumi, ko klienti lietos 2025.gada beigās.

Kādas ir jūsu prognozes par datu pārraides apjomu pieaugumu nākamo gadu laikā?

Mēs domājam, ka nākamo trīs gadu laikā apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk. Protams, ir jāsaprot, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus.

Mēs esam stratēģiski pareizi veikuši investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ mēs salīdzinoši mierīgi skatāmies uz šīm tendencēm. Kapacitāte mums vēl ir, un mēs redzam, ka mēs pārskatāmā laikā spēsim pieprasījumu nodrošināt.

Mobilo sakaru operatori tagad sāk runāt par to, ka pamazām sāks atteikties no 2G un 3G tehnoloģijām. Jūs arī pārredzamā termiņā varētu atteikties no kādu tehnoloģiju izmantošanas?

Nu vairāk nekā piecus gadus pamazām pārejam no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma. Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ mūsu priekšrocība ir, ka mēs jau no 2017.gada optiskajos tīklos veicām ļoti apjomīgas investīcijas, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat ir jāatceras, ka mums ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem. Mēs redzam, ka pieprasījums būs arī nākotnē, jo tad sāks attīstīties nākotnes tīkli, būs daudz lielāks skaits bāzes staciju un katrai no bāzes stacijām būs jāspēj pārraidīt datus tālāk. Šeit mēs redzam diezgan lielas biznesa iespējas.

Kā ir ar optiskā tīkla pārklājuma paplašināšanu, jo vienmēr ir arī jautājums par lietotāju skaitu mazāk apdzīvotās vietās?

Mēs turpinām paplašināt optisko tīklu. Piemēram, pagājušā gada laikā mēs esam izbūvējuši tīklu uz 7000 mājsaimniecību, kas ir apmēram 20 mājsaimniecības katru dienu. Mēs turpinām attīstīt arī starppilsētu tīklu un sekojam līdzi gan datu pārraides apjomiem, kur ir lielāks pieprasījums. Tomēr, lai mēs tīklu būtiski uzlabotu un ietu kopsolī ar citu Eiropas valstu piedāvājumu, ir nepieciešamas arī papildu investīcijas no valsts. Piemēram, mēs pašlaik redzam ļoti apjomīgas valsts investīcijas Vācijā, Polijā un citās Eiropas Savienības valstīs, jo tādā veidā valsts kompensē tirgus nepilnības un nodrošina augstas kvalitātes tīklus arī vietās, kur ir mazāks iedzīvotāju blīvums. Lai arī mazāk apdzīvota vieta spētu ekonomiski attīstīties, vajag ne tikai labus ceļus, labus autobusus, labu skolu sasniedzamā attālumā, bet arī labu sakaru nodrošinājumu. Pasaule mainās, un attālinātais darbs jeb darbs no mājām arvien vairāk parādās dažādās profesijās. Taču tam ir viens priekšnosacījums – ir jābūt augstas kapacitātes datu pārraides iespējām. Būtiskā atšķirība fiksētajam sakaru tīklam ir tā, ka datu augšupielāde un lejupielāde būs praktiski simetriska. Mobilajiem sakaru tīkliem šis parametrs būtiski atšķiras, jo tur ir salīdzinoši augsta lejupielādes kapacitāte, bet augšupielāde jau ir izaicinājums un ātrumi atšķiras pat piecas vai astoņas reizes.

Kādi ir plāni par optisko tīklu izbūvi šogad un nākamajos gados?

Mēs domājam iet uz priekšu aptuveni tādā pašā ātrumā un šobrīd sekojam tam, vai un kādi atbalsta mehānismi būs pieejami no valsts puses tieši mazāk apdzīvotajām vietām.

Vēl viena lieta, pie kuras mēs strādājam kopā ar nozari un diskutējam ar Izglītības un zinātnes ministriju, – mums beidzot ir jābūt standartam skolu tehnoloģiskajam nodrošinājumam. Ir jābūt noteiktam, kādiem jābūt pieslēgumiem, kādiem jābūt iekšējiem tīkliem, un mums ir jānodrošina vienādas iespējas visiem mūsu bērniem neatkarīgi no viņu ģimeņu spējām nopirkt datoru vai planšeti. Ļoti pozitīvi vērtējam programmu “Dators katram skolēnam”, bet ar to nepietiek. Vajag arī augstas pieejamības tīklu katrā klasē un šos datorus vajag arī apkalpot, kā arī nodrošināt digitālos mācību materiālus kā atbalstu skolotājiem. Tas iet kopā ar visu izglītības reformu. Šobrīd mums ir standarti skolas solu augstumam, bet vai mums ir standarti, kādam jābūt IT nodrošinājumam visās skolās? Tādu nav.

Labs piemērs šajā ziņā ir bibliotēkas, kurās ir kultūras informācijas sistēma un kopējs risinājums visām bibliotēkām Latvijā. Skolās tā vēl nav un ir ļoti sadrumstalota situācija, jo katra pašvaldība atsevišķi izvēlas, kāds būs IT nodrošinājums, un praksē mēs redzam, ka situācijas ir ļoti dažādas.

Par atbalsta mehānismiem no valsts – jūs redzat, ka tāds tiek plānots? Piemēram, nebūs tā, ka Satiksmes ministrija tagad visus spēkus veltīs “Rail Baltica” projektam un sakariem naudas nepietiks?

Mēs zinām, ka ir paredzētas arī investīcijas sakariem. Jautājums, cik pārdomāti gan Satiksmes, gan citas ministrijas veido šos nosacījumus, pēc kuriem šīs investīcijas tirgus nepilnību novēršanai tiks veiktas. Proti, kādi būs kritēriji, kādi būs plānotie izbūves laiki un citas lietas. Mēs gan kā uzņēmums, gan kā LIKTA biedrs par šo runājam. Turklāt ir vairāki investīciju virzieni – gan Izglītības ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, gan Satiksmes ministrijai, bet ir jāpanāk, lai visas ministrijas strādā ātrāk un projekti tiek īstenoti uz saprotamiem, godīgiem, konkurējošiem nosacījumiem. Vēl viens svarīgs aspekts ir, lai tiek noteikti izmērāmi kritēriji, kuri ir jāsasniedz.

Proti, lai nav atkal kārtējais uz procesu orientētais projekts, bet ir arī kaut kāds konkrēts rezultāts?

Jā, lai ir uz rezultātu orientēts projekts, kurš tiek mērīts un nepieciešamības gadījumā tiek veiktas korekcijas. Piemēram, izmērāms mērķis ir, ka Latvijā kādā noteiktā periodā ir jāsagatavo 1000 programmētāji. Tas ir konkrēts mērķis, kas paredz veselu virkni darbību, sākot no matemātikas mācīšanas bērniem, no kvalitatīvām programmām jau no pirmās klases, tālāk jau gan profesionālās izglītības, gan augstskolu iesaisti. Un notiek jau ļoti labi projekti, piemēram, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti vidusskolas līmenī tiek palīdzēts gan ķīmijas, gan fizikas, gan matemātikas apguvē. Tādā veidā mēs radām skolēnus, kuri ir spējīgi spert nākamo soli un mācīties tehnoloģiski sarežģītākas lietas. Ja nav ielikts šis pamats, tad ir ļoti grūti kļūt par programmētāju.

Kā jums pagājušajā gadā ir veicies ar pakalpojumu eksportu?

Eksports pašlaik veido vairāk nekā 20% no apgrozījuma. Tostarp pieaugums tieši Ukrainā ir 35%, kas no vienas puses parāda mūsu spēju konkurēt starptautiski, no otras puses demonstrē to, ka Ukrainas ekonomika arī šajos, ļoti sarežģītajos, apstākļos ir dzīvotspējīga. Mēs nodrošinām gan datu izvietošanas pakalpojumus, gan kiberdrošību un citus tehnoloģiski sarežģītus pakalpojumus, lai klienti spētu koncentrēties uz savu galveno ekonomisko darbību, un mēs esam kā atbalsta funkcija, lai viņiem viss nepārtraukti darbotos.

Būtiska pārmaiņa pagājušā gada laikā bija tā, ka tagad mums ir pieejams datu centrs arī Dānijā. Mēs savu datu kopijas visādam gadījumam glabājam arī attālināti, lai mums būtu arī noturība pret dažādiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem. Mums ir droša infrastruktūra Latvijā ar ļoti moderniem risinājumiem, tomēr vienlaicīgi ir labi padomāt arī par rezerves kopiju glabāšanu.

Uz kurieni eksportējat pakalpojumus bez Ukrainas?

Mums ir apjomīgs būvniecības bizness Vācijā. Mēs palīdzam Vācijai nonākt vai vismaz tuvoties Latvijas līmenim optisko tīklu pieejamības ziņā. Ja Latvijā optiskie tīkli ir pieejami vairāk nekā 70% mājsaimniecību, tad Vācijā tie ir apmēram 15%. Tā ir būtiska atpalicība, un tieši šī iemesla dēļ Vācija šobrīd veic būtiskas investīcijas. Mēs redzam, ka arī citas valstis saņēmās. Tāpēc, ja kādreiz mums bija viens no ātrākajiem internetiem, tad tagad arī citas valstis turpina investēt, un mums ir svarīgi saglabāt savu konkurētspēju. Visu uzņēmumu līmenī ir jāturpina investīcijas, tostarp arī reģionos, būvējot pēdējās jūdzes tīklu ar Eiropas atbalstu, jo, ja nebūs sakaru pieslēgumu, tad tieši tāpat, ja nebūs ceļa vai skolu, šī reģiona attīstība būs bremzēta. Te mēs sagaidām arī daudz aktīvāku rīcību arī no pašvaldībām, ne tikai no valsts.

Un kā ir ar pašvaldībām?

Ļoti dažādi. Ir daži veiksmīgi piemēri, un mēs ceram, ka pārējie no viņiem mācīsies un būs daudz plašāka sakaru nozares attīstība dažādos Latvijas reģionos.

Ja turpinām par Ukrainu, tad daudziem vispār ir pārsteigums, ka šajos apstākļos jūs eksportējat pakalpojumus uz Ukrainu un tur par tiem arī maksā. Kādu jūs redzat tālāko attīstību Ukrainā, cerot, ka karš tomēr beigsies?

Sāksim ar to, ka 2022.gada 24.februāra naktī mēs sākām savu darbu ar balss sakaru atjaunošanu Ukrainai, jo viņu sakari Minskā “pazuda”. Mēs atjaunojām iespēju gan iedzīvotājiem sazināties savā starpā Ukrainā, gan ar pārējo pasauli. Pirmajā kara gadā mēs savus klientus Ukrainā apkalpojām bez maksas, dodot viņiem iespēju adaptēties jaunajai situācijai un ticot, ka viņi spēs atjaunot savu biznesa darbību, kas arī izdevās. Šobrīd izaugsme, ko redzam 2023.gadā, lielā mērā bija, pateicoties tam, ka viņus atbalstījām 2022.gadā. Mūsu investīcija Ukrainas izturības uzturēšanā bija diezgan apjomīga. Mēs kopā ar viņiem būsim, kā teica Valsts prezidents, līdz uzvarai.

Mēs Ukrainu redzam kā lielu iespēju, jo mums ir pieredze un zināšanas gan tīklu būvniecībā, gan robežu aizsardzības būvniecībā, lai mēs varētu turpināt nostiprināt savas pozīcijas šajā tirgū. Bet ne tikai. Mēs redzam, ka ar mediju risinājumiem mēs varam būt konkurētspējīgi arī Vācijā, Nīderlandē, Skandināvijas reģionā un citās valstīs. Tehnoloģiju pasaule nojauc ģeogrāfiskas robežas, mēs izmantojam risinājumus, kas ir ražoti otrā zemeslodes pusē, un mūsu risinājumus arī izmanto līdzīgā veidā. Mēs piedalāmies sacensībā, lai izdomātu labāko risinājumu, kurš ir efektīvāks un tehnoloģiski soli priekšā mūsu konkurentiem.

Vai jūs domājat arī par ieiešanu jaunos tirgos?

Mēs neizslēdzam tādu iespēju un novērojam situāciju. Piemēram, mēs piedāvājam video pārraides risinājumu, kuru var nopirkt jebkurš cilvēks uz zemeslodes ar kredītkarti un sākt to izmantot rītdien.

Cik datu centru jums pašlaik ir?

Seši Latvijā un viens Dānijā. Tostarp visi Ukrainas klienti tiek apkalpoti Rīgā. Mēs plānojam būvēt nākamo jaunākās paaudzes datu centru, jo mēs redzam pēc tā augstu pieprasījumu, kā arī apsveram iespēju vēl turpināt attīstību šajā virzienā, jo šis ir ilgtermiņa bizness. Datu centrs no idejas līdz gatavībai top apmēram divu gadu laikā, un ir daudz aspektu, kas ir jāizvērtē. Tostarp ir jāizvērtē tehnoloģijas, kuras arī ļoti strauji attīstās, un ir jābūt elastīgai pieejai. “Tet” jaunajā datu centrā būs gan viszemākais enerģijas patēriņš, gan siltuma atdošana siltumapgādes uzņēmumiem, gan arī zaļās enerģijas ražošana un, protams, augstākie drošības standarti.

Kāds pašlaik ir pieprasījums pēc datu centru pakalpojumiem? Pieaug uzņēmumu vēlme nevis pašiem uzturēt serverus, bet pārnest savus datus uz šādiem centriem?

Pieprasījums aug diezgan strauji. Mākoņpakalpojumu klientu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%. Klienti mācās un novērtē šo profesionālo pakalpojumu priekšrocību, tādēļ mēs sagaidām, ka attīstība nākamajos trijos gados būs par kārtu straujāka. Mēs arī piedāvāsim jaunus kiberdrošības risinājumus gan biznesa klientiem, gan privātajiem klientiem. Pēc tiem ir un būs augsts pieprasījums.

Jūsu datu centru klientu vidū ir arī starptautiski uzņēmumi. Kā situācija ir mainījusies pēc kara sākuma Ukrainā? Piemēram, tiek minēts, ka valstīm, kas ir Krievijas pierobežā, pašlaik ir grūtāk piesaistīt investorus. Vai datu glabāšanas pakalpojumus arī pašlaik drīzāk neizvēlas Vācijā vai citās valstīs, kas ir tālāk no šīs zonas?

Šis, protams, ir aspekts, ko jāņem vērā. Tomēr mēs vienmēr atceramies, ka mēs esam NATO dalībvalsts, un mēs uzskatām, ka NATO pasargā arī mūsu infrastruktūru un tādēļ šeit ir droši. Tāpat, kā jau es minēju, mēs varam ērti izvietot un izplatīt savus risinājumus no dažādām vietām pasaulē, svarīgākais ir, ka tie ir ražoti Latvijā, izveidoti ar mūsu zināšanām un audzē mūsu ekonomiku.

Ja runājam par dažādajiem “Tet” darbības virzieniem, tad no dažām amatpersonām ir izskanējis, ka “Citrus Solutions” kā būvniecības uzņēmums no “Tet” būtu jānodala. Kā jūs uz šādām idejām skatāties?

Mēs uz “Citrus Solutions” skatāmies kā uz vienu no mūsu veiksmes stāstiem, jo no 2005.gada, kad šis uzņēmums tika nodibināts, viņš no izmaksu pozīcijas ir pārvērties par būtiskus ieņēmumus ģenerējošu biznesu. “Citrus Solutions” apgrozījums pagājušajā gadā bija vairāk nekā 66 miljoni eiro, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2022.gadā. Līdz ar to mēs redzam, ka uzņēmums aug, attīstās un, neatlaidīgi strādājot, ir kļuvis par vienu no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem nozarē gan ar unikālām kompetencēm, gan arī ar visām nepieciešamajām sertifikācijām, lai būvētu stratēģiskus objektus. Tā ir ne tikai robeža, bet arī Liepājas cietums un citi objekti, kurus mēs nevaram publiski pieminēt. Jautājums, kā šo aktīvu pārvaldīt nākotnē, ir akcionāru kompetencē. Mūsu menedžmenta galvenais uzdevums ir nodrošināt labu un stabilu uzņēmuma attīstību.

Ik pa laikam izskan arī jautājums par “Tet” un “Latvijas mobilā telefona” (LMT) akciju kotēšanu biržā. Ekonomikas ministrijā pauda, ka pirms lēmumu pieņemšanas grib saņemt neatkarīgu pētījumu, kā labāk rīkoties ar “Tet” un LMT. Vai pētījums jau ir sācies?

Jā, pētījums ir sācies.

Mēs biržu redzam kā vienu no iespējamajiem instrumentiem gan investīciju piesaistē, gan tālākā attīstībā. Šobrīd mēs esam ļoti stabilā finanšu situācijā un varam aizņemties no bankām. Tomēr vienlaicīgi jāsaka, ka ir arī gudri domāt vairākus gadus uz priekšu un paredzēt arī citas attīstības iespējas. Kopumā mēs atbalstām Finanšu ministrijas viedokli, ka Latvijā ir nepieciešama straujāka kapitāla tirgus izaugsme un attīstība, kas kopumā ietekmēs pozitīvi visu ekonomisko attīstību. Tas ir acīm redzami.

Vai “Tet” būs nepieciešamība pēc trīs gadiem emitēt obligācijas? Mēs šo iespēju paturam prātā, un tāpēc arī labāk būt gataviem šādam risinājumam. Ja runājam par akciju kotēšanu biržā, tad “Tet” no sākuma ir jākļūst no SIA par akciju sabiedrību, un arī tam ir jāsāk gatavoties laikus, jo tas ne vienmēr ir ļoti ātri realizējams process, un tādēļ par to ir jāpadomā jau šodien.

Kā jūs pašlaik vērtējat konkurenci?

Konkurenci kopumā vērtējam pozitīvi, jo tā ļoti labi motivē atrast jaunus risinājumus, turpināt attīstīties un saglabāt sevi labā formā. Bet vienlaicīgi mēs to vērtējam kā pārsteidzoši negodīgu un esam izbrīnīti par to, ka Latvijas Republikā gadiem tiek pieļauti gan nelegālie tīkli, gan nepietiekams darbs ar pirātiskā satura apkarošanu. Dienas beigās tas padara Latviju ievainojamāku arī pret kiberdrošības pārkāpumiem. Sadrumstalotība un nepietiekamā kontrole ir jautājums, ko mēs aicinām atbildīgās iestādes daudz aktīvāk vērtēt un pieņemt lēmumus.

Jums ir arī aplēses, cik liela datu pārraide pašlaik notiek pa nelegāliem tīkliem?

Ir orientējoši pieņēmumi. Visdrīzāk mēs runājam par vairākiem desmitiem miljonu eiro, ko valsts katru gadu zaudē nodokļos, arī dividendēs no sev piederošajiem nozares uzņēmumiem, un kas kopumā negatīvi ietekmē mūsu ekonomiku. Tā ir būtiska ēnu ekonomikas sastāvdaļa.

Kas ir galvenie spēlētāji šajā ēnu ekonomikas sadaļā? Tās joprojām ir “kāpņu telpu” interneta kompānijas, vai nu jau nelegālais tirgus ir pārveidojies?

“Kāpņu telpu” interneta kompānijas ir ieguvušas jaunus akcionārus.

Mūsuprāt, faktiski nekas nav darīts jautājumā par nelegālu tīklu izbūvi. Mēs varam iziet uz jebkuras Rīgas ielas, palūkoties augšup un ieraudzīt faktisko situāciju. Tas gan bojā pilsētas vidi, gan ir līdzvērtīgi tam, ja uz katra stūra tirgotu nelegālo alkoholu un cigaretes. Tie ir zaudējumi ekonomikai, tie ir būtiski apdraudējumi kopējai infrastruktūras drošībai, jo neviens nezina, no kurienes tie tīkli nāk, pie kā ir pieslēgti un vai X stundā šajos tīklos tiks pārraidīta Latvijas Republikas prezidenta uzruna vai arī kaut kas cits. Pār šādu stratēģisku nozari ir jābūt valsts kontrolei.

Par tiem pašiem nelegāli ierīkotajiem gaisa tīkliem tiek runāts gadiem. Tātad jūs nekādus uzlabojumus neredzat?

Diemžēl nav nekāda progresa. Tā ir realitāte.

Mūsuprāt, ir pēdējais brīdis atbildīgajām iestādēm to saprast un ir jāsāk rīkoties, jo likumdošanas bāze ir. Jā, ir jābūt konkurencei, bet vienlaicīgi valstij ir jānodrošina, ka tā ir godīga. Nevar būt tā, ka mums un LMT ir jāizstrādā projekti, jāsaskaņo rakšanas darbi, jāizvieto ceļa zīmes, jāatjauno bruģis, zālājs un tā tālāk, bet blakus kvartālā brutāli tiek pārkāpti gan visi regulējumi, gan ēku īpašnieku tiesības.

Pietrūkst gan Rīgas domes, gan plašākas valsts dažādu atbildīgo institūciju izpratnes par šo nekontrolēto tīklu negatīvo ietekmi uz valsts kopējo drošību. Mēs ceram, ka šajā jomā būs ļoti ātrs progress un arī šī kritiski svarīgā infrastruktūra tiks sakārtota, jo X stundā mums visi tīkli būs kritiski.

Tātad te atkal redzam veco labo situāciju, ka likumus un Ministru kabineta noteikumus pieņemam un ar to viss arī beidzas, jo formāli viss it kā ir kārtībā, bet kas realitātē notiek uz ielas, nav svarīgi.

No 2005.gada Rīgas vēsturiskajā centrā nedrīkst atrasties gaisvadu tīkli. Paskatieties vēsturiskajā centrā un jūs ieraudzīsiet faktisko situāciju. Īstenībā tas pats attiecas uz Pļavniekiem, Purvciemu vai Teiku un daudzām citām teritorijām. Te nav runa tikai par Rīgu, šis ir kopējs jautājums par visu Latvijas infrastruktūru visās pilsētās.

Vēl viens aspekts, kas ir jāpiemin un ko mēs redzam Ukrainā, – pazemes infrastruktūra ir daudz stabilāka, daudz drošāka un daudz izturīgāka pret dažādiem tur esošiem apstākļiem.

Vēl viena “Tet” darbības joma ir elektrības tirdzniecība. Kā ar to sekmējas?

Ļoti labi, un mēs priecājamies par to, ka pērn uzvarējām “Sadales tīkla” konkursā par pēdējo garantēto piegādi. Esam ļoti konkurētspējīgi ar cenām, un klientu skaits pieaug. Šobrīd, stabilizējoties elektrības cenām, situācija ir kļuvusi arī daudz prognozējamāka nekā iepriekš.

Kādu jūs lēšat savu tirgus daļu?

Tā ir virs 10%.

Jūs ne tikai piedāvājat TV kā platformu, bet arī radāt saturu. Kādi ir jūsu līdzšinējie secinājumi un nākotnes idejas, jo, piemēram, ja mēs skatāmies uz skatīšanās reitingiem, tad jūsu programmām tie nav īpaši lieli?

Mūsu programmām, starp citu, reitingi aug par apmēram 20% gadā. Vienlaicīgi mēs redzam augstu pieprasījumu pēc vietējā satura, jo mēs konkurējam ne tikai Latvijā, mēs konkurējam arī ar “HBO”, “Disney Plus” un “Netflix”. Un mums ir veiksmes stāsti. Piemēram, seriāls “Nelūgtie viesi” ir šī gada absolūtais rekords mūsu satura vēsturē pēc klientu pieprasījuma. Mēs, protams, mērām, cik noskatās katru sēriju, un redzam datu plūsmas pieaugumu, kad publicējam jaunu saturu.

Vienlaikus liela prioritāte ir veidot izglītojošu saturu – tāds ir gan raidījums skolēniem “Zinātne vai maģija”, gan bērniem “Mazā Mula” un “Emī un Rū”. Šie ir ļoti veiksmīgi piemēri, kas ne tikai izklaidē, bet arī vienlaicīgi izglīto bērnus, un pēc tā ir ļoti augsts pieprasījums. Tādēļ šo virzienu mēs noteikti turpināsim.

Kad izveidojāt “8TV” bija arī lielas diskusijas par ziņām. Kas tālāk notiks ar ziņu raidījumu veidošanu?

Ļoti veiksmīgi attīstās mūsu projekts “Ziņneši”, kurš, mūsuprāt, ļoti interesantā veidā spēj pasniegt ziņas. Mēs esam trāpījuši ar pareizajiem cilvēkiem, pareizo koncepciju un pareizo pieeju, un “Ziņneši” pamazām sāk arvien aktīvāk ieņemt savu vietu Latvijas informatīvajā telpā. Mēs turpināsim šo virzienu attīstīt.

Kā ar krievu valodu?

Mums ir kanāls arī krievu valodā, un, mūsuprāt, ir svarīgi turpināt sasniegt arī šo auditoriju ar vērtīgu un visiem normatīviem atbilstošu saturu. Tas ir virziens, kuru mēs saglabāsim, ievērojot visus apraides nosacījumus, un ceram, ka uzraugošās iestādes nodrošinās, ka to dara arī visi pārējie.

Te ir milzīgs jautājums par dažāda satura pieejamību globālajās platformās un to, vai to ir iespējams kontrolēt, kādi ir sociālo tīklu kanāli un kā tie sasniedz auditoriju. Tas jau ir ļoti komplekss un sarežģīts jautājums. Pilnīga blokāde īsti nav iespējama, un to ir pierādījušas daudzas citas pasaules valstis. Tādēļ te ir jāatrod līdzsvars.

Kāda pašlaik situācija ir ar darbaspēka pieejamību?

Protams, ir izaicinājumi. Tādēļ mums ir jāspēj piedāvāt gan konkurētspējīgi nosacījumi, gan arī interesants darba saturs, kas kļūst arvien svarīgāks, gan darba vide, lai mēs spētu piesaistīt Latvijas labākos talantus. Tādēļ mēs priecājamies par to, ka mums ir izaugsme, un 2023.gadā mēs bijām 8.vietā “CV Online” darba devēju topā. Mēs piesaistām ar labu darba vidi, ar izciliem un valsts nozīmes projektiem, ar starptautiskiem projektiem, ar modernākajām tehnoloģijām, un mēs ticam, ka katrs cilvēks, tostarp arī izpilddirektors, nākot uz darbu, katru dienu iemācās kaut ko jaunu.

LIKTA dati rāda, cik liels ir IT speciālistu iztrūkums Latvijā. To pašu redzat arī savā uzņēmumā?

Jā, ir deficīts, kas ir radies iepriekšējos periodos, kad izglītības sistēma nepietiekami labi mācīja bērniem STEM priekšmetus. Tādēļ mēs ar to saskaramies. Bet jāsaka arī tas, ka šobrīd ļoti aktīvi strādā tādi projekti kā, piemēram, “Riga Techgirls”, kuru mēs arī atbalstām un tādā veidā piedalāmies procesā, kad dažādu citu profesiju pārstāvji pārkvalificējas darbam ar tehnoloģijām. Tā ir tendence, kas redzama gan Latvijā, gan visā pasaulē. Mums ir jāaizpilda šis deficīts, jo pieprasījums pēc darbaspēka būs, mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju attīstība radīs pieprasījumu pēc jaunām amata vietām, pēc jaunām profesijām. Darbs būs interesantāks, citādāks, un tam ir jāsāk gatavoties jau šodien.

Foto: Publicitātes foto