Viena no aizsargu apmācību sastāvdaļām kopš 20. gadsimta 20. gadu vidus bija fiziskās nodarbības, kas kļuva par pamatu aizsargu sporta attīstībai.
Viena no aizsargu apmācību sastāvdaļām kopš 20. gadsimta 20. gadu vidus bija fiziskās nodarbības, kas kļuva par pamatu aizsargu sporta attīstībai.
Piesaista skolu jaunatni
20. gadsimta 20. gadu vidū un otrajā pusē Bauskas apriņķī darbojās vairākas sporta organizācijas un biedrības. Piemēram, Latvijas Vanagu organizācijas Bauskas Vanagu pulks, skautu un gaidu sporta sekcijas, sociāldemokrātu jaunatnes sporta organizācija “S.S.S.”, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sporta klubs, sporta biedrības “Krauze” Bauskas apriņķa nodaļa ar struktūrvienībām apriņķa pagastos u. c.
Sporta aktivitātes izvērsa arī Bauskas aizsargu pulka aizsargi, bet par organizētu aizsargu sporta attīstību var uzskatīt 20. gadu beigas un 30. gadu sākumu, kad aizsargu pulkos tika izveidots fiziskās audzināšanas instruktora amats. Tas tika darīts, lai Latvijas Aizsargu organizācijai (LAO) piesaistītu skolu jaunatni.
1931. gadā par Bauskas aizsargu pulka fiziskās audzināšanas un sporta instruktoru tika iecelts skolotājs Andrejs Strazdiņš. Viņš tā paša gada nogalē no Bauskas pilsētas skolu 20 audzēkņiem izveidoja pirmo sportistu pulciņu. Vēlāk līdzīgi sportistu pulciņi bija gandrīz visu pagastu aizsargu nodaļās. Šo pulciņu dalībnieki bija 14 – 21 gadu veci jaunieši.
30. gadu beigās aizsargu sporta pulciņi kļuva par jaunsargu vienībām, kuru dalībnieki kā militarizētas organizācijas biedri valkāja formas tērpus. Šo pulciņu, vēlāk jaunsargu, vadītāji pagastos kļuva par galvenajiem sporta dzīves organizētājiem. Bieži tika rīkotas sporta pulciņu sacensības futbolā, volejbolā, vingrošanā, vieglatlētikā, šahā, galda tenisā, novusā u. c. Bija arī sacīkstes starp dažādām sporta organizācijām un biedrībām. Piemēram, 1933. gada 20. augustā Īslīces pagasta Ziedoņa dārzkopības skolas parkā notika apriņķa aizsargu, ugunsdzēsēju, skautu un sporta biedrības “Krauze” sportistu sacensības.
Prezidents ziedo stadiona izveidei
30. gadu sākumā par nozīmīgu aizsargu sabiedriski kulturālo sarīkojumu sastāvdaļu kļuva aizsargu sporta svētki. 1933. gada 2. jūlijā Pilskalna parkā notika 1. Bauskas aizsargu sporta svētki. Tajos piedalījās 90 sportistu no pagastu aizsargu nodaļu sporta pulciņiem.
Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma tautas sporta attīstības veicināšanā, tāpat kā sabiedriski kulturālo aktivitāšu jomā, aizsargi ieguva monopolizētu stāvokli. Proti, autoritārā režīma laikā tika apturēta vairāku sporta biedrību un organizāciju darbība, to biedri vairumā gadījumu iesaistījās aizsargu sportistu rindās. 1934. un 1935. gadā tika veidoti aizsargu pulku sporta klubi ar sporta veidu nodaļām. Līdzīgi darbojās gan armijas, gan policijas sporta klubi. Tie bija domāti profesionālu sportistu piesaistīšanai dalībai valsts meistarsacīkstēs dažādos sporta veidos.
Bauskas aizsargu sporta klubs tika izveidots 1935. gada februārī. Tajā bija 98 aizsargu sportisti. Pagastu aizsargu nodaļu sporta pulciņi turpināja veicināt lauku jaunatnes iesaistīšanos fiziskās audzināšanas un sporta nodarbībās.
Daudz tika darīts sporta infrastruktūras radīšanā. 1935. un 1936. gada ziemā pēc Bauskas aizsargu sporta kluba iniciatīvas pilsētā ierīkoja slidotavu, bet no 1936. līdz 1938. gadam pabeidza Bauskas stadionu, ko sāka celt 1932. gadā. Tā izveidei 2000 latu mūsu pilsētas apmeklējuma laikā – 1938. gada 3. jūnijā – ziedoja Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 1938. gadā stadions tika pabeigts. 3. un 4. septembrī tur pirmo reizi notika Zemgales apgabala aizsargu meistarsacīkstes vieglatlētikā.
Iecienītākie – futbols un vieglatlētika
30. gadu vidū Bauskas aizsargu pulka sportistu iecienītākie sporta veidi, kuros tika gūti labi rezultāti, bija futbols un vieglatlētika. Bauskas aizsargu pulkā futbola komanda bija izveidota jau 20. gadu vidū. Tā ar mainīgām sekmēm piedalījās dažādās sacensībās. Kopš 1936. gada regulāri notika aizsargu meistarsacīkstes futbolā. Augstākais Bauskas aizsargu pulka sporta kluba futbola komandas panākums bija 1937. gadā izcīnītais LAO meistarsacīkšu uzvarētāju tituls. Finālspēlē 1937. gada 22. augustā baušķenieki – A. Strazdiņš, V. Peteronis, K. Dālderis, A. Striguns, A. Kalniņš, J. Siliņš, V. Paušs, A. Boķis, A. Baumanis, J. Mūrnieks un J. Geruckis – ar rezultātu 3:2 uzvarēja Cēsu aizsargu pulka sporta kluba komandu.
Baušķenieki aizvadīja arī daudz draudzības spēļu un piedalījās dažādos futbola turnīros. Par rezultātiem un spēļu gaitu tā laika presē ir dažādas atsauksmes. Piemēram, 1936. gadā pēc vairākām neveiksmīgām spēlēm laikrakstā “Bauskas Vēstnesis” varam lasīt: “(..) vērojot baušķenieku spēles, rodas iespaids, ka futbols Bauskā piedzīvo savu krīzi.” Savukārt par kaislībām futbola laukumā 1937. un 1939. gadā var spriest pēc šādām publikācijām: “(..) A. Kalniņam lauzta kāja, V. Peteronim izsisti divi zobi”, “(..) Zemgales apgabala aizsargu meistarsacīkšu spēle starp Bauskas un Jelgavas aizsargu komandām tika pārtraukta, jo laukumā izcēlās jukas un kautiņš.”
Panākumus 30. gados Bauskas aizsargi guva arī vieglatlētikas sacensībās. Vairāki sportisti regulāri izcīnīja godalgotas vietas aizsargu meistarsacīkstēs dažādās disciplīnās. Labākie Zemgales apgabala aizsargu meistarsacīkšu dalībnieki ieguva tiesības startēt Latvijas aizsargu meistarsacīkstēs. Bauskas apriņķa aizsargu sportistiem veiksmīgākais starts izdevās 4. Latvijas aizsargu meistarsacīkstēs 1938. gadā, kad godalgotās vietas atsevišķās disciplīnās izcīnīja baušķenieki A. Boķis, K. Bariss un A. Kugrēns, bet 4×100 m stafetē Bauskas aizsargu sporta kluba komanda ieguva 2. vietu.
Aizsargu sporta sastāvdaļa 30. gados bija arī tautiskās dejas. Bauskas aizsargu pulkā kopš 1935. gada tās mācīja pulka fiziskās audzināšanas instruktore Z. Jaspere-Podniece. 1937. gada 5. un 6. jūnijā Rīgā notika 1. Latvijas aizsargu sporta un tautisko deju svētki. Bauskas aizsargu pulku tajos pārstāvēja desmit vieglatlētu, 30 vingrotāju un 32 tautisko deju dejotāji (16 pāru). Tautisko deju konkursā baušķenieki ieguva 3. vietu, bet etnogrāfisko tautas tērpu skatē Z. Jaspere-Podniece tika godalgota kā lieliska Zemgales etnogrāfijas pazinēja.
1934. gadā Bauskā grupa aizsargu, planierisma entuziasti, izveidoja lidotāju planieristu grupu, kas dažādos svētkos rādīja paraugdemonstrējumus ar pašu konstruētiem planieriem. Bauskas aizsargu riteņbraucēji piedalījās tolaik populārajos vienības velobraucienos.
Taurkalnietis pasaules meistarsacīkstēs
Īpaši jāmin sacīkstes dažādās šaušanas un jāšanas disciplīnās, kā arī slēpošanā. Taču gan slēpošanas, gan šaušanas sacīkstes, kā arī sacensības jāšanā LAO tolaik tika uzskatītas par obligātām militārās apmācības, nevis sporta sastāvdaļām (par to citā publikācijā). Pieminēšanas vērts ir fakts, ka LAO šaušanas sacīkšu uzvarētāji bija labākie Latvijā un veidoja valsts vienības kodolu starptautiskām sacensībām.
Starp tiem bija arī Bauskas aizsargu pulka 2. bataljona komandiera adjutants Eduards Priedītis no Taurkalnes. Viņš 1937. gadā Latvijas valsts izlases sastāvā startēja pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos (Somijā) un komandu sacīkstē ātršaušanā ar pistoli pārī ar vienu no vislabākajiem LAO un Latvijas šaušanas meistariem, Jelgavas aizsargu pulka Tērvetes nodaļas aizsargu Žani Butku, izcīnīja 4. vietu. E. Priedītis Latvijas valsts izlases sastāvā pasaules meistarsacīkstēs Lucernā (Šveicē) startēja arī 1939. gadā un ieguva 7. vietu. E. Priedīša, Taurkalnes mežniecības mežziņa, panākumi sportā lielā mērā bija LAO spor ta veicināšanas politikas rezultāts.
LAO vadības plānveidīgais darbs un organizācijas teritoriālais uzbūves princips ļāva atrast talantīgus un meistarīgus sportistus ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Tas bija lielākais LAO panākums sporta veicināšanā neatkarīgās Latvijas laikā līdz 1940. gadam.
