Pirmais latviešu laikraksts – Jelgavā iznākošās «Latviešu Avīzes» – sniedz gan vēsturisku informāciju par mūsu puses norisēm, gan izraisa smaidu par toreizējo rakstīšanas stilu un valodu. Šoreiz – par publicēto 1869. gada pirmajā pusē.
Pirmais latviešu laikraksts – Jelgavā iznākošās “Latviešu Avīzes” – sniedz gan vēsturisku informāciju par mūsu puses norisēm, gan izraisa smaidu par toreizējo rakstīšanas stilu un valodu. Šoreiz – par publicēto 1869. gada pirmajā pusē.
Darbojas blēži un viltnieki
“No Bārbeles pusses, Bauskas apriņķī, 12. februārī. Tādu ziemu, kāda šī, vecci cilvēki nevarrot atminnēties, jo pie mums šoziem jau bija tādas dienas, kur zemme tā bij atlaidusies, ka it labbi varrēja art, un 28. januārī mūsu mācītājmuižas rentnieks lielus zemmes gabbalus it labbi varreja uzart. Laj Dievs arrī dod drīz siltu pavassari, jo ļautiņiem ļoti maz barrības, un daž jau taggad gandrīz visu barrību sabarrot beidzis. Zādzības un laupīšanas tik bieži notiek, ka neviens saimnieks vairs naktī mājas bez vaktēšanas nedrīkst atstāt; bet blēži atkal tik mannīgi, ka ar vissu vaktēšanu tomēr nopassē brīdi, ielaužas un izlaupa klētis.
No B. pusses dziržam šādu stiķķi: naktī pie vienām mājām, kur vaktnieks nomodā apkārt staigājis, 2 vīri piebraukuši un izlūguši jeb izvīluši to vaktnieku, iznākt aiz vārtiem un parādīt uz to un to krogu tiešam ceļļu, kur aizbraukt. Kamēr nu vaktnieks tam vienam vīram to ceļļu aiz vārtiem rādījis, un teicis kur jābrauc, tamēr tas otrs vīrs tam vaktniekam no mugguras it ātri maisu galvā uzmaucis un aizliedzis, lai nebrēc, tad to ielikkuši rattos un gabbalu paveduši. Pēc vaktnieku palaiduši vaļļā, un kad nu šis atnācis mājās, tad atraddis klētis uzlauztas un skaidri tīras izlaupītas.”
Bīstami gulēt klētī
“No V. puses atkal teic šādu notikkumu: meita gullējusi nakti klētī. Te pienākuši divi vīri pie durvīm un saukuši meitu pie vārda, laj laižot iekšā. Šī laikam domādama, ka tai kādi brūtgani atnākuši, tās durvis arrī atšāvusi. Tad iegājuši tie tēviņi iekšā, meitu sasējuši un krietni piesittuši, tad uzlauzuši skappi, izņēmuši vienam puisim līdz 60 rub. naudas, un tad aizgājuši projām, atstādami meitu sasietu un piesistu bez atjēgas guļļot. Meita tos tēviņus neesot pazinnusi. – Redz kādi mīļākie!”
“No Bauskas pusses tannī 9. februārī. Laj runnā ko runnādami, tā valloda arvienu iznāk uz to sliktu ziemu un uz to trūcību pie ļaudīm. Dievszinn, vaj pie mums arrī kad tāds ziemas laiks irr bijis, kāds šogad; jo pat labbi padzīvojuši cilvēki neatminnās, ka tādu būtu redzējuši. (..) Tā tukšība pie ļaudīm rodās arvien lielāka. Nabagu pulks paliek jo lielāks, un ne vien uzauguši cilvēki iet apkārt nabagodami, bet arrī 8, 9 gaddu vecci bērni – vieni pat! Kad taggad mūsu pussē gandrīz ikkatrs saimnieks savas mājas par nakti liek apvaktēt, tad tās zādzības gan irr mitējušās.”
Grūti iztikt bez tiltiem
“No Bauskas. Ko mūsu tēvu tēvi vēl nau redzējuši, to mēs ar Dieva palīgu drīz piedzīvosim, proti: pie Bauskas pilsēta pār abbām uppēm tiltus. Lassītājiem pirms jāzinn, ka tik no dienviddus pusses varr iebraukt Bauskā iekšā, bez kā nebūtu jātiek papriekš uppei pāri; jo rīta pussē Mēmeluppe un vakkara pussē Mūse ir priekšā, kas abbas uz Bauskas ziemeļa pussi, pie veccās pils savienojās par vienu uppi, ko nu par “Lielupi” sauc. Līdz šim visiem pārupniekiem Bauskā braucot pavassarās un vēlos ruddeņos bij un vēl irr jāceļļās uppēs pāri ar bāni (plostu, kam 2 laivas apakšā); tikai Mūsē vassarā brauc cauri, bet Mēmelē ir vassarā jāceļļās ar plostu.
Un ko tu domā, lassītājs, par pāri gaddu mēs brauksim varrbūt abbām uppēm pāri pa tiltiem, ko uz mūsu cienīta un mīļota pilskunga, barona fon Kleist lūgšanu, valdība liks būvēt par atlikkušu gubernijas prestandu (nodevu – R. Ā.) naudu. Pār Mūsi būšot būt pastāvīgs dzelz tilts un pār Mēmeli tāds koka tilts uz ūdeņa, kāds taggad pie Rīgas pār Daugavu. Taggad tā lieta vēl tik irr nodota mācītiem meistariem, pārgudrot, kā un kurrā vietā vislabbāk tie tilti būvējami. Šoreiz tikdaudz par šo lietu; kad kas jau būs redzams, tad dosim skaidrākas ziņņas.”
Cieš no dabas kaprīzēm
“No Bauskas puses 17. mai. Līdz šim pie mums tāds pavassaras laiks irr bijis, kādu priekš labbības un cittu stādu augšanas un izdevības labbāku nemaz nevarram gribbēt: gandrīz ikdienas lietus līst un saule spīd, un pērkons allaž izskaidro gaisu no nelabbiem tvaikiem. Laj gan tas pārvarri auksts ziemeļa vējš un tas puspēdu dziļš sniegs, kas abbi par Lieldienām nedomājot mums uzbruka, rudzus un kviešus, ir uz pļavām zāli augšanā pavissam apturēja, – tomēr taggad pļavas ar smukki biezu un garru zāli ir apklātas, kvieši vietām tik biezi un kupli ir noauguši, ka tie ar izkapti bij jānokappā, laj bez laika nesakristu veldēs, un rudziem jau 11. mai vārpas izšāvās ārā, un tie taggad sniedz cilvēkam līdz krūtīm. (..)
Pie tāda jauka laika vissi to vassarāja sēšanu dikti steidz, un daži ir miežus jau beiguši apsēt. Viss, kas no vassarāja jau uznācis, smukki zaļļo. Arri varram cerrēt, ka šis gads būs baggāts ar koku augļiem; jo ābeles, bumbieres, ķiršas un citti augļukoki labbā laikā un dikti pilni noziedēja. Uppēs šo pavassaru bij aplam maz ūdeņa: ka no Taurkalnu, Kurmenes, Zalves un no cittiem Augškurzemes mežiem līdz Lieluppei neviena plosta baļķu un nevienas pagalles malkas neatnāca. Tikpat pašā Bauskas pilsētā, kā ir visapkārt uz zemmēm, ļoti daudz ļaužu sirgst ar karsoni, massalām, drudzi, vissādiem izsittumiem un ar dažām cittām slimmībām, un arī daudzi (visvairāk Bauskā nabagi žīdi) nomirst. Par ziemu tie nelieši zirguzagļi mūsu pussē bij likkušies mierā; bet līdz ar to silto laiku arī šie nu atkal irr cēlušies kājās, savu bezdievīgu darbu še un te strādādami.”
Balle pie lielkunga
“Bornsmindes muiža Bauskas apgabbalā, piederr Šeppiņķgu lielkungu familijai. Majorāts – muiža būdama, tā tik varr tapt mantota no kāda tās pašas suggas vīrišķa. Kad nu priekš kādiem gaddiem Bornsmindes lielskungs un vēlāku šim dēls nomirra, tad muiža nāca nelaiķa lielkunga tēva brāļa īpašumā. Šis papriekšu Krievuvalsts karrapulkos bij uzdienējis par ģenerāli, bet nu vecs vīrs būdams, no dienesta atkāpies un 10 gaddus no vietas Parīzē dzīvojis.
Cetturdienā priekš Vassarsvētkiem viņš atbrauca uz Bornsmindi, un pagasts to ar lielu godu saņēma. Trīs goda vārti bija taisīti, vakkarā vis muižas placcis ar jaukām uggunīm pušķots un pagastskolas bērni uzdziedāja lielkungam jauku dziesmiņu. – 21. junī lielskungs vissam pagastam, kur 40 mājas ar trim mazākām muiželēm, deva balli. Ēst un dzert bija diezgan, prieku un daždažādu izlustēšanos arrī netrūka. Dancoja un priecājās līdz vēlai naktij.
Kad 79 gaddus veccu lielkungu, uz pušķota krēsla sēdinātu, uzcēla uz augšu, tad laimes vēlēšana nenāca tik vien no pagasta locekļu muttes, bet no pašas sirdspilnības. Varr redzēt, ka mīlestība šo lielkungu cilti savieno ar pagastu, un mēs arrī cittādi nevarram, kā tik vēlēties, laj Dievs šo sirmu galviņu uztur pagastam par labklāšanu un cittiem lielkungiem par labbu priekšzīmi!”
Daži tā laika sludinājumi
– “Pēc tam, kad nupat irr tas pirmais kuģģa lādiņš (krava – R. Ā.) ar tiem pazīstamiem un jau daudz gaddus izprovētiem skunstīgiem sūdiem (Superfosfāt) iz tā engelišu (an gļu – R. Ā.) fabrīķa atnācis, irr tie paši taggadīn apakšrakstītā kantorī atkal dabujami.”
– “Kviešu bīdelētājiem top zinams darrīts, ka ittin labbi kvieši, iekš salmiem žāvēti, irr pārdodami Jumpravmuižā pie Bauskas; tās proves irr arrī Viskālmuižā pie Jelgavas, redzemas, kur arrī to andeli varr notaisīt.”
– “D. Anson Derpel-Mēmelmuižā, netāļ no Bauskas, kur Jelgavas un Rīgas lielceļš kopā saiet, taisa jaunmodes Adlerarklus no kaltas dzlzes vissādā lielumā par vislētāku maksu.”
– “Rundāles pilskrogs irr no Jurģiem uz 8 gaddiem uz renti dabonams. Tamdēļ jāpiemeldās Jumpravmuižā pie Bauskas.”
– “Viens precēts vaggare, spēka gaddos, varr no Jurģiem vietu dabūt. Tamdēļ jāpiemeldās Jumpravmuižā pie Bauskas.”
– “No Bauskas kroņa pagasta tiesas caur šo sluddināšanu vissi tie, kam pie šīs tiesas nauda jeb naudas papīri nolikti, top uzaicināti, ar savām kvittancēm divi mēnešu starpā un visvēlāk līdz 15. mai š. g., kas par to vienīgu izslēgšanas termiņu nolikts, šeit meldēties, ar to piekodināšanu, ka vē lāk neviens vairs netaps klausīts.”
– “Viena labba saprātīga saimniece ar labām parādīšanām (rekomendācijām – R. Ā.) varr dienestu dabbūt; tamdēļ jāpieteicās Jumpravmuižā pie Bauskas.
