Apmēram simt darbinieku atbrīvos kokapstrādes SIA «Bērzkalni» Īslīces pagastā nākamā gada 1. janvārī.
Apmēram simt darbinieku atbrīvos kokapstrādes SIA “Bērzkalni” Īslīces pagastā nākamā gada 1. janvārī.
Tas tāpēc, ka mežizstrādes ilgtermiņa līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” (LVM) beigsies šī gada 31. decembrī. Tā informēja “Bērzkalnu” vadītājs Māris Sīmanis.
Modeļi līdz šim nav izvērtēti
Jaunie LVM ilgāka termiņa līgumi varētu būt uz trim gadiem, iepriekš bija 10, 20 un vairāk gadu. Valsts akciju sabiedrība izveidota pirms trim gadiem, lai nodalītu valsts un apsaimniekošanas funkcijas. Jaunā mežu apsaimniekošanas sistēma tapa pirms diviem gadiem. To veido trīs mežizstrādes modeļi. Pirmais ir augšupejošās izsoles. Tas nozīmē, ka cirsmas tiek izsolītas un tas, kurš piedāvā visaugstākās cenas, iegūst pasūtījumu. Otrais modelis – ilgtermiņa līgumi par mežu apsaimniekošanu. To veido uzņēmumi, kuri pirms desmit gadiem noslēguši līgumus uz 20 un vairāk gadiem, līdz pat 90. Trešais ir pēc sortimenta metodes, konkursi tiek rīkoti uz katru darba posmu.
Līdz šī gada 1. maijam Ministru kabinetam ar neatkarīgu ekspertu palīdzību bija jāanalizē, kurš modelis ir ekonomiski un sociāli visizdevīgākais. Līdz šim brīdim tas nav izdarīts.
Jauni apsaimniekošanas līgumi ilgtermiņā nebija un netiek slēgti, jo valsts bija apņēmusies garantēt kokmateriālu piegādi topošai celulozes fabrikai. Tātad mežu apsaimniekotāju funkcijas paturēs LVM. M. Sīmanis ir pesimistiski noskaņots un netic, ka bez ilgtermiņa mežu apsaimniekošanas līguma radītās drošības un garantijām uzņēmuma attīstības plānošanā būs līdzvērtīgi cīnītāji ar ienākošajiem lielajiem ārzemju investoriem.
Peļņu pārliek citā kabatā
SIA “Bērzkalni” pēc nodarbināto skaita un pusotra miljona latu gada apgrozījuma līdz šim piederēja Latvijas vidējo uzņēmumu slānim. Bauskas rajonā vēl šādi uzņēmumi ir “Skujenieki” Iecavas novadā un “Lāns” Vecumnieku pagastā. Ar mežu izstrādi saistītā nozare uzņēmumā veido ap simt tūkstoš latu apgrozījumu gadā. Vēl firma nodarbojas ar degvielas tirgošanu, motorzāģu un dārza tehnikas veikala uzturēšanu pie Bauskas autoostas, kā arī zāģmateriālu un galdniecības izstrādājumu ražošanu.
“Bērzkalni” valsts budžetā maksā sociālos, peļņas nodokļus un celmu naudu augošā kārtībā. Turpretim LVM maksā fiksēto celmu naudu. Vai tas valstij ir izdevīgāk, jautā M. Sīmanis. Faktiski tikai peļņa tiek pārlikta uz citu kabatu. Uzņēmumi peļņu iegulda savā attīstībā. Pērk jaunu tehniku, iekārtas, bet valsts uzņēmums to sadala starp saviem dalībniekiem. “Viņiem bez birojiem un vieglajām automašīnām nekas cits nepieder. Varbūt uztaisa kādu jaunu ceļu, nopērk mežu no privātpersonām, bet pārējais aiziet infrastruktūras uzturēšanai, algām un prēmijām,” atzīst M. Sīmanis.
Neuzskata par monopolizāciju
Kokapstrādē vērojama monopolizācija, jo valsts mērogā lielie uzņēmumi, piemēram, “Latvijas finieris”, lobē savas intereses, saka M. Sīmanis. Viņiem ir izdevīgāk sadarboties ar lieliem koksnes piegādātājiem nevis ar vairākiem vidējiem vai maziem uzņēmumiem.
“Bērzkalni” un Latvijas Mežizstrādātāju savienība vērsušies Konkurences padomē. Tur atzīts, ka LVM apsaimnieko tikai pusi Latvijas mežu teritorijas, tāpēc to nevar vērtēt kā monopolu.
Var piedalīties konkursos
Vidusdaugavas mežsaimniecības (VM) izpilddirektors Mārtiņš Krūmiņš apstiprināja, ka sakarā ar Zemkopības ministrijas rīkojumu ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuriem beidzies līguma termiņš, netiks pagarināti. Tas pamatots ar brīvā tirgus atbalstu. Nākamajā gadā konkursa kārtībā VM tiks piedāvāti mežsaimnieciskie un mežu infrastruktūras darbi apmēram viena miljona latu apmērā. “Konkursos var piedalīties arī SIA “Bērzkalni”,” teic M. Krūmiņš. LVM arī turpmāk neizstrādās koksni. “Izdzīvos tie uzņēmumi, kas gatavi riskēt. Patlaban Latvijā zāģētavu jaudas pārsniedz ikgadējo mežizstrādē iegūstamu kokmateriālu apjomu. Mazajām kokzāģētavām jāpārspecializējas vai arī tās bankrotēs,” teic izpilddirektors.
Mežizstrādes uzņēmuma “Skujenieki” direktors Aigars Veģis atzina, ka viņa vadīto uzņēmumu pārmaiņas neietekmēs. “Mēs ar mežizstrādi nodarbojamies mazā apjomā. Strādājam ar privātiem klientiem un savos mežu īpašumos. Papildus strādājam kokaudzētavā,” sacīja direktors. Pastāvot ļoti augstām iepirkuma cenām un šādai mežu apsaimniekošanas sistēmai, ar mežizstrādi nevar izdzīvot. “Valstij rūp tikai savas intereses,” secināja A. Veģis.
