Jelgavas rajona pašvaldības šopavasar bija aicinātas piedalīties konkursā par dzimumu līdztiesības balvu. Aptaujas anketas bija izsūtītas 55 uzņēmumiem, 15 pašvaldībām, 30 izglītības iestādēm. Atpakaļ saņemts mazāk nekā desmit anketu.
Jelgavas rajona pašvaldības šopavasar bija aicinātas piedalīties konkursā par dzimumu līdztiesības balvu. Aptaujas anketas bija izsūtītas 55 uzņēmumiem, 15 pašvaldībām, 30 izglītības iestādēm. Atpakaļ saņemts mazāk nekā desmit anketu.
Pietiek, ka vīrs mīl
Tika vienkāršoti piedalīšanās noteikumi, konkursa nosaukums pārveidots “Sievietei un vīrietim visdraudzīgākais uzņēmums, iestāde, institūcija Jelgavas rajonā”. Uzaicinoši un izskaidrojoši raksti bija publicēti vietējā presē, ielūgumi izsūtīti pa elektronisko pastu, faksu, anketa un nolikums ievietoti Jelgavas rajona Padomes interneta mājaslapā. Arī tas nepalīdzēja radīt interesi.
Diskusijas par dzimumu līdztiesību uzskata par nenozīmīgām, nesvarīgām, jēdziens nav izprasts, tāpēc netiek saistīts ar pašreizējo situāciju laukos un mazpilsētās, secina Baiba Traidase, Jelgavas rajona Padomes speciāliste. Analizējot situāciju, B. Traidase secina, ka sabiedrībā valda negatīvi stereotipi un attieksme pret izvirzīto tēmu un jēdzienu “līdztiesība”.
“Mēģinot veikt telefonintervijas, secināju, ka vairumā gadījumu šādu attieksmi veido pašas sievietes. Taujājot par dzimumu līdztiesīgām iespējām pašvaldībās un uzņēmumos, uzklausīju atbildes: “Mums ir daudz darba, un tādām lietām savu laiku netērēsim. Un vispār – vīrs mani mīl un man mājās viss ir labi.” Reizēm uzņēmuma vadītājs bez garām pārdomām atbildēja, ka visi darbinieki ir vīrieši, piemirstot, ka firmā ir arī grāmatvede, kasiere, apkopēja. Bija arī gadījumi, kad nepatika pret jautājumu par dzimumu līdztiesību tika izpausta pārmetumā par ikdienas darba traucēšanu,” stāsta Baiba Traidase.
Nav vienādu iespēju
Nelīdzēja arī atgādinājums, ka, gatavojot dažādu projektu pieteikumus, ir jāizvērtē, kā projekts ietekmēs viena un otra dzimuma iespējas, attīstību. Jelgavas rajonā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas atbalstu tika rīkots seminārs, lai izskaidrotu, kāpēc akcentēta un kā saprotama šāda pieeja, bet uz to neieradās neviens privātuzņēmuma pārstāvis.
Tiem, kuri uzskata, ka dzimumu līdztiesības jautājums tiek nepamatoti akcentēts, Baiba Traidase atbild ar skaitļiem. Sieviešu īpatsvars ilgstošo darba meklētāju skaitā 2003. gadā Jelgavas rajonā bija 63,4 procenti. Bauskas rajonā šis cipars ir 68 procenti, “Bauskas Dzīve” precizēja Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiālē. Sievietēm ir grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, un tā ir tikai viena joma, kas parāda, ka dzimumiem nav vienādu iespēju.
Rīkotā konkursa mērķis bija uzlabot darbavietu standartus, rast abu dzimumu cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas darbā un ģimenē, sadalot pienākumus un atbildību.
Kurš būtu svarīgāks?
Kam kļūst grūtāk, ja pagastā slēdz vienīgo bērnudārzu? Protams, ka sāpīgāk to izjūt sievietes. Mātēm vairs nav, kur atstāt mazos bērnus darba laikā. Pirmsskolas iestādi slēdzot, darbinieces zaudē darbu. To pašu var teikt par skolu likvidāciju, veikalu slēgšanu, jo tieši sievietes, nevis vīrieši strādā šajās jomās. Tā var izlemt nedot līdzekļus vietējam korim, ja tajā dzied tikai sievietes, un nolemt, ka jāiegulda nauda futbola laukuma iekārtošanai, lai vīriem un puišiem ir, ko darīt vakaros. It kā sieviešu brīvais laiks būtu mazāk vērtīgs.
Sociālajā, kultūras un izglītības, arī apkalpojošā jomā nodarbinātas sievietes. Šāda situācija ir vēsturiski izveidojusies, un sabiedrība to uztvērusi kā normu. Daudzi vīrieši pat baidās no darba šajās nozarēs, jo tas prasa emocionālu un atvērtu pieeju dažādām sarežģītām problēmām, uz to vairāk ir spējīgas sievietes. Tā secināts pētījumā, kas veikts Latvijas Pašvaldību savienības un ANO Attīstības programmas sadarbības projektā “Dzimumu līdztiesības principu īstenošana Latvijas pašvaldībās”.
Sievietes vērtē kritiskāk
Situāciju kritiskāk vērtē sievietes, jo viņām ir lielākas iespējas saskarties ar seksuālo uzmākšanos darbā (28%), tikt atlaistām no darba (12,5%). 42,7% sieviešu atzinušas, ka vīriešiem par to pašu darbu maksā prāvāku atalgojumu. 21% aptaujāto 25 līdz 44 gadu vecumā piekrituši apgalvojumam, ka izdevīgāk pieņemt darbā vīrieti nekā sievieti, pat ja viņas kvalifikācija un pieredze ir lielāka.
Žurnālistiem organizētā seminārā par dzimumu līdztiesību politoloģe Žanete Ozoliņa uzsvēra, ka par dzimumu līdztiesību jārunā tā, lai rastos draugi, nevis ienaidnieki. Latvija pasaulē pēdējos gados tiek atpazīta ar spēcīgām sievietēm politikā – tās ir mūsu prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre, EK komisāre Sandra Kalniete. Taču mēs visas tik stipras neesam, un atbalsts nepieciešams daudzām.
Jautājums nav par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, bet gan par privilēģijām, kas vienam dzimumam ir, bet otram netiek dotas. Un tas nav jautājums – kurš var kļūt par kosmonautu vai smagās mašīnas šoferi? Kad vīriešiem un sievietēm sabiedrībā būs vienādas iespējas, tad arī varēs spriest, ko katrs no viņiem drīkst un ko nevajadzētu darīt.
***
Fakti
– Sievietēm piemērotākais darbs:
bērnudārza audzinātāja (90,2%), mājsaimniece (82,6%), sekretāre (80%), medmāsa, sanitāre (74,3%), sociālā darbiniece (42,5%), pārdevēja (35,9%), kultūras darbiniece (29,7%), skolotāja (29,7%).
– Vīriešiem piemērotākais darbs:
autobusa šoferis (90,7%), militārpersona (90,2%), celtnieks (84,2%), policists (81,1%), liela uzņēmuma vadītājs (50,1%), baņķieris (50%), politiķis (47,4%), ministrs (49%).
– Apkopojot uzskatus par dzimumu līdztiesības problēmu,
54,3% sieviešu un 46,2% vīriešu domā, ka tā jārisina valsts mērogā;
15% sieviešu un 18% vīriešu uzskata, ka tā jārisina katram pašam.
– Vairāk nekā puse aptaujāto pauduši viedokli, ka Latvijā tiesību ierobežojumi pastāv:
ecuma dēļ – 67,5 %, veselības stāvokļa dēļ – 63,8%, tautības dēļ – 55,4%, dzimuma dēļ – 54,9 %.
No SKDS pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma 2001. gadā veiktā pētījuma
