Baušķeniece Kate Krolle ir mērķtiecīga un darbīga. Tomēr viņai nepatīk kņada, jo tā traucē iedziļināties sevī un meklēt atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem.
Baušķeniece Kate Krolle ir mērķtiecīga un darbīga. Tomēr viņai nepatīk kņada, jo tā traucē iedziļināties sevī un meklēt atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem.
Veiksmīgi realizē ieceri
Katei ir 19 gadu. Pirms nedēļas viņa absolvēja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vides dizaina nodaļu. Pasniedzējas Ilizanas Grīnbergas vadībā jauniete izstrādāja diplomdarbu – dizaina objektu “Pieturas klusums”, kas ieguva augstu novērtējumu. Dizainere ir izgatavojusi gaismas ķermeni nerūsējoša tērauda rāmī, kurā nospriegots sietspiedē apdrukāts dekoratīvs audums. Izgaismojot objektu, var ieraudzīt meiteņu siluetus senatnīgos tērpos uz dzelzceļa sliedēm.
Autore stāsta par darba procesu: “Vispirms studenti piedāvā idejas, konsultējas ar pasniedzējiem. Pēc tam tiek izstrādāts un prezentēts diplomdarba projekts, ko vērtē komisija. Galvenie kritēriji ir novitāte, vienkāršība un funkcionāls dizains. Kad komisija projektus akceptējusi, studentiem tie jārealizē atbilstošā materiālā. Process ir ilgstošs un visai sarežģīts.”
Auduma apdruka tapusi, izmantojot Kates inscenētās fotogrāfijas. Tās tikušas apstrādātas atbilstoši sietspiedes tehnoloģijai.
Vēlas paturēt mirkli
Fotogrāfija ir jaunās dizaineres aizraušanās. Interese par to Katei radusies pēc nodarbību cikla, ko Dizaina un mākslas vidusskolā vadījis pasniedzējs no ASV. Pie sava pirmā fotoaparāta jauniete tikusi pavisam nejauši – gluži jaunu “Zenit” tētis atradis mājas bēniņos. Kate uzskata, ka eksperimentēšanai un iemaņu apgūšanai tas ir vislabākais aparāts. “Pirmās filmiņas bija gluži miglainas. Iesācējs, fotografējot ar “Zenit”, taustās kā pa tumsu, jo rezultātu iepriekš nespēj prognozēt. Tomēr man pietika pacietības, lai iedziļinātos procesa visos sīkumos un saprastu, kas darāms. No brīža, kad nospiests fotoaparāta slēdzis, šo mirkli es paturu sev. Apstāšanās punkts laikā kļūst personificēts,” secina jauniete.
Katei ir liels prieks, ka diplomdarbā izmantotās fotogrāfijas izdevušās. Lai realizētu ieceri, viņa pierunājusi paziņas piedalīties fotosesijā kādā dzelzceļa pieturā. Pazīstami cilvēki fotografējoties jūtas daudz brīvāk, tāpēc arī rezultāts izrādījies pārsteidzoši labs.
Fotomākslu Kate uzskata par vienu no alternatīvām nākotnes izvēlēm: “Esmu nolēmusi stāties Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Ja nelaimēsies, došos uz fotogrāfu arodskolu, kas piedāvā viengadīgu izglītības programmu. Es vēl atrodos meklējumu stadijā. Interešu loks var mainīties, bet pavisam noteikti zinu, ka gribu darboties tikai mākslas nozarēs.”
Priecājas par iespēju strādāt
Pirms pusgada Kate sāka strādāt mākslinieku grupā, kas veic interjera apdares darbus privātu pasūtītāju objektos. Galvenokārt tās ir turīgu cilvēku mājas. “Mēs neprojektējam interjerus un nekonsultējam klientus. Esam tikai izpildītāji,” precizē jauniete. Mākslinieki tiek aicināti apgleznot sienas, griestus, veidot dekoratīvās apdares elementus. Vispirms pasūtītājs formulē savas vēlmes un nosaka stilu, kādā būtu veicams gleznojums. Tad mākslinieki izstrādā vairākus piedāvājumus, bet atbilstošāko izvēlas klients.
Sienu gleznojumos pašlaik dominē rāmas ainavas ar ūdeņiem, veciem parkiem, arī ornamentāli griestu gleznojumi. Daži pasūtītāji visaugstāk vērtē klasisko mākslu, veidojot interjerus ar kolonnām, apzeltītām kāpņu margām, kristāla lustrām un masīvkoka mēbelēm.
Darba režīms studentiem ir ļoti izdevīgs, jo objektos nav jāierodas noteiktā laikā. Ja kāds ir aizņemts mācībās, viņu var aizstāt kolēģis. Kates prieks par iespēju strādāt ir neviltots: “Es jūtos neizsakāmi labi, ja man ir pašas nopelnīta, nevis vecāku iedota nauda. Varu atļauties mazliet palutināt sevi un nopirkt kādu jauku lietiņu. Tad man šķiet, ka esmu piešķīrusi sev balvu.”
Draugi rada māju izjūtu
Studijas Dizaina un mākslas vidusskolā Katei ir sniegušas vērtīgu pieredzi. Viņa ir kļuvusi ļoti patstāvīga, iemācījusies veidot attiecības ar dažādiem cilvēkiem, analizēt situācijas un argumentēt savu viedokli. Smeldzīgas izjūtas radušās, domājot vienīgi par mājām un apzinoties, ka izglītības iestādē trūkst audzēkņu kopības. Ir daudz domubiedru grupu, bet tās neveido vienotu veselumu. Acīmredzot tā ir mākslinieku videi raksturīga iezīme, jo katrs ir pārņemts ar jaunu ideju radīšanu un īstenošanu, ikviens ir spilgta individualitāte.
Kate domā, ka iejusties svešajā vidē netieši palīdzējusi bērnības draugu un paziņu klātbūtne. Šogad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu beidza arī baušķenieki Atis Jākobsons, Gatis Šulcs, Ilze Dābola un Linda Zeiberte. Viņi, tāpat kā Kate Krolle, savulaik ir absolvējuši Bauskas mākslas skolu.
“Ar Ati Jākobsonu es mācījos vienā kursā arī vides dizaina nodaļā. Šķita, ka man līdzi ir daļa no mājām un bērnības. Ja blakus ir kāds labi pazīstams cilvēks, rodas drošības izjūta. Kopā ir vieglāk iepazīt arī apkārtējo pasauli,” spriež dizainere.
