Kaimiņu pagalmā iz dzirdusi tukšo pudeļu šķindu, sapratu – svētki ir beigušies, laiks dziedēt brūces un aplēst zaudējumus.
Kaimiņu pagalmā iz dzirdusi tukšo pudeļu šķindu, sapratu – svētki ir beigušies, laiks dziedēt brūces un aplēst zaudējumus. Guvums ir neaprēķināms, jo nav dzirdēts runājam par pēcsvētku prieku. Ir saldsēras atmiņas, ir rūgtums un bezgala sāpes ģimenēs, no kurām nelaime izrāvusi ielās un ceļos bojā gājušos. “Uzskaitveži” apmierināti – šajos Jāņos tikai(!) seši… Svētki nāks un ies, bet vai no vienu kļūdām mācīsies citi?
Iespējams, ka mācību guvuši lietuvieši un par Valsts prezidentu atkal ievēlējuši Valdu Adamku. Neticami, bet puse Lietuvas vēlētāju pat pēc 1991. gada asiņainiem notikumiem Viļņā un Paksa nodevīgiem sakariem ar Krievijas mafiozām aprindām nosliekušies uz Austrumiem, atbalstīdami ekspremjeri K. Prunskieni.
Neticami, bet grupa Latvijas pilsoņu, kas sevi dēvē par inteliģences pārstāvjiem, uzrakstījuši vēstuli Valsts prezidentei un valdībai ar lūgumu pārskatīt izglītības reformu, kas paredz 1. septembrī noteiktu procentu priekšmetu krievu skolās mācīties valsts valodā. Parakstītāju vidū ekspremjers A. Bērziņš un citi 8. Saeimas vēlēšanās caurkritušā “Latvijas ceļa” biedri un atbalstītāji. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un katrs mēģinājums pievilināt ieinteresētos ir derīgs, pat nodevīgs.
NATO valstu vadītāju apspriedē mūsu Vaira Vīķe-Freiberga drosmīgi skaidroja Latvijas vēsturi. Atbildot uz krievu studentu grupas jautājumu par minoritāšu “grūto” situāciju, prezidente atgādināja, ka latvieši 50 gadu bijuši spiesti mācīties krievu valodu, nu pienācis laiks valsts valodu apgūt tiem, kuri pirms četrpadsmit gadiem vienu rītu pamodušies neatkarīgā Latvijā.
I. Emsis šonedēļ ar tēlotu neizpratni uzklausījis Tautas partijas (TP) tiešo atgādinājumu par labējo valdību, kāda premjeram bija jāizveido valdīšanas pirmajās simt dienās, atsakoties no kreiso balstiem. Galu galā ar skatienu vien (iespējams, arī ar kādas brīvas ministra vietas piedāvājumu) Emsis apklusinājis Tautas partiju, kas pēkšņi atskārtusi, ka darbs veicas labi un “partneru starpā valda savstarpēja sapratne”. Savukārt ar “Jauno laiku” sarunas nevedas, jo Saeimā lielākā frakcija neatsakās no premjera amata Emša valdības krišanas gadījumā.
Pārbaudījums Emsi gaida, kad būs jānodrošina deputātu vairākuma balsojums par ārlietu ministru Eiroparlamentā ievēlētā R. Pīka vietā. Jurkānieši neslēpj, ka viņiem nepatīk iespējamā kandidāta A. Pabrika nacionālais gars. Taču B. Cilēviča sacītais, ka labāka par Pabriku nav, liek domāt, ka frakcija tomēr atbalstīs šo politiķi.
Kā jau to varēja paredzēt, Briselē silti, ar aplausiem tikusi uzņemta T. Ždanoka – esot ļoti gaidīta, jo nākot no īpašas(!) valsts. No savām kļūdām – nepārdomātiem izteikumiem – mācījies KNAB vadītājs A. Loskutovs. Kopā ar meitu viņš divas stundas pavadījis Latvijas Okupācijas muzejā un no turienes iznācis gluži apskaidrots: jā, 1940. gadā Latvija bijusi okupēta. Tagad zinām, kāpēc augstie viesi no Maskavas met līkumu muzejam – baidās no apskaidrības.
