Bērnunama «Annele» iemītniece Diāna Grīnberga šo vasaru pavada Vecsaules pagastā Mārītes un Mario Važņu ģimenē. Diāna ir viena no 18 audzēkņiem, kurus pieņēmušas atbalsta ģimenes.
Bērnunama “Annele” iemītniece Diāna Grīnberga šo vasaru pavada Vecsaules pagastā Mārītes un Mario Važņu ģimenē. Diāna ir viena no 18 audzēkņiem, kurus pieņēmušas atbalsta ģimenes.
Bez nezālēm
Važņu mājas atrodas Vecsaules pagastā, bet vēstule viņiem jāraksta uz pasta nodaļu “Bārbele”. “Nezāles” atrodas meža un purva malā. Māju nosaukums saglabājies no agrākiem īpašniekiem. Taču rūpīgi sakoptā pagalma nopļautajā zālienā nezāles neaug, un tas ir galvenais, saka Mario. Šajā vietā viņš un Mārīte dzīvo 20 gadu. Mazās kalpu mājiņas vietā viņi izveidojuši savu saimniecību. Miers un klusums te tik dziļš, ka šķiet nepiedienīgi teikt skaļāku vārdu.
Nodoms pieņemt ģimenē kādu bērnunama audzēkni vasaras brīvdienās Mārītei radies ziemā. Viņas draudzene bārbeliete Daina Barena jau bija sadraudzējusies ar Kirilu no “Anneles”, kurš šovasar dzīvo viņas ģimenē.
Izbauda mīļumu
Uz bērnunamā rīkoto Mātes dienas koncertu Daina aicinājusi līdzi draudzenes. Mārīte bijusi pārsteigta, ieraugot daudz jauku, mīļu bērnu, par kuriem vecāki negādā. Izjūtot rūgtumu un saviļņojumu reizē, Mārīte Vazne tās pašas dienas novakarē vienojusies ar bērnunama direktori, ka grib kļūt par atbalsta ģimeni. Toreiz viņa vēl nav zinājusi, kuru vedīs uz savām mājām, jo uzskatījusi, ka bērnu nevar izvēlēties kā preci veikalā. Par katru viņa bija gatava gādāt.
Diāna šajās mājās ātri ieradusi. Mārīti viņa sauc par mammu, Mario par tēti. Meitenei ļoti patīk pasēdēt Mārītei klēpī, pieglausties, paņemt tēti pie rokas. Viņa vēlas izbaudīt mīļumu, kura līdz šim bijis tik maz. Šajās mājās dzīvo arī vectētiņš un vecmāmiņa. Vienkārša sirsnība, ikdienišķas rūpes citam par citu jūtamas visur.
Varbūt jūtot labestību, Važņu mājās Diānai ir labi. Ātri viņa apjautusi, kur lauks, kur meža takas, kur bīstamākā vieta – dīķis. Drīz mežā ienāksies ogas, būs jāiet sēņot, jāgatavo krājumi ziemai. Mario stāsta, un Diānai brīnumu pilnas acis. Vienu beku viņa jau atradusi – līdzās kartupeļu vagām.
Grūti saprast
Mārītei šovasar ir daudz, par ko domāt. Viņa klausījusies Diānas skopajos vārdos, kā savulaik meitenei, vēl divām māsām un brālītim klājies pie vecākiem Dāviņos. Pašlaik bērni ir juridiski brīvi, jo ar tiesas lēmumu vecākiem pārtraukta vara. Bērnus var ņemt aizbildnībā, adoptēt.
Pamanīts, ka reizēm vakaros meitene klusi raud, jo skumst pēc mazā brālīša. Viņš šo vasaru pavada Stelpē, ģimenē, kur māsa ņemta aizbildnībā. Tas, cik daudz pāridarījumu šie bērni izcietuši, šķiet pat neticami. Mārītei un Mario to ir grūti saprast. Viņi uzaudzinājuši piecus bērnus, lielajiem jau sava dzīve. Jaunākajai meitai Daigai ir 13 gadu, un viņa ar Diānu ir sadraudzējusies. Važņu lielie bērni, tagad arī pieci mazbērni, bieži brauc ciemos. Visiem kopā ir jauki, jo ģimenes izjūta nav pazaudēta, kaut arī vecāki vienmēr bijuši aizņemti smagā darbā. Mārītei un Mario iztiku nodrošina meža izstrāde, nakts maiņās abi vēl strādā gaterī. Gadu gadiem mežs viņiem ir gan draugs, gan darbs.
Viegli elpot
Diānas laiks vasaras mājvietā ir aizpildīts ar dažādiem mājas darbiņiem. Abām ar Daigu viņām pēc kārtas jāmazgā trauki, jākopj istabas. Tikko sācies saldais zemeņu laiks, arī dārzā daudz ko kaplēt. Visi kopā braukuši makšķerēt, un atklājies, ka visazartiskākā zivju ķērāja šajā ģimenē esot mamma. Arī Diānai tas iepaticies, tāpat kā vakara pastaigas netālajā mežā, kur tik svaigs un smaržīgs gaiss un viegli elpot. Vairs nav agrāko veselības problēmu.
Mario uzteic Diānas pieklājību un paklausību. Viņa dara visu, ko liek, mācās agrāk neierastus mājas darbus. Pirms iet pagalmā, meitene vienmēr palūdz atļauju, pasaka, kurp dosies, lai mājiniekiem nav jāuztraucas. Savulaik Mario to stingri mācījis saviem bērniem, tagad brīnās, ka Diāna to ievēro bez atgādinājuma.
Pagaidām šajās mājās izvairās no sarunām par rudeni, kad būs jāšķiras – Diānai jāatgriežas “Annelē” un jāatsāk skolas gaitas. Meitene mazliet aizdomīgi raugās uz katru svešinieku sētā, jo baidās, vai viņu nevedīs prom. Atvadoties Diāna sirsnīgi apķeras man ap kaklu un pieglaužas cieši klāt, jo mēs aizbraucam, bet viņa paliek. Vismaz šo vasaru, šajās vienkāršajās un sirsnīgajās mājās, pie labiem cilvēkiem.
