Makšķernieki cits no cita atšķiras kā diena no nakts. Viens ir allaž nemierīgs – brien pa upi kilometriem tālu, spiningu mētādams.
Makšķernieki cits no cita atšķiras kā diena no nakts. Viens ir allaž nemierīgs – brien pa upi kilometriem tālu, spiningu mētādams. Turpretī otrs visu laiku nosēž vienā vietā, lomu gaidīdams. Ieguvēji, protams, abi – visa diena pavadīta svaigā gaisā. Loms? Te nu viss atkarīgs no katra prasmes, pieredzes, apķērības, novērotāja spējām un, protams, veiksmes. Jūlijā, kad temperatūra dažreiz sasniedz trīsdesmit grādu, makšķerniekiem jābūt sevišķi vērīgiem.
Nākas celties ļoti agri, tumsā, bet vislabāk mājās nemaz nenakšņot, lai nepalaistu garām rītausmu. Makšķerēt vajag pazīstamās, iebarotās vietās. Pulksten astoņos no rīta pie ūdenskrātuves nav, ko darīt – zivis aiziet.
Var tikt pie brekšiem
Spiningošanas speciālisti arī jūlijā dodas mājās ar lomu: līdakām, asariem, sapaliem. Zivju gan ir nedaudz mazāk nekā maijā. Pludiņmakšķerniekiem lomos ir brekši, ālanti, raudas, sapali.
Labas izredzes šomēnes ir uz brekšu lomu. Tie parasti mitinās dziļākos ūdeņos, taču baroties nāk piekrastes sēkļos. Brangākie eksemplāri droši vien būs izvelkami naktīs. Par ēsmu var piedāvāt slieku pušķīti, maizi vai sautētus graudus. Liels breksis ēsmu ņem no ūdenstilpes dibena puses, un viņa cope ir visai raksturīga: pludiņš paceļas, tad laižas slīpi sāniski un dziļumā, šajā brīdī jāpiecērt. Pēc tam gaidāma sīva pretestība, taču, tikko breksi izdabū mazliet virs ūdens, tas, sarijoties gaisu, kļūst pavisam rāms un ir samērā viegli izvelkams.
Brekši dzīvo baros. Lai neaizbaidītu pārējos, noķerto zivi vilkt krastā vai laivā vajadzētu labu gabaliņu no vietas, kur tas pieķēries. Pirms brekšu copes tos vēlams piebarot, nelielas barības porcijas vajadzētu piesviest arī makšķerējot. Piecu sešu metru dziļumā brekšus no laivas var mēģināt vilkt ar ziemas makšķerīti.
Klāt ruduļu nārsts
Asaru vietas viegli var noteikt pēc šļakstiem, ko tie rada, meklējot zivju mazuļus. Tur var iemest mazu, rotējošo vizulīti, kura āķis ir maskēts ar sarkaniem diegiem. Daudzi spiningotāji mēdz ņemt līdzi makšķeri. Rāmā laikā asarus var saķert arī ar to, uz āķa liekot sliekas vai zivju mazuļus.
Jūlija sākumā beidzas ruduļu nārsts. Tos var veiksmīgi ķert no ūdenszālēm brīvos laukumiņos. Ēsmai der tārpi, maize, sienāži, spāres, ja grib izvilkt prāvāku lomu, arī zivju mazuļi. Lielie ruduļi ir ļoti piesardzīgi un jūtīgi. Piekodušies tie cītīgi pretojas, un tā var viegli aizbaidīt citus savus sugas brāļus. Ja viens aizmuks – tajā vietā nav ko cerēt uz lomu, jāmeklē cits “logs”. Kad copē rudulis, pludiņš noliecas, viegli iegrimst un tad strauji virzās sāņus, tad arī jācērt. Rāmā laikā ruduļu klātbūtni var noteikt pēc raksturīgiem šļakstiem. Brīvā ūdenī ēsma jāmet tālu – pat metrus divdesmit un vairāk. Dažkārt ruduļus var noķert arī ar spiningu, lieto jot mazu rotējošo vizuli. Ruduļi mēdz copēties pat dienas vidū.
