www.bauskasdzive.lv
Otrdien, 5. martā, pie valdības ēkas Rīgā pulcējās mežu īpašnieki un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki, lai pievērstu uzmanību problēmai ar kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai, ierobežojot vai liedzot saimniecisko darbību. Mežsaimniekiem pievienojās arī lauksaimnieki, kuri jau februārī protesta akcijās runāja par birokrātijas pieaugumu lauksaimniecības nozarē. Par to, kas īsti neapmierina nozares pārstāvjus, Latvijas Radio raidījumā “Reģioni krustpunktā” pastāstīja Zemgales zemnieki, ziņo portāls lsm.lv.
Kristaps Kārklis Aizkraukles novada Pļaviņās apsaimnieko 300 hektāru zemes un audzē kviešus, miežus, rapšus un zirņus. Viņš vērtēja, ka birokrātija ir gan laba, gan slikta, bet slikti ir tad, kad sākas diskusijas par lauka platības izmaiņām, piemēram 0,02 hektāriem.
“Kas ir pret hektāriem 0,02 vai 0,1 tādas mērvienības? Es domāju, ka tā ir nevajadzīga birokrātija. Ja hektārā ir 10 000 kvadrātmetru, tad birokrāts tērē laiku un naudu, lai ietaupītu, piemēram, trīs eiro,” vērtēja Kārklis.
“Teiksim, pēdējais gadījums. Man nācās labot lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) sistēmā augu aizsardzības līdzekļa devu, jo tur bija 0,04 kilogrami uz hektāru, un man bija ieviesusies drukas kļūda 0,4. Bet, lai šo kļūdu izlabotu, man vajadzēja stundu laika. Tātad jāver vaļā sistēma, jālabo lauks. Ko dos tā bilde, ka es esmu ieslēdzis miglotāju? Tas atrisinās problēmu, ka es reāli precīzi migloju? Ja vēl jūs otrā galā viņu manuāli izskatāt. Tur pa gadu ienāk ap miljons bilžu. Tāda ir tā sliktā birokrātija.”
LIZ sistēma tika ieviesta pērn jūnijā, un tajā dati jāiesniedz 2800 saimniecībām – pamatā graudkopības, augļkopības un bioloģiskām saimniecībām, arī dārzeņu audzētājiem. Lauksaimniekiem LIZ sistēmā jāievada dati par mēslošanas līdzekļiem, sēklām, aršanu un ražas novākšanu.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) galvenais eksperts informācijas tehnoloģiju (IT) jomā Māris Kliģis skaidroja, ka sistēmā lauksaimnieki ievada informāciju par notikumiem uz saviem laukiem un kvalificējas subsīdiju maksājumiem.
ā kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana Latvijā tiek regulēta, viena no subsīdiju saņemšanas prasībām ir pierādīt, ka lauksaimnieks izmanto precīzas tehnoloģijas. VAAD saņemtos datus apstrādā arī manuāli.
Komentējot radīto sistēmu, Kliģis norādīja, ka “ir lietas, kuras vienkārši ir jāizdara un jāpamato”: “Valsts ir izvēlējusies, ka ir jābūt sistēmai vai videi, kurā ir jāpārbauda tie dati, un mūsu uzdevums ir radīt risinājumu, pilnveidot viņu tā, lai lauksaimniekam pēc iespējas mazāk būtu jāvada tā informācija. (..)
Jo vairāk platību ekoshēmu maksājumiem lauksaimnieks ir pieteicies, jo vairāk informācijas viņam ir jāievada.”
Bijušais politiķis Atis Slakteris ir SIA “Mālnieki” līdzīpašnieks Bauskas novada Codes pagastā. Ikdienā saimniecību vada dēls, un 1700 hektāros Zemgalē aug kvieši, rapsis un pupas.
Lauksaimniekiem pērnais gads nebija veiksmīgs – sals pavasarī, sausums vasarā, augstas minerālmēslu un zemas graudu iepirkuma cenas. Jaunā LIZ sistēma, kurā jāievada dati, daudziem bija pēdējais piliens pacietības kausā.
“Kāds zina manā vietā, kas man jāsēj un kas pēc kā jāsēj, un kādas starpkultūras jāsēj. Es atvainojos, es esmu agronoma dēls un man apkārt ir gudri agronomi. Mēs paši zinām, kā darīt,” sacīja Slakteris.
Viņš norādīja, ka sistēmas upuri ir ne tikai lauksaimnieki, bet arī VAAD un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki: “Viņiem jāmēģina ar to tikt galā, ieviest kaut kādu programmu, kas īsti nedarbojas, un mēs sniedzam atsauci, ko var uzlabot un tā tālāk.”
Slakteris pauda viedokli, ka sistēmu varētu mainīt, saimniecības pārraugot izlases kārtībā, piemēram, katru simto, nevis tērēt lielus resursus pastāvošajai uzraudzībai.
Ministrija: Neviens naudu tāpat vien nedod
Kā liecina LAD dati, no saimniecībām, kas apstrādā vairāk nekā 200 hektāru, lielākā daļa ir tieši graudaudzētāju saimniecības, kas strauji attīstījušās, pērkot modernu tehniku un zemi, riskējot, ņemot kredītus un graudus tirgojot biržā.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzina – lauksaimniekiem kopš pērnā gada 1. jūnija, kad tika ieviesta jaunā LIZ sistēma, ir jādara vairāk, jo “neviens naudu tāpat vien nedod”.
“Tas ir tas, kas ir jāsaprot, – ja vēlies saņemt šo atbalstu, šo subsīdiju, ir kaut kādas prasības jāievēro arī lauksaimniekam,” norādīja Kronbergs.
“LIZ sistēma ir ieviesta, un tagad tiek veidotas fokusa grupas, lai domātu, kā to visu padarīt vienkāršāku, cilvēkiem saprotamāku.”
Plāns optimizēt zemkopības sektora sistēmas
Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) valdība par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja birokrātijas mazināšanu. ZM valsts sekretārs Kronbergs pastāstīja, ka šobrīd ministrijas darba plānā ir gan Lauksaimniecības datu centra (LDC) reorganizācija, gan zemkopības sektora informācijas sistēmu optimizēšana.
“Mums ir ļoti daudz sistēmu gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan pašam LAD, gan VAAD.
Katrā no šīm iestādēm vai no šīm sistēmām ir arī kaut kāds kontrolējošs mehānisms. Runājam par to, kā mēs šos kontrolējošos mehānismus vienuviet varētu apvienot caur IT rīku.
Piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, braucot uzraudzīt gan lopu novietnes, gan labturības prasības, varētu šajā sistēmā atzīmēt, ka lopam ir krotālijas – tātad LDC vairs tas nav jāpārbauda. Tas būtu labi arī lauksaimniekiem, jo viņi mums arī pārmet, ka kontroles ir apnikušas. Viena dienesta nākšana pēc otra dienesta viņus arī tā kā uzvelk. Un varbūt tas ir tas sakāpinātais birokrātijas stāsts, ko mums uzliek gan Eiropas Savienība, gan mēs paši nacionālā līmeņa iestādēs,” skaidroja Kronbergs.
Labs piemērs, kā iespējams uzlabot valsts iestāžu sistēmas, ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS), kurā gada ienākumu deklarācijas aizpildīt ar katru gadu kļūst aizvien vienkāršāk.
Niecīgas kompensācijas par saimniecības ierobežošanu
Vēl viena problēma, kas akcentēta mežsaimnieku un lauksaimnieku protestā, ir taisnīgas kompensācijas par meža platībām, kurās tiek ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība. Par vienu šādu hektāru meža šobrīd tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas nav pat 1% no reālās meža vērtības.
Kristaps Kārklis no Aizkraukles novada ir gan lauksaimnieks, gan meža īpašnieks. Arī viņa saimniecību skar šie saimnieciskie ierobežojumi – tā atrodas reģionā, kurā mājo retais platausu sikspārnis.
“Man ir liegts izvietot saimniecībā, piemēram, vēja ģeneratoru. Kas par to maksās? Jo Eiropas zemnieki jau dabū krietnu papildu ienākumu, teiksim, arī no [zemes] izīrēšanas zaļās enerģijas ražotājiem. Es, piemēram, 10 gadus plānoju darīt to, attiecīgi īpašumus iepirku, bet tagad tas ir liegts. Bez kompensācijas,” stāstīja Kārklis.
Ministrijā kompensāciju palielināšanu atbalsta
ZM valsts sekretārs Kronbergs norādīja, ka atbalsta mežsaimnieku un lauksaimnieku prasības par kompensācijām, ja tiek būtiski ierobežota saimnieciskā darbība.
“Biotopa parādīšanās nenozīmē, ka viņi parādās no zila gaisa. Viņi parādās vidē, kurā ir labvēlīgi procesi, un, kā es saku, koptā mežā iespīd saule, gaisma, un tur var viss kas sākt augt, bet aizlaistā, degradētā, tumšā, tur nekā nav, tur pat sūnas neaug,” komentēja Kronbergs. “Ierobežojumu ir par daudz. Ja tos liek, ir jākompensē, bet ir jāsabalansē kopīgās intereses.”
Kronbergs vērtēja, ka šobrīd zaļā kursa prasības nav sabalansētas ar klimata prasībām.
Kā zināms, valdība lēmusi no piektdienas, 8. marta, aizliegt Krievijas graudu, lopbarības, ogu un dārzeņu importu Latvijā. Turpināsies arī diskusijas par 5% pievienotās vērtības nodokļa atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, un, ja netiks rasti risinājumi, lauksaimnieki gatavi nākamos protestus rīkot oktobrī.
Sagrābjas simtiem ha un vēl kviec.Nekaunības kalngals.Vajag algot grāmatvežu,sekretāru,advokātu un tml. speciālistu štatu tad nebūs jāvēkšķ.
Kā tie Slakteri tikuši pie tiem 1700 ha? Izskatās aizdomīgi.
Pilnīgi piekrītu, ka šitā kaukšana ir nekaunības kalngals, tad kad vajag izvēleties jaunu džipu, tad gan laiks netiek taupīts, bet, kad vajag reāli stradāt, tad grib, lai valsts, eiropa un visi parējie tikai subsidē privātu biznesu, bez atskaitīšanās. Tu, Zemniek, tiec subsidēts no manas nodokļu naudas, un veikalā savu produkciju pārdot man, kurš jau vienreiz samaksājis par to, pārdod par dārgāku naudu, nekā kaimiņu zemnieki. Kauns- fui!
Čīkstētājiem visus hektārus nost!Atstāt tikai puķu dobei zem loga.
Upēs zivju nav, palienes apartas, miglo cik vien tuvu iespējams upes vai meliorācijas grāvju krastam, daži labību miglo ar raundapu kaltes izdevumu samazināšanai. Tie nav izdomājumi, tas ir daudzviet un daudzreiz redzēts. Zemnieki ir zaudējuši uzticību, viņiem nerūp daba un cilvēki. Tomēr visumā izskatās, ka Eiropā ir pieņemts lēmums samazināt iedzīvotāju skaitu un Latvija ir izmēģinājuma poligons. Rūpniecību likvidēja, slimnīcas likvidēja, skolas likvidē, lauksaimniecību laikam sāk likvidēt, pie varas nekam nederīgie progresīvie jenoti un it kā zemnieki. Zemnieki pie varas, bet nevar likvidēt valstiskās muļķības?
Un vēl visur raksta kādi pasaules čempioni tie Slakteri regulāri. Iespējams, tie kas patiešām talantīgi nemaz nevar atļauties šo sporta veidu, jo dārgs. Apnicis jau šitā muldēšana.
Abinieki ir tīras vides indikators. Sākoties masveidīgai miglošanai abinieki izmira. Stārķi bez abinieku barības izkāmējuši vazājas pa svaigi miglotajiem laikiem. Tātad zemnieki ir likvidējuši abiniekus un lēnām likvidē arī stārķus. Cik maksā Latvijas abinieki, cik maksās stārķi? Mežinieki melno stārķi jau ir likvidējuši. Tie ir tikai redzamākie piemēri. Cik maksā jebkura suga , kas apdzīvo planētu Zeme? Tai skaitā cilvēks, kuru arī lēnām indē, jo gandrīz visā Latvijā biškopības produktos esot atrodami pesticīdi. Tātad pesticīdi ir jebkurā pārtikā. Ir skaidrs, ka monokultūru lauksaimniecība un mežu barbariska izciršana, tai skaitā zvēru un putnu mazuļu periodā, ir nepareiza un dabai un cilvēkiem bīstama.
Sistēmiskā banka.
Ja pāri par 100 ha nedot nekādas subsīdijas.Itin labi paši var iztikt.
Ja ir tik daudz ha un vēl nav labi, tad jāmet miers! Lielie zemnieki, Jūsu mēroga dēļ lauki kļūst tukši!
Cik ha Somijā ir atļauts vienai saimniecībai? Lielās saimniecības- lauku skolu likvidētājas.
Es bez kādiem ha kviecu visskaļāk! Brīvdienās arī mauju.
Mīļie Draugi, burkšķētāji! Kas Jums liedz saimniekot, ņemiet zemi un pamēģiniet kā tas ir. Sāciet ar vienu ha. Tā visi sāk. Tad paskatieties kā tas ir – naktīs negulēt un domāt, vai kaut kas nenosals, nenoslīks, neizkaltīs? Vai pietiks naudas apsēt, apart, nomiglot pret kukaiņiem utt. Nav naudas? Pamēģiniet ar rokām, kā vecos laikos – sētuve kaklā un uz priekšu, rokas arkls arī kādā muzejā vēl ir. Ko Jūs gaužaties? To, ka Latvija akli lēkā un izpilda visas ES prātulas, tas ir fakts. Lecam pat pirms ES saka – hop. Esam nobirokratizējušies līdz zobiem. Sāksim ar visu to LAD utt. optimizāciju. Ja paši iemācīsimies saimniekot un sakārtot šīs lietas bez pavēles, tad arī nebūs jāsmilkst pēc subsīdijām, cenas būs normālas, jo nebūs onkuļu un tantu noteiktie cenu griesti un grīdas, pārdošanas apjomi utt. Būsim konkurētspējīgi, elastīgi. Neaizstāvu zemniekus, bet varu teikt, ka Latvijas zemniekiem tiešām patīk pomps. Kombains – vislielākais, džips – visspožākais, māja un kalte – vismodernākā. Tādi nu mēs latvieši esam, ar pieticību esam uz Jūs, ar skaudību uz – Tu. Attiecībā par Slakteriem un dārgo sporta veidu, tad, ja pareizi atceros, Slakteri ir brauksuši ar laivām jau no padomju laikiem, tās ir jau 3.paaudzes tradīcijas. Tad nebija n-tie ha, paši vīlēja, metināja, skrūvēja, lai tik laiva uz ūdens turētos. Vai labāk būs, ka tie ha ar latvāniem aizaug? Pašiem vajag noteikt miglošanas apjomus un sastāvus, tad abinieki neizmirs un stārķi neimigrēs. Ko var čīkstēt un gausties, aprunāt un skaust? Pašiem aktīvāk jāiesaistās visos lēmumu pieņemšanas procesos, jāatbalsta tie lēmumi, kuri palīdz mūsu ekonomikai. Kāpēc man jāpērk spāņu tomāti par eiro, bet mūsu par 3-4 eiro, tāpēc, ka spāņiem maksā subsīdijas eksporta precēm. Uz vietas Spānijā, tomātu ražās laikā, pašu audzētie arī maksā 4-6 eiro un viņu zemnieki arī nav apmierināti, tāpēc beidziet pukstēt
visvairāk no zemnieku prasībām “priecē” prasība par visu ierobežojumu atcelšanu. Tad tas būtu jāsaprot, ka līdz šim vēl liegumu vietās šur tur atrodamās palieņu pļavas ar steigu jāuzar un arī tie tagad pāris metru lieguma līdz dabiskai ūdenstecei vai lielākam novadgrāvim jāatceļ. Vien vajadzētu jums paskatīties, kas tai pašā Lielupē par tiem nedaudz vairāk kā 30 gadiem, kad paši esam saimnieki, ir noticis. Cik ir palicis to zivju sugu Lielupē un tās satekupēs, pietiek vien vienas rokas pirkstu, lai saskaitītu tagad tur atrodamās sugas. Ja nebūtu Latvenergo projekta, pēc kura ik gadu koncerns pavairo vimbas, tad Lielupē arī to vairs nebūtu, jo ir bijuši gadi, kad sīkzivis, respektīvi zivju mazuļi Lielupes augštecē kilometriem garos posmos nebija sastopami. Diez kādēļ tas tā, neesiet aizdomājušies? Arī mežonīgā upju aizaugšana taču nav Svētā gara darbs, bet jūsu, zemnieku rīcība, no jūsu laukiem pēc lietiem rudeņos un tagad pavasarī nedēļām upēs ūdens kā kafija ar visiem tiem labumiem, ko nu katrs jūs tiem piekrastes arumiem esat devuši. Ja atceramies ” sarkano baronu”, kolhozu laikus, kad, neskatoties uz visiem Maskavas priekšrakstiem un piecgadu plāniem, tad tolaik vismaz upju ielejas atstāja mierā, tās neapara, ja nu vienīgi pļāva zāli un ganīja lopus, bet tolaik cik zivju sugu bija sastopamas upē, abu roku pirkstu to uzskaitīšanai nepietiktu, upju krasti mudžēja no dzīvības, kas bija arī barība zivīm un citiem ūdensdzīvniekiem, bet, ko redzam tagad…, vien vēl priekš jums visi ierobežojumi jāatceļ, jūsuprāt.
Miglot kancerogēno raundapu pirms pļaujas ir lielākā dāvana savai tautai. Jaunatnei esot palielas grūtības tikt pie bērniem. Daudzi pat bērna vecumā saslimst ar vēzi. Skolas pilnas ar hiperaktīvajiem un neapmācamajiem. Pašvaldība deinstitucionalizē. Šajās nelaimēs nav brašo, vienkārši dumjo, pārmērīgi bagāto miglotāju nopelnu?
Vai tad B.Marčenkova agrāk nebija zemes ierīkotāja?
Joprojām konvencionāli apstrādātu lauku vidū ir Pamūšas skola. Vai pašvaldība speciāli nepārceļ skolu uz pilsētu? Nav jābūt zinātniekam, lai saprastu, kāda apkārtnes ietekme ir uz bērnu un darbinieku veselību ilgtermiņā, dzīves kvalitātes pazemināšanos, dzīvildzes samazināšanos. Aivariem ar deputātiem un vietējās varas administrāciju jāpārceļas strādāt uz turieni pašiem! Ja kāds no Pamūšā strādājošajiem vai skolēniem dzīves laikā saslimst ar onkoloģisku slimību, viņiem ir likumīgs pamats iesūdzēt Bauskas novada domi tiesā par darbu un mācībām kaitīgos apstākļos.
Līdz grāmatvežu, sekretāru, advokātu u. tml. speciālistu štatu algošanai vēl nav “izauguši”. Tad jau būs jādalās peļņā! Vieglāk “raudāt”. Viens otrs lielsaimnieks jau saviem strādniekiem vairāk par minimālo algu nemaksā. Kaut Jūs, skopie nekauņas, izputētu!
“Nasing spešl” nav apmierināts ka pa kluso ģelas taisīt paliks grūtāk ?