Tik krāšņi viduslaiku svētki Bauskas pilī kā 3. jūlijā vēl nebija pieredzēti.
Tik krāšņi viduslaiku svētki Bauskas pilī kā 3. jūlijā vēl nebija pieredzēti.
Starptautiskā Senās mūzikas festivāla 10. jubilejā pārsteigumu skatītājiem un dalībniekiem sagādāja Enriko un Daces Pecoli ārkārtīgi veiksmīgā uzveduma režija un festivāla gatavošanā iesaistīto entuziastu saskaņotā darbība.
Svētku galvenais akcents šoreiz nebija mūzika, bet atrakcijas, spēles, burvju mākslinieku priekšnesumi un citas jautras izdarības. Tā bija īsta viduslaiku mistērija – pārvērtību spēle, ļaušanās karnevāliskai pasaules izjūtai. Viduslaikos tautas svētku jautrības neskaitāmās izpausmes kontrastēja ar feodālās sistēmas un baznīcas oficiālo un nopietno toni. Mūsdienās tā ir spontāna prieka mirkļu baudīšana, atbrīvošanās no ikdienas nosacījumiem un saplūšana ar vēsturisko vidi.
Pirmo Senās mūzikas festivālu Bauskā un Rundālē 1993. gadā rīkoja nevalstiska organizācija – Rīgas senās mūzikas centrs –, bet svētku ideja pieder Bauskas pils muzejam. Publika tolaik bija pilnīgi nesagatavota, jo izpratne par seno mūziku valdīja tikai šaurā speciālistu lokā. Tomēr muzikologiem Solvitai Sējānei un Borisam Avramecam, kuri bija pirmo septiņu festivālu organizētāji, pietika tālredzības un pacietības. Pakāpeniski festivāli kļuva plašāki, interesantāki un saturā bagātāki.
Kopš 2002. gada šo sarīkojumu Bauskā, Rundālē un Rīgā organizē Latvijas Koncertdirekcija.
Pieņemšanā Bauskas pils muzejā festivāla producents Jānis Markovs pateicās Rīgas Domes kultūras pārvaldei un personīgi Dainim Īvānam, jo kārtējo reizi organizētājiem nācās saskarties ar milzīgiem šķēršļiem finansējuma nodrošināšanā. Latvijas Koncertdirekcijas direktors Uldis Lipskis pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar Bauskas pils muzeju, savukārt Solvita Sējāne 10. festivālu nosauca par “tuvošanos pilnībai”.
Uz pieņemšanu pilī muzeja direktors Māris Skanis bija aicinājis Bauskas rajona uzņēmumu, iestāžu vadītājus un personas, kuras katru gadu ir piedalījušās senās mūzikas festivālu gatavošanā, bet viņu vārdi plašākai sabiedrībai nav zināmi. Direktors minēja jaunus un ļoti prasmīgus pils muzeja amatniekus Ēriku Pažemecki un Aivi Čornaju, elektriķi Anatoliju Svikšu. Kopš 1993. gada pils un noslēguma mielasta galdu noformēšanu veic Ināra Zalstrupa, Ina Līne, Velga Miziša, Ilga Balode. Viņām ir pievienojusies arī daudzsološā scenogrāfe Ieva Kauliņa. Svētku maltītes festivālu viesiem gatavo Dzintra un Viesturs Mēteļi, rekvizītus izvēlas Vija un Jānis Grūbes, fotohroniku veido Velta Leijere, iespieddarbu dizainu – Inese un Dairis Hofmaņi.
Māris Skanis pateicās arī muzeja bijušajai grāmatvedei Marijai Čaklajai, Bauskas 1. vidusskolas skolniecei Ilzei Graudiņai, laikrakstam “Bauskas Dzīve”, SIA “Bauskas klēts”, “Ints un Co”, “Bauskas alus”, “Lielzeltiņi”, akciju sabiedrībai “Bauskas piens”, zemnieku saimniecībai “Kristāli”, akciju sabiedrībai “Bauskas tirgotājs” un tās struktūrai – konditorejas uzņēmumam “Vecpilsēta”. Atzinību par sapratni un finansiālu atbalstu saņēma arī Bauskas rajona Padome un pilsētas Domes amatpersonas.
Senās mūzikas festivāla plašāku atspoguļojumu varēsit lasīt mūsu laikraksta 9. jūlija atvērumā.
