Kā jau «Bauskas Dzīve» informēja, 518 baušķenieku, tai skaitā arī bērnu, dzīves apstākļus ietekmēs Saeimas lēmums saglabāt pašlaik spēkā esošo likuma normu – no nākamā gada atcelt īres griestus, nevis tos pakāpeniski palielināt.
Kā jau “Bauskas Dzīve” informēja, 518 baušķenieku, tai skaitā arī bērnu, dzīves apstākļus ietekmēs Saeimas lēmums saglabāt pašlaik spēkā esošo likuma normu – no nākamā gada atcelt īres griestus, nevis tos pakāpeniski palielināt.
Rajona pagastu pašvaldības darīja zināmu, ka denacionalizētas dzīvojamās mājas atrodas arī Gailīšu pagastā – viena ēka, Stelpē – astoņas, Rundālē – 15, Mežotnē – septiņas, bet Svitenē – piecas mājas. Tajās kopskaitā dzīvo apmēram 143 pieaugušie un bērni. Sakarā ar vasaras atvaļinājumiem informāciju no Skaistkalnes pagasta iegūt neizdevās.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra (RAPLM) Andreja Radzeviča vadītā darba grupa iesākto denacionalizēto namu īrnieku jautājumu risināšanu turpināja 12. jūlija sēdē. Tajā darba grupa nolēma atbalstīt valsts līdzekļu nodošanu komercbankām Mājokļu garantiju fonda izveidei, pauž RAPLM preses sekretārs Ansis Pūpols. Hipotēku bankas darbinieki aprēķinājuši, ka tam būtu nepieciešams aptuveni viens miljons latu. Par šo summu varētu daļēji garantēt pirmo iemaksu dzīvokļa iegādei, kā arī samaksāt kredīta procentus. Taču ministrija palīdzībai jaunu mitekļu būvniecībā pieprasījusi piecus miljonus latu nākamā gada budžetā.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš ierosināja mainīt atbilstošos likumus, lai pašvaldība saviem iedzīvotājiem varētu izsniegt galvojumus dzīvokļa iegādei. Darba grupa to atbalstīja ar nosacījumu, ka tam būtu nepieciešami ļoti stingri Ministru kabineta noteikumi, kas nepieļautu koruptīvas darbības un “dzīvokļu dāļāšanu savējiem”.
Darba grupas locekļi nolēma atbalstīt likuma normu, kas ļautu privatizēt tos dzīvokļus, kurus valsts vai pašvaldība rindas kārtībā piešķīrusi denacionalizēto namu īrniekiem. Taču tikai tādus, kas būvēti līdz 1995. gadam.
Nākamajā sēdē darba grupa uzklausīs denacionalizēto namu īpašniekus, jo daudzi ir gatavi finansiāli piedalīties savu īrnieku problēmu risināšanā.
Pēc J. Lagzdiņa priekšlikuma, darba grupa nolēma, ka pagaidām tiks strādāts, lai realizētu iepriekšminētos variantus. Ja tie nebūs efektīvi, tad būs jāatgriežas pie īres griestu noteikšanas.
